20. septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ir izsniegusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai Bank M2M Europe AS akcionāru grupai, kurā ietilpst Signet Global Investors Limited, SIA Hansalink un SIA Fin.lv, liecina bankas paziņojums.

Pēc līguma parakstīšanas šā gada maijā visas līdzšinējam bankas vairākuma akcionāram Andrejam Vdovinam un viņa ģimenei piederošās akcijas ir pārdotas. Darījuma rezultātā Signet Global Investors Limited ieguva 25%, SIA Hansalink – 22,30%, SIA Fin.lv – 8,79% bankas akciju.

Signet grupa ir starptautiski atzīts finanšu līdzekļu pārvaldnieks, kas vairāk nekā 20 gadus vairo respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Londonā bāzētā fondu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Capital Management Limited ir pakļauta Lielbritānijas regulatoram FCA (Financial Conduct Authority). Grupas dibinātāji ir ASV pilsonis Serge Umansky (Seržs Umanski) un Šveices pilsonis Robert Marquardt (Roberts Markvarts).

AS Bank M2M Europe nosaukums septembra beigās mainīts uz AS Signet Bank, liecina Lursoft dati.

Ar jauno zīmolu Signet Bank sāks strādāt, sākot ar 11. oktobri.

Bankas nosaukuma maiņa saistīta ar būtiskām izmaiņām bankas akcionāru sastāvā, kas stājušās spēkā šā gada 20. septembrī, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar FKTK ir izsniegusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai Bank M2M Europe AS akcionāru grupai, kurā ietilpst Signet Global Investors Limited, SIA Hansalink un SIA Fin.lv, liecina bankas paziņojums.

Jaunā bankas nosaukuma izvēle ir saistīta ar bankas lielākā akcionāra Signet Global Investors apņēmību veicināt bankas starptautisko attīstību un izmantojot Signet grupas vairāk nekā 20 gadu pieredzi finanšu tirgū.

Pēc nosaukuma maiņas banka saglabās savu biznesa stratēģiju, apkalpojot HNWI (High Net-Worth individuals) klientu segmentu un liekot uzsvaru uz klientu kapitāla apkalpošanas kvalitāti un ienesīgumu.

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Diskusijas par Eiropas attīstības scenārijiem vēl turpinās, taču stratēģiskā izvēle būs jāizdara katrai ES dalībvalstij pašai - sadarboties vai riskēt palikt Eiropas nomalē

Tas izriet no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska sacītā DB. Tā kā viņa atbildība ietver arī Eiropas finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgu, viņš viesojās DB rīkotajā Nākotnes finanšu risinājumu konferencē, pēc kuras sniedza DB ekskluzīvu interviju.

Fragments no intervijas

Kā Brexit skars Latvijas iemaksas un saņemto naudu no ES? Ar ko ir jārēķinās?

Tas neapšaubāmi būs viens no sarunu jautājumiem sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Pirmais uzstādījums ir, ka Lielbritānijai ir jāpilda tās saistības, ko tā ir uzņēmusies kā ES dalībvalsts, tajā skaitā attiecībā uz ES budžetu. Reizēm tas tiek pasniegts kā kaut kāds Lielbritānijas izstāšanās rēķins, bet tas tā nav, jo tās ir jau uzņemtās saistības nevis jauni maksājumi. Otrkārt, šis būs sarunu temats arī starp 27 ES dalībvalstīm. Skaidrs, ka lielā mērā šis fakts skars jau nākamo ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada un pašreiz šīs sarunas ir stipri agrīnā stadijā, Eiropas Komisija vēl nav sagatavojusi savu pirmo priekšlikumu, taču jau tagad ir skaidrs, ka izvēle būs pietiekami sarežģīta, jo Lielbritānija tomēr ir viena no lielākajām neto maksātājām. Tās izstāšanās nozīmēs to, ka kopējais iemaksu apjoms ES budžetā samazināsies, līdz ar to paliek divas iespējas- vai nu visām ES dalībvalstīm palielināt savu iemaksu apjomu, lai nodrošinātu tikpat lielu budžetu kā līdz šim, vai arī meklēt iespēju, kur izmaksas samazināt. Jau tagad dzirdēts, ka atsevišķas neto maksātājvalstis nevēlas palielināt savas iemaksas, neto saņēmējvalstis jeb tā saucamās kohēzijas valstis vēlas saglabāt savu naudas saņemšanas iespēju, līdz ar to var prognozēt pietiekami sarežģītas sarunas ES dalībvalstu starpā.

Konkurences padome (KP) 11.maijā pieņēma lēmumu sodīt četrus apsardzes pakalpojumu sniedzējus - SIA Bruks, SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin - par ilgstošas un sistemātiskas aizliegtas vienošanās īstenošanu publiskajos iepirkumos, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 78 544 eiro apmērā.

KP lietas izpēti uzsāka pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi iesnieguma, kurā uzņēmums norādīja uz iespējamām sakritībām pretendentu piedāvājumos tā rīkotajā publiskajā iepirkumā. KP konstatēja, ka laika posmā vismaz no 2011. līdz 2016. gadam četri uzņēmumi bija saskaņojuši savas darbības kopumā astoņos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu - vienā VAS Valsts nekustamie īpašumi, vienā SIA Rīgas 1.slimnīca, divos Rīgas Tehniskās universitātes un četros Latvijas Universitātes iepirkumos.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin vai nu iesniedza piedāvājumus, kurus bija sagatavojis SIA Bruks, vai arī piedalījās piedāvājumu izstrādē, nosūtot savus piedāvājumus SIA Bruks. Saskaņoto darbību rezultātā pasūtītāji nesaņēma konkurējošus piedāvājumus un tika maldināti par patiesajiem konkurences apstākļiem.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Latvijas Bank M2M Europe trešdien, 11.oktobrī sāk strādāt ar jauno zīmolu Signet Bank, informē bankas pārstāvji.

Bankas nosaukuma maiņa saistīta ar būtiskām izmaiņām bankas akcionāru sastāvā, kas stājušās spēkā šā gada 20. septembrī, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar FKTK ir izsniegusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai Bank M2M Europe AS akcionāru grupai, kurā ietilpst Signet Global Investors Limited, SIA Hansalink un SIA Fin.lv.

Jaunā bankas nosaukuma izvēle ir saistīta ar bankas lielākā akcionāra Signet Global Investors apņēmību veicināt bankas starptautisko attīstību, nodrošinot tās piedāvāto investīciju risinājumu atbilstību augstākiem industrijas standartiem un izmantojot Signet grupas vairāk nekā 20 gadu pieredzi finanšu tirgū.

Pēc nosaukuma maiņas banka saglabās savu biznesa stratēģiju, apkalpojot HNWI (High Net-Worth individuals) klientu segmentu un liekot uzsvaru uz klientu kapitāla apkalpošanas kvalitāti un ienesīgumu.

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

AS ABLV Bank ir iepazinusies ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) sniegtā ziņojuma priekšlikumu attiecībā uz ABLV banku. Pēc sākotnējās informācijas izpētes bankas pārstāvji uzskata, ka tajā izmantota nepatiesa informācija, liecina bankas paziņojums.

Ziņojumā arī nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

AS ABLV Bank uzsver, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus.

«Mēs cieši sadarbojamies ar regulatoru, lai atklāti sniegtu visu nepieciešamo informāciju,» teikts bankas paziņojumā.

ABLV banka uzsver, ka savā darbībā konsekventi ievēro starptautiskās, tajā skaitā Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Pēdējo gadu laikā ABLV banka ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska un sankciju riska pārvaldīšanas jomā.

AS Signet Bank koncerns 2017.gadu noslēdza ar 3,934 miljonu eiro zaudējumiem, liecina bankas pārskats.

Koncerna pamata zaudējumi par akciju ir attiecīgi 3,43 eiro (2016. gadā: zaudējumi 1,79 eiro). Viens no galvenajiem šo negatīvo rezultātu avotiem bija iepriekš atzītā atliktā nodokļa aktīva norakstīšana, kuru banka bija spiesta realizēt Latvijas nodokļu likumdošanas izmaiņu dēļ, skaidro bankas vadība.

Koncerna finansiālo rezultātu ietekmēja arī bankas iepriekš atzīto finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts no vērtības samazināšanās. Pārskatā teikts, ka pašlaik banka apkalpo vismaz piecus simtus patieso labumu guvējus.

«Mūsu klientu klubā nav un nebūs nejaušu cilvēku, jo jauni klienti tiek piesaistīti tikai no mūsu esošo klientu rekomendācijām vai no bankas akcionāru un vadības kontaktpersonu loka,» skaidro bankas vadība.

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes, prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Mēs nevaram investēt maksājumu tehnoloģijās, kuras nespēs sasist lupatās visparastāko maksājumu karti. Nu, piemēram, daudz runā par norēķiniem ar telefonu. Taču, kad es redzu, ka vajag atbloķēt telefonu, atvērt aplikāciju, ieskanēt QR kodu, apstiprināt maksājumu, tad es saku, ka tas noteikti nesasitīs karti, jo darbības soļu ir vairāk. Vienmēr ir jādomā par konkurenci ar maksājumu karti, jo tā mūsu makos būs vēl nākamos piecus desmit gadus,» teica Beļavskis.

Viņš arī atzina, ka inovāciju gadījumā, iespējams, tikai viena ideja no desmit iedzīvojas. «Mana pārliecība ir, ka attīstīsies tikai tās lietas, kuras kā savu ikdienu pieņems klienti. Vorenam Bafetam bija laba definīcija, kuros uzņēmumos investēt. Viņš investēja tajos uzņēmumos, kuri bija klientu prātos, viņu ikdienā. Arī maksājumu jomā ir ļoti uzmanīgi jāvēro, kas kļūs par klientu ikdienu, un par ko cilvēki tikai pateiks, jā, šis ir interesanti un forši, bet par viņu ikdienu tas nekļūs. To vislabāk var redzēt, vērojot vienkāršu klientu rīcību. Mēs savu attīstību nevaram balstīt uz tiem 2% klientu, kuri visu pamēģina un kuriem viss jaunais patīk. Attīstība ir jābalsta uz vienkāršajiem klientiem, uz to rīcību,» sacīja Beļavskis.

"Signet Bank" izveidojusi meitasuzņēmumu SIA "Citra Development" nekustamā īpašuma projekta attīstībai, informēja bankā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Citra Development" reģistrēta trešdien, 29.jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 300 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Signet Bank". Jaundibinātās kompānijas valdē ieceltas Kristiāna Janvare un Jeļena Ogaņina.

Bankā norādīja, ka "Citra Development" ir izveidota nekustamā īpašuma projekta attīstībai, kuru banka plāno īstenot kopā ar klientiem.

"Signet Bank" peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 907 000 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 30.jūnijā bija 228,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% jeb 38,146 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 190,083 miljoni eiro.

Latvijas "Signet Bank" iegādājusies "Expobank", informē bankā.

Bankā norādīja, ka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās Bankas atļaujas saņemšanas ir pabeigts darījums, kurā līdzšinējais "Expobank" vienīgais akcionārs Igors Kims pārdeva visas viņam piederošās akcijas "Signet Bank". Darījuma nosacījumus un cenu puses vienojušās nepubliskot.

Pēc darījuma pabeigšanas plānota abu banku apvienošana, kas tiks īstenota 2022.gada laikā.

Līdz apvienošanas brīdim "Signet Bank" un "Expobank" turpinās darboties kā atsevišķas kredītiestādes, līdz ar to pašreiz nekādu izmaiņu ikdienas darbā ar klientiem un klientu apkalpošanā nebūs.

Apvienotā banka turpinās strādāt ar "Signet Bank" vārdu un īstenos līdzšinējo "Signet Bank" stratēģiju - Latvijas uzņēmēju un tiem piederošo kompāniju apkalpošanu, ar uzsvaru uz finansējuma piesaistīšanas un investīciju pārvaldīšanas risinājumiem.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Viena no jomām, kur pēdējā laikā iesaistās arvien vairāk jauno uzņēmēju arī Latvijā, ir finanšu tehnoloģijas (FinTech) – perspektīva un specifiska biznesa joma

Šīs jomas popularitātei ir vairāki iemesli – globālā krīze atstāja lielu iespaidu uz finanšu pasauli, iedragājot banku industrijas tēlu sabiedrības acīs un veicinot jaunas inovācijas teju visos tradicionālajos banku pakalpojumos, jaunu ideju realizēšanu atvieglo zemākas tehnoloģiju izmaksas un ir mainījušies sabiedrības paradumi, uzskaita Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs. Šodien daudziem finanšu darījumu veikšana internetā ir ikdiena, un mobilās ierīces ir visuresošas, kas veicina pieprasījumu pēc uzreiz pieejamiem un ērtākiem finanšu pakalpojumiem. «FinTech noteikti ir viens no «karstākajiem» sektoriem, par ko liecina arī tas, ka 2014. gadā trīskāršojās šādos uzņēmumos veikto investīciju apjoms, sasniedzot 12,2 miljardus dolāru,» saka M. Šulte.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi "Signet Bank" un "Expobank" apvienošanos, informē FKTK.

FKTK padome atļāvusi "Signet Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju "Expobank". Līdz ar to no pirmdienas abu banku darbība tiek apvienota vienā kredītiestādē, kas pēc visu juridisko darbību veikšanas strādās ar "Signet Bank" nosaukumu.

"2018.gadā bankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, sāka biznesa modeļa maiņu un FKTK prognozēja, ka viens no šī segmenta banku darbības attīstības virzieniem ir konsolidācija. Esam gandarīti, ka "Signet Bank" un "Expobank" ir spējušas veikt šādu soli, lai saglabātu abās bankās esošo pieredzi un turpmāk nodrošinātu konkurētspējīgāku biznesa modeli, stiprinot Latvijas banku sektoru," norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Jaunais Huawei klēpjdators ar lielu ekrānu un augstu veiktspēju ne tikai saglabā MateBook sērijas raksturīgos estētikas, inovāciju un viedās pieredzes elementus, bet arī piedāvā daudzus uzlabojumus, tostarp pavisam jaunu acu komfortu nodrošinošu FullView ekrānu, augstas veiktspējas 12. paaudzes Intel Core H sērijas procesoru, vieglu metālisku korpusu, kā arī ērtas ierīču savienošanas iespējas.

16 collu FullView ekrāns – produktivitātes dzinējspēks

Visā pasaulē attālinātais darbs un mācības kļūst arvien pieejamākas un arī pieprasītākas, tāpēc pieaug vēlme pēc klēpjdatoriem ar lielu ekrānu, augstu veiktspēju un nelielu svaru.

Jaunajā klēpjdatorā ir iebūvēts liels 16 collu ekrāns, tādējādi palielinot ekrāna redzamo laukumu, bet ne kopējo korpusa izmēru. Lielais ekrāns ļauj lietotājiem izbaudīt arī ilgāku lietošanas laiku, pateicoties TÜV Rheinland Low Blue Light sertifikātam. Ekrāns precīzi atveido attēlu krāsas, neradot dzeltenu nokrāsu, vienlaikus aizsargājot lietotāja acis pret zilās gaismas nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt ekrāns izmanto arī līdzstrāvas aptumšošanu, lai pielāgotu spilgtumu atbilstoši apkārtējiem apstākļiem.