Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Komercķīlas likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru un samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izlietošanas regulējumu, informē Uzņēmumu reģistrs.

Saskaņā ar grozījumiem Komercķīlas likumā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz: komercķīlas priekšmetu (tostarp tiek paplašināts reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļām); komercķīlas devēju loku (turpmāk visi komersanti un visas juridiskās personas var būt par komercķīlas devēju); komercķīlu reģistra vešanas kārtību (ar mērķi nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski); grozījumu izdarīšanu komercķīlu reģistra ierakstos, komercķīlas izlietošanu; komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (izslēgts viens no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem – ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas brīža); un citas prasības.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

2012. gadā lielāko komercķīlu ar prasījuma summu 527,10 miljoni latu reģistrējis finanšu nozares uzņēmums SIA EECF Bella FinCo, kuras īpašniece ir Norvēģijā reģistrētā kompānija Bite Finance International B.V., liecina Lursoft informācija.

SIA EECF Bella FinCo, kuras pamatdarbības veids ir naudas līdzekļu pārvaldes funkciju nodrošināšana Bites Grupas sabiedrībām – UAB Bite Lietuva, UAB TeleTower, SIA Bite Latvija, SIA TeleTower un Bite Finance International BV, vairāk nekā 527 miljonus latu apjomīgās ķīlas ņēmējs ir Deutsche Bank AG, London Branch. Kopumā pagājušā gada laikā SIA EECF Bella FinCo reģistrētas trīs jaunas komercķīlas – 527,1 milj. Ls, 26,5 milj. Ls un 26,5 milj. Ls apjomā.

Uzņēmums Bite Db.lv sīkākus komentārus par reģistrēto komercķīlu nesniedza, vien norādīja, ka ķīla izdota jau 2007. gadā un 2012. gadā tika pagarināta.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Gaižēni» pagājušajā nedēļā pārjaunojis trīs komercķīlas, palielinot katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Gaižēni» katras jaunreģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,635 miljoni eiro, un tās ir lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās komercķīlas.

Iepriekš katras komercķīlas summa bija 14,5 miljoni eiro. Jaunās komercķīlas reģistrētas 4.jūlijā.

Visas trīs ķīlas reģistrētas par labu AS «Swedbank». Vienas ķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» un ar to ir ieķīlāts uzņēmums kā lietu kopība, tā krājumi, ganāmpulks, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi, prasījuma tiesības un traktortehnika.

Otras komercķīlas devējs ir SIA «Gaižēni» vienīgais valdes loceklis Alex Skovgaard Rasmussen, kurš ir ieķīlājis viņam piederošās 717 127 kapitāldaļas, kas veido 7% no SIA «Gaižēni» pamatkapitāla, bet pārādnieks ir SIA «Gaižēni». Savukārt trešās komercķīlas devējs ir SIA «Ungure», kas ir 51,9% SIA «Gaižēni pamatkapitāla īpašnieks un kas ir ieķīlājis tam piederošās 5 312 260 kapitāldaļas.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

Pagājušajā nedēļā divas lielākās komercķīlas – katru vairāk nekā septiņu miljonu apjomā – reģistrējusi viesnīcas Elefant Hotel jaunā īpašniece SIA Latvia Hotel Invest, savukārt leikosafīru ražotājs Baltic Crystal aizvadītajā nedēļā reģistrējis piecas komercķīlas - katru vairāk nekā 6,9 milj. Ls apmērā, liecina Lursoft apkopotie dati.

SIA Latvia Hotel Invest ir reģistrēta kā parādnieks divām 7,028 milj. Ls apjomīgām ķīlām a/s ABLV Bank. Vienas ķīlas devējs ir Latvia Hotel Invest īpašnieks Nolefe Enterprises Limited.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Elefant Hotel Kalnciema ielā teju pēc divu gadu pārtraukuma atkal atsākusi darbību. Viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe Enterprises Limited - viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs (UR) saņēmis 320 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas. Lielākās ķīlas devušas abas sadalītās Parex bankas daļas - Parex un Citadele.

No kopējā skaita 139 komercķīlas reģistrētas, 187 - dzēstas, 19 - atsauktas. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 90 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 37 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 53 miljardi lati, liecija UR statistika.

Lielākie komercķīlu ņēmēji bija SEB banka, kas reģistrējusi 35 komercķīlas par 11,79 miljoniem latu, Pohjola Finance - 23 komercķīlas par 1,2 milj. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes banka - 16 komercķīlas par 0,89 milj. Ls, Swedbank - 10 komercķīlas par 19,2 milj. Ls un Nordea Finance Latvia - 9 komercķīlas par 3,36 milj. Ls. Savukārt lielāko ķīlu devēji bija a/s Parex banka (600 milj. Ls) un a/s Citadele banka (175 milj. Ls). Ievērojamas komercķīlas reģistrējusi arī pilnsabiedrība Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders (15,2 milj. Ls); Aptol Ventures LLC (parādnieks - SIA VEXOil Bunkering, 7,8 milj. Ls) un SIA RE & RE (5,48 milj. Ls).

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Cesvaines piens" reģistrējis divas jaunas komercķīlas ar kopējo nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 2,45 miljoni eiro, liecina "Lursoft" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Luminor Bank". Par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlāti "Cesvaines piena" krājumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības. Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret "Cesvaines pienu", kas izriet no 2021.gada 13.janvāra kredītlīnijas un kredīta līgumiem.

Komercķīlas reģistrētas pirmdien, 18.janvārī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

"Cesvaines piena" padomes priekšsēdētāja vietnieks Agris Skvarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka komercķīlas reģistrētas saistībā ar lēmumu mainīt kredītiestādes.

Tāpat viņš sacīja, ka, neskatoties uz Covid-19 un ar to saistītajiem sarežģījumiem, uzņēmums 2020.gadā strādāja ar peļņu.

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Bankā reģistrētas 16 komercķīlas, kuru kopējā vērtība ir 466 tūkstoši latu.

13 komercķīlas aizvadītajā nedēļā ņēmusi AS Citadele banka, un kopējā komercķīlu vērtība ir 31 miljons latu. Savukārt 12 komercķīlas 9,2 miljonu latu apmērā reģistrētas AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā 11 komercķīlas 1,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi Nordea Bank Finland Plc, savukārt desmit komercķīlas ņēmusi AS SEB banka, un komercķīlu kopējā maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,2 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā UR ierakstītas 90 komercķīlas, bet 207 tika dzēstas.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 106 komercķīlas, bet 316 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā – visvairāk – 20 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka. To kopējā vērtība ir 1,3 miljoni latu.

16 komercķīlas pagājušajā nedēļā reģistrētas SEB bankā, un to kopējā vērtība bijusi 19,9 miljoni latu. 14 komercķīlas ņēmusi AS Swedbank, un visu pagājušajā nedēļā bankā reģistrēto ķīlu maksimālā nodrošinājuma prasību summa ir 3,3 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 80 komercķīlas, bet 136 tika dzēstas, liecina UR dati.

Kopējā UR reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 81 miljards lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi latu.

AS Swedbank pagājušajā nedēļā ņēmusi 13 komercķīlas, kuru kopējā maksimālā prasījuma summa ir 6,6 miljoni latu.

12 komercķīlas ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, kopējai ķīlu vērtībai sasniedzot 238 tūkstošus latu.

Aizvadītajā nedēļā 11 komercķīlas 7,096 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS SEB banka. Tikpat komercķīlas reģistrētas AS Citadele banka, un to kopējā vērtība bijusi 4,2 miljoni latu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Tieslietu ministrijas iecerētie grozījumi Komercķīlas likumā paredz, ka turpmāk pieteikumus komercķīlu reģistram varēs iesniegt elektroniski tiešsaistes formā. Plānots, ka, izmantojot e-parakstu, krasi samazināsies izmaksas saistībā ar komercķīlas pieteikumu sagatavošanu. Tomēr tiek norādīts, ka atsevišķas raizes dara šī pakalpojuma drošība.

Grozījumi paredzētas divas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Proti, pašas puses, izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu, varēs iesniegt pieteikumu ar elektronisko parakstu, pašas veicot visas nepieciešamās darbības – datu ievadi, dokumentu pievienošanu, maksājumu veikšanu, iesniegšanu Uzņēmumu reģistra lietvedības sistēmā. Tāpat varēs izmantot arī maksas pakalpojumu un ar pieteikumu vērsties Uzņēmumu reģistrā, kur pušu vārdā komercķīlu reģistrā to iesniegs Uzņēmumu reģistra amatpersona.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši MK noteikumiem par pieteikumu ko iesniedz komercķīlas ņēmējs un devējs kopumā jāmaksā 44,06 Ls. Savukārt ieviešot iespēju to izdarīt e-parakstu izdevumi visticamāk samazināsies, tad pušu administratīvās izmaksas veido tikai elektroniskā paraksta izmaksas. Atbilstoši LVRTC sniegtajiem datiem, viena virtuālā e-paraksta parakstīšanas reize maksā 0,29 Ls. Līdz ar to komercķīlas līgums un dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums pusēm izmaksā 1,74 Ls (6 eParakstīšanas reizes).

Pagājušajā nedēļā visvairāk komercķīlu skaita ziņā ņēmusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Banka ņēmusi 16 komercķīlas 643 tūkstošu latu apmērā.

Nedaudz mazāk – 14 komercķīlas – ņēmusi AS SEB banka. Taču to kopējā vērtība ir krietni lielāka - 5,6 miljoni latu. Savukārt 11 komercķīlas par kopējo vērtību 3,3 miljoni latu ņēmusi AS Swedbank.

Astoņas komercķīlas 2,7 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS Citadele banka, savukārt septiņas ķīlas 3,3 miljonu latu vērtībā – AS DNB banka. Tāpat septiņas komercķīlas 68,2 tūkstošu latu apmērā ņēmusi SIA InCredit Group.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs kopumā reģistrējis 90 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 122 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 79 miljardi lati. Savukārt dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 42 miljardi lati.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Ir pagājuši 7 gadi, kopš Latvijā ieviests jauns juridisks mehānisms- komercķīlas, kas ļauj ieķīlāt kustamu mantu, atstājot to ieķīlātāja valdījumā, līdzīgi kā tas ir hipotekāros darījumos, norādīts SIA Lursoft informācijā. Līdz šī juridiskā mehānisma ieviešanai, ķīlas priekšmets (automašīnas, iekārtas, cita kustama manta) parasti tika nodots ķīlas ņēmējam (kreditoram), un nevarēja tikt izmantots ražošanā. Vienlaikus ar Komercķīlu reģistra izveidi, tajā tika ieviesta valstī viena no pirmajām integrētajām informācijas sistēmām, kas nodrošināja informācijas apmaiņu ar visiem iesaistītajiem reģistriem elektroniskā veidā, tādējādi izslēdzot nepieciešamību personām apmeklēt neskaitāmus reģistrus un saņemt tur izziņas, norādīts SIA Lursoft informācijā. Kopumā Komercķīlu reģistrs saņēmis 88 614 pieteikumus (visi dati uz 30.03.05), no tiem atteikti 4109. Kopējā maksimālo prasījumu summa (apgrozījums), kas ietverta reģistrētajās komercķīlās šajos gados pārsniegusi 19,7 miljardus latu, no tiem spēkā joprojām ir 58577 komercķīlas ar kopējo prasījumu summu 9,5 miljardi latu. Komercķīlu reģistra izmantošana pieaug katru gadu vidēji par 30%, piemēram, 2003. gadā kopā tika reģistrētas 10,421 komercķīlas, bet 2004. gadā- jau 14,518. Straujie reģistrācijas pieauguma tempi turpina saglabāties arī šogad- 2005. gada pirmajā ceturksnī reģistrētas 3590 komercķīlas, kas 30,4% vairāk, kā 2004. gada pirmajos 3 mēnešos (2752). Tāpat pieaugušas gada pirmajā ceturksnī reģistrētās maksimālās prasījumu summas- 1,12 miljardi lati šogad, pret 682 miljoniem latu 2004. gadā, norādīts SIA Lursoft informācijā.Visbiežāk ieķīlātais priekšmets ir automašīna (60438 gadījumos), traktortehnika (7497); bieži tiek ieķīlātas uzņēmumu kapitāla daļas u.c. priekšmeti. 99% gadījumos ķīlas ņēmējs un 61% gadījumos ķīlas devējs ir juridiskas personas.Vairāk kā 20% gadījumu kreditoru nav Latvijas rezidenti.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Komercķīlu reģistrā reģistrēto komercķīlu skaits ir pārsniedzis 100 000, Db.lv informēja SIA Lursoft.

Kopējo maksimālo prasījumu kopsumma ir sasniegusi (apgrozījums) - 41,95 miljardus latu. Joprojām nedzēstas ir komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu par vairāk kā 20,57 miljardiem latu.

100 000. komercķīla tika reģistrēta 02.02.2007. plkst. 15:09:45, kādai privātpersonai ieķīlājot automašīnu Opel Monterey NORVIK bankā, par kopējo prasījumu summu 5343LVL.

Kā jau Lursoft informējis iepriekš, darījumu ar komercķīlu skaits nemitīgi pieaug,- pērn tika noslēgti 22,478 komercķīlu līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu 13,65 miljardiem latu, kas ir par 10,4% vairāk skaita ziņā un par 54,6% vairāk maksimālo prasījumu kopsummas ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2005). Tajā pašā laikā jāsecina, ka komercķīlu tirgus tuvojas zināmam piesātinājumam, jo gan darījuma skaita, gan maksimālo prasījuma summu ziņā pieauguma pieaugums (šo rādītāju pieauguma tempi) pēdējos gados samazinās. Piemēram, 2006. gadā attiecībā pret 2005. gadu komercķīlu skaits pieauga par 40% (2005. gadā par 39%), un maksimālās prasījumu kopsummas attiecīgi par 60,8% un 73,1%.