Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Viņš pastāstījis, ka Lielbritānijas tiesību normas paredz 14 dienu termiņu pārsūdzībai un tās pieņemšanai vai noraidīšanai, tāpēc iespējams, ka izdošanas process varētu sākties pēc divām nedēļām. Vienīgi gadījumā, ja Lielbritānijas Augstākā tiesa tomēr nolemtu iespējamo pārsūdzību izskatīt, process varētu turpināties mēnešiem vai pat gadiem.

Krušna arī atgādinājis, ka Antonovs un Baranausks nedrīkst atstāt Lielbritānijas teritoriju, lai arī no iespējamajiem drošības līdzekļiem viņam atstāta spēkā vienīgi drošības nauda.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Viens no galvenajiem Antonova un Baranauska aizstāvības argumentiem bija tāds, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Lietuvas Banka esot nogremdējušas banku Snoras politisku iemeslu dēļ, tostarp Antonovs tiekot vajāts par to, ka ir Krievijas pilsonis, un par savu politisko pārliecību.

Kā tagad secinājusi Augstā tiesa, nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu par saistību starp Eiropas aresta ordera izdošanu un Antonova pilsonību.

Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par Snoras stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja Snoras valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Arī Latvijas Krājbankā drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.

Nedēļu pēc Snoras darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.

Kā vēlāk rakstīja Lietuvas mediji, jau 2004.gadā, strauji pieaugot Snoras kredītportfelim, Lietuvas Bankai radās pirmās aizdomas par bankas līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā tika nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra