Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2006. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Latvijas uzņēmēju eliti uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Oskars Spurdziņa rokām saņēma SIA Latvijas Statoil izpilddirektore Baiba Rubess.

Kā liecina tieši šodien klajā nākušais ikgadējais izdevums TOP 500, iepriekšējais gads komercdarbībai ir bijis pats veiksmīgākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, to apstiprina visu uzņēmumu kopējā tīrā peļņas bilance, kas bija rekordliela un pārsniedza 1,6 miljardus latu, ievērojamā jauno komercsabiedrību «dzimstība» — nodibināts lielākais uzņēmumu skaits pēdējo 12 gadu laikā un citi rādītāji, secina Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Lai informētu par gaidāmajiem pagaidu putnu turēšanas ierobežojumiem, jau sākot no rītdienas Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes visā Latvijā organizēs informatīvus seminārus putnu saimniecībām. Semināros PVD pārvalžu eksperti skaidros, kas ir putnu gripa, kā noteikt, vai saimniecības putni nav inficējušies ar šo bīstamo slimību un ko darīt, lai nepieļautu saimniecības putnu inficēšanos. Plānotie semināri putnu saimniecībām Aizkraukle PVD Aizkraukles pārvaldē, Spīdolas ielā 11, 3. stāvā, Aizkraukle 03.03.2006 plkst. 11.00 Alūksne PVD Alūksnes pārvaldē, Brūža ielā 1, Alūksnē 01.03.2006 plkst. 11:00 Balvi PVD Balvu pārvaldē, Bērzpils ielā 62, Balvos 02.03.2006 plkst. 13.00 Bauska Rajona padomes ēkā, Uzvaras ielā 1, Bauskā 02.03.2006 plkst. 11.00 Cēsis Zemnieku centrā, Dārza ielā -12, Priekuļos 01.03.2006 plkst.10.00 Daugavpils Rajona padomē, Rīgas ielā 2, Daugavpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Kultūras namā, Brīvības ielā 12, Ilūkstē 03.03.2006 plkst. 11.00 Dobele PVD Dobeles pārvaldē, Zemgales ielā 44a, Dobelē 03.03.2006 plkst. 12.00 Gulbene Rajona padomes zālē, 3. stāvā, Ābeļu ielā 2, Gulbenē 28.02.2006 plkst. 10.00 Jēkabpils PVD Jēkabpils pārvaldē, Brīvības ielā 88, Jēkabpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Jelgava Jelgavas rajona padomē, Pasta ielā 37, Jelgavā 03.03.2006 plkst. 10:00 Krāslava PVD Krāslavas pārvaldē, Latgales ielā 6, Krāslavā 03.03.2006. plkst. 11.00 Kuldīga PVD Kuldīgas pārvaldē, Baznīcas ielā 13, Kuldīgā 02.03.2006 plkst. 11.00 Liepāja Kalvenes pagasta padomes zālē, Skolas ielā 21, Kalvenes pag., Liepājas rajonā 28.02.2006 plkst. 11.00 PVD Liepājas pārvaldē, Graudu ielā 45, Liepājā 02.03.2006 plkst. 10.00 Limbaži Limbažu rajona padomes ēkā , Rīgas ielā 16, Limbažos 02.03.2006 plkst. 10.00 Ludza Rajona padomes zālē, Raiņa ielā 16, Ludzā 02.03.2006 plkst. 11.00 Madona SIA "Madonas patērētāju biedrība" zālē, Poruka ielā 4, 3. stāvā, Madonā 03.03.2006 plkst. 10.00 Ogre PVD Ogres pārvaldē, Dravnieku ielā 6, Ogrē 02.03.2006 plkst. 11.00 Preiļi PVD Preiļu pārvaldē, Daugavpils ielā 59, Preiļos 03.03.2006 plkst. 11.00 Rēzekne PVD Rēzeknes pārvaldē, Liepu ielā 33, Rēzeknē 28.02.2006 plkst. 10.00 Rīgas rajons PVD Rīgas rajona pārvaldē, Kraujas ielā 21/23, Rīgā 02.03.2006 plkst. 12.00 Rīgas pilsēta PVD Rīgas pilsētas pārvaldē, Elizabetes ielā 2, Rīgā, 439 kab. 02.03.2006. plkst. 10:00 Saldus Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zālē, Viesnīcas ielā 1, Saldū 03.03.2006 plkst. 11.00 Talsi Talsu rajona padomes lielajā zālē, Kareivju ielā 7, Talsos 01.03.2006 plkst.10.00 Tukums PVD Tukuma pārvaldē, "Krīvos", Tumes pag. , Tukumā 02.03.2006 plkst. 11.00 Valka PVD Valkas pārvaldē, Rīgas ielā 25, Valkā 01.03.2006 plkst.10.00 Valmiera PVD Valmieras pārvaldē, Raiņa ielā 21, Valmierā 03.03.2006 plkst.10.00 Ventspils PVD Ventspils pārvaldē, "Atpūtniekos", Tārgales pag., Ventspils rajonā 02.03.2006 plkst. 12.00

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Laikraksts Dienas Bizness galveno balvu Latvijas Gazele 2006 piešķīris uzņēmumam SIA VKLV Holding, kas darbojas koksnes un būvmateriālu vairumtirdzniecībā. Zināmi arī balvu: Gazele 2006 Vidzemē, Gazele 2006 Kurzemē, Gazele 2006 Latgalē un Gazele 2006 Zemgalē, Rīgā, Rīgas rajonā ieguvēji.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiek šodien viesnīcā Reval Hotel Latvija.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonijas nominācijas un balvu ieguvēji:

Darbība: piena un piena produktu, olu, pārtikas eļļas un tauku vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1417,63 %

Darbība: metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1331,48 %

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Datums Fonda nosaukums Fonda daļas vērtība Fonda daļas izmaiņa 1 mēn. 3 mēn. 6 mēn 12 mēn. SEB Fondi 01.06.2005 Europe Equity 2.0569 USD +1.60% -3.73% +2.94% +20.07% 01.06.2005 Global Fund 2.0042 USD +2.61% -2.72% +0.97% +10.94% 01.06.2005 North America Equity 2.0016 USD +2.79% -1.42% +0.15% +4.52% 01.06.2005 Index Linked Bond 1.6625 USD -6.49% -5.12% -8.18% +10.22% 01.06.2005 Medical 3.218 USD +0.86% +3.85% +8.17% +7.40% 01.06.2005 Technology Fund 2.1588 USD +7.34% -1.69% -4.58% 0.00% 01.06.2005 Ethical Sweden 4.1404 USD -0.21% -6.08% -4.41% +15.05% 01.06.2005 International Fund 24.5413 USD +1.28% -2.40% -0.17% +9.89% 01.06.2005 Nordic Fund 5.9025 USD +2.43% -2.00% +3.25% +27.43% SEB Fondu izplatītājs Latvijā ir SEB Unibanka Sampo Fondi 31.05.2005 Mandatum Krievijas fonds 1215.81 EUR +5.65% -0.09% +22.83% +25.14% 31.05.2005 Mandatum Baltijas fonds 353.12 EUR -1.31% +8.82% +24.32% +42.72% 31.05.2005 Sampo 2030 866.07 EUR +6.32% +1.58% +8.17% +11.22% 31.05.2005 Sampo 2020 995.37 EUR +6.17% +2.01% +7.59% +10.88% 31.05.2005 Sampo Kompass Akciju fonds 603.19 EUR +6.38% +1.79% +7.75% +12.79% 31.05.2005 Sampo Kompass Likviditāte 1264.72 EUR +0.46% +1.41% +2.01% +4.76% 31.05.2005 Sampo Kompass 75 1013.65 EUR +4.75% +1.57% +6.61% +11.29% 31.05.2005 Sampo Kompass 50 1079.8 EUR +3.31% +1.65% +5.44% +10.32% 31.05.2005 Sampo Kompass 25 1109.22 EUR +1.81% +1.22% +3.69% +8.08% 31.05.2005 Sampo 2010 1158.05 EUR +3.23% +1.45% +5.15% +9.84% Sampo Fondu izplatītājs Latvijā ir Sampo Franklin Templeton fondi 01.06.2005 Templeton Eastern Europe Fund 19.94 EUR +7.38% -2.68% +16.68% +36.95% 01.06.2005 Templeton Global Smaller Companies Fund 28.07 USD +1.34% -4.88% +2.15% +14.29% 01.06.2005 Templeton Growth (Euro) Fund 10.34 EUR +5.40% +2.99% +9.53% +11.06% 01.06.2005 Templeton Global Fund 24.58 USD +0.74%

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Ventspils naktsmītnēs 2006. gadā uzturējušies 82 025 viesi, kas ir par 18 360 jeb 29% vairāk nekā 2005. gadā kopumā, Db.lv informēja Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Aulmane.

25 350 jeb 31% tūristu bija ieradušies no ārvalstīm. Biežākie ārvalstu viesi ir lietuvieši - 10 867 (43%), vācieši – 3 799 (15%) un igauņi – 3 725 (15%). Ventspils tūrisma, kultūras un atpūtas piedāvājums spējis ieinteresēt ir arī Somijas, Krievijas, Polijas, Zviedrijas, Nīderlandes u.c. valstu ceļotājus.

Ventspils ir populārs tūrisma maršruts arī Latvijas ceļotāju vidū. Tā 2006. gadā Ventspili apmeklējuši 56 675 valsts iedzīvotāji, kas ir par 12 852 jeb 29% vairāk nekā pērn. Jāpiemin, ka 2006. gadā Ventspilī darbojās 60 naktsmītnes ar 1488 gultasvietām.

Statistikas dati liecina, ka 2006. gadā vislielākais viesu skaits – 37 533 apmeties Piejūras kempingā. Piejūras kempingā naktsmītnes tiek rezervētas jau nākamā gada vasaras sezonai, kā arī ir pieprasītas ziemas laikā, jo kempingā ir apkurināmas mājiņas.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Valsts policijas apkopotie Ekonomikas policijas pārvaldes 2006.gada darba rezultāti liecicna, ka pērn par 40,2 % palielinājies Ekonomikas policijas kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits.

LR IeM VP teritoriālo policijas pārvalžu Ekonomikas policijas struktūrvienību prioritārie darbības virzieni 2006.gadā bija – nelegālā alkohola tirdzniecības vietu apkarošana, akcīzes preču aprite, viltotas naudas un vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana, nelikumīga preču aprite, autortiesību un blakustiesību objektu joma, melnā un krāsainā metāla lūžņu aprite.

2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu VP teritoriālās ekonomikas policijas struktūrvienības savas kompetences ietvaros ir paveikušas sekojošu darba apjomu: Pirmstiesas izmeklēšanas jomā: salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu palielinājies teritoriālajās ekonomikas policijas apakšvienībās uzsākto kriminālprocesu skaits – 2005.gadā uzsākti - 1890 krimināllietas/kriminālprocesi, bet 2006.gadā – 2113 kriminālprocesi, kas par 10,5 % lielāks salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu, par 40,2 % palielinājies kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits – šī gada atskaites periodā kriminālvajāšanai nosūtīti 487 kriminālprocesi, bet 2005.gada atskaites periodā – 291, uz pusi palielinājies no citām iestādēm lietvedībā pieņemto kriminālprocesu skaits – 2006.gad saņemti 384 procesi, bet 2005.gadā – 192, kas ir par 50 % vairāk, krasi palielinājies izbeigto kriminālprocesu skaits – šogad izbeigti 713 procesi, bet 2005.gadā – 261, kas par 63,4 % vairāk nekā 2005.gada atskaites periodā, palielinājies krimināllietu atlikums – 2006.gadā tas sastāda – 3804 + 807 arhīva materiāli (kopā – 4611 procesi), bet 2005.gada atskaites periodā – 2931 krimināllietas, kas sastāda 36,4 %, palielinājies nosūtīto pēc piekritības kriminālprocesu skaits – 2006.gadā – 120 procesi, 2005.gada atskaites periodā – 79 procesi – par 34,1 % vairāk. Administratīvās prakses jomā: salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2005.gadā tika panākti labāki rezultāti – 2006.gadā samazinājies sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – 1404 protokoli, bet 2005.gadā – 1726 (18,6 %).

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

2006. gadā kopējie AS Aldaris pārdotās produkcijas apjomi sasnieguši 100,79 miljonus litru dažādu dzērienu, kas ir par 14,15 miljoniem litru vairāk nekā 2005. gadā.

AS Aldaris realizācijas pieaugums atsevišķi pa dzērienu kategorijām, salīdzinājumā ar 2005. gadu:

Alus pārdošanas apjomi ir palielinājušies no 53,94 miljoniem litru 2005. gadā līdz 60,15 miljoniem litru 2006. gadā;

Minerālūdens pārdošanas apjomi palielinājušies no 11,26 miljoniem litru 2005. gadā līdz 15,36 miljoniem litru 2006. gadā.

Kopumā gāzēto atspirdzinošo dzērienu segmentā un citu alkoholisko dzērienu segmentā 2006. gadā pārdoti 7,82 miljoni litru dzērienu, salīdzinājumā ar 2005. gadā pārdotajiem 6,85 miljoniem litru.

Eksporta apjoms 2006. gadā bija 450 tūkstoši litru - par 31% vairāk nekā 2005.gadā.

AS Aldaris 2006. gadā pārliecinoši saglabāja un nostiprināja vadošās Latvijas alus darītavas statusu ar kopējo realizētā alus tirgus daļu 39,4%. Alus patēriņš Latvijā palielinājās no 62 litriem uz iedzīvotāju 2005. gadā līdz 66 litriem uz iedzīvotāju 2006. gadā. Kopējais Latvijas alus tirgus 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 8,7%, bet, kā redzams, "Aldara" alus realizācijas pieaugums ir straujāks nekā vidēji nozarē.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

Alus Latvijā tiek ražots turpat divreiz vairāk kā pārējie alkoholiskie dzērieni kopumā ņemot. Alus ražošanu 2006.gadā veikuši 20 komersanti, kas gada laikā kopumā saražojuši 141,4 miljonus litru alus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

2006.gadā alus Latvijā saražots 14 140 tūkst. dal apjomā, kas ir par 10% vairāk kā 2005.gadā. Nedaudz palielinājies arī vidējais Latvijā ražotā alus stiprums no 5,4% 2005.gadā uz 5,5% 2006.gadā.

Saskaņā ar alus ražotāju deklarēto informāciju, 88% no saražotā alus tiek realizēts Latvijā. 2006.gadā Latvijas tirgū vietējā ražojuma alus apjomi ir par 8% lielāki kā 2005.gadā.

No Latvijas kopumā izvesti 9% no valstī saražotā alus, pie tam 97% uz Lietuvu un Igauniju. No Latvijas izvestā alus vidējais stiprums sastāda 6,8 tilpumprocentus. Uz citām ES dalībvalstīm izvestā alus apjomi palielinājušies par 16%, savukārt uz trešajām valstīm izvestie apjomi samazinājušies par 21%.