Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Dabas aizsardzības pārvalde izmaksājusi pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos 300 tūkstošu latu apmērā, liecina pārvaldes mājaslapā ievietotā informācija. Tomēr bieži kompensācijas iedzīvotāji pieprasa nepamatoti.

Jau gadu - no 2006.gada 1.janvāra - ir spēkā likums Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Pagājušā gada laikā tika uzsākta ne tikai iesniegumu pieņemšana, bet pateicoties tam, ka tika rasts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem - Dabas aizsardzības pārvalde izmaksāja pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem 300 tūkstošu latu apmērā.

Gada laikā Dabas aizsardzības pārvalde ir saņēmusi 61 iesniegumu no kuriem pozitīvu lēmumu par atlīdzības aprēķina uzākšanu saņēma tikai 24 zemju īpašnieki. Attiekuma iemesls esot neatbilstība kompensāciju likumā noteiktajiem nosacījumiem.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Saistībā ar 8.-9. janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti, norādīts Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā. Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība, jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus. Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo: 1) Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos. 2) Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām. 3) Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galveno cirti vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs. 4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte i

SIA Metrum pievērsies dabas aizsardzības plānu izstrādei; ar tiem īpaši aizsargājamās teritorijās tiek mēģināts sabalansēt dabas aizsardzības un teritorijas lietotāju intereses, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mērniecības, teritorijas attīstības plānošanas un ģeotelpisko pakalpojumu sniedzējs Metrum aktīvi darbojas jaunā profilā – dabas aizsardzības plānu izstrādei. Šovasar apstiprināts pirmais uzņēmuma izstrādātais plāns – dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, tiek izstrādāti vēl seši aizsardzības plāni Kurzemes reģionā – dabas liegumiem Ances purvi un meži, Druviņu tīrelis, Pluču tīrelis, Nagļu un Ansiņu purvs, Maņģenes meži un dabas parkam Abavas senleja. Šobrīd lielākajā daļā no tiem notiek dabas vērtību apzināšana un rudens sezonā plānots organizēt darba grupas, diskusijas, DB stāsta Metrum valdes loceklis Dinārs Ozols un plānošanas projektu vadītāja Ilze Circene.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Kompetentas institūcijas „Darba Vide” pārstāvjiem no citu darba devēju puses ir nācies dzirdēt dažādus jautājumus par darba aizsardzības ieviešanu uzņēmumos. Piemēram, vai uzņēmumā, kurā strādā 2 darbinieki, ir nepieciešams norīkot darba aizsardzības speciālistus? Un vai darba aizsardzības speciālistus ir jānorīko arī ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās? Jā, ir nepieciešams norīkot, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā.

Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.

Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus vai arī darba devējs veic kādu no komercdarbības veidiem, kuru ir noteicis Ministru kabinets, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā ir jāiesaista kompetenta institūcija.

Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmumā ir savs darba aizsardzības speciālists, kurš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu programmu 160 stundu apjomā? Ņemiet vērā, ka savs uzņēmuma darbinieks labi pārzina uzņēmuma darbību, tādēļ darba aizsardzības sistēmu iespējams vieglāk integrēt uzņēmuma darbībā, kā arī savam darba aizsardzības speciālistam ir ciešāks kontakts ar uzņēmuma darbiniekiem, kā rezultātā vieglāk darba aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīt pašus attiecīgos darbu veicējus.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

"Ir taču jābūt kādam mēram un robežai nosakot mazā ērgļa mikroliegumus mežos," klausoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda argumentos, sacīja deputāts Jānis Vitenbergs un drīzumā pameta zāli.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdi, kurā sprieda par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, vadīja Artūrs Toms Plešs, kurš vismaz reizes divdesmit atkārtoja vārdus "vajag saglabāt Latvijas dabas daudzveidību" un diskusiju par to noslēdza ar prieka vārdiem par izveidoto darba grupu, kas uzsākusi kompensāciju lietas pārrunāšanu.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa diskusiju Saeimā iesāka ar informāciju par praktiski pieejamām kompensācijām privātpersonām gadījumos, ja viņu zemē atrodas kāds aizsargājams augs, kukainis vai dzīvnieks. Kompensācijas nav lielas un vairumā gadījumu tās maksā no Eiropas savienības budžeta. Piemēram, 160 eiro gadā par to, ka privātā mežā noteikts mikroliegums, jo tur iemājojis, piemēram, mazais ērglis.