Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.
«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

EP deputāti pieprasa lieliem uzņēmumiem publicēt informāciju par peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas, nodokļiem, kas uzlikti peļņai vai zaudējumiem, kā arī saņemtās valsts subsīdijas. Tam jāattiecas arī uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, biržas sarakstā kotētām kompānijām un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, ko dalībvalstis atzinušas par nozīmīgiem sabiedrībai.

EP pieprasa noteikumus, kas liktu akcionāriem vismaz reizi trīs gados ar balsojumu lemt par biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu vadības atalgojuma politiku. Tomēr dalībvalstīm jādod tiesības izlemt, vai akcionāru balsojums būtu saistošs, vai tikai ieteicošs.
Uzņēmuma vadītāju atalgojuma politika jāveido tā, lai motivētu darbības plānošanu ilgtermiņā, un tajā skaidri jānosaka principi par atalgojuma fiksēto un mainīgo daļu, citstarp arī prēmijām, saka Eiropas Parlaments. Atalgojuma daļa, kas piesaistīta akciju vērtībai, nedrīkstētu veidot lielāko daļu no direktoru algas mainīgās daļas.

Eiropas Parlaments savu nostāju apstiprināja ar 556 balsīm par, 67 pret un 80 atturoties. EP deputāti nolēma nenoslēgt pirmo lasījumu, bet gan sākt neoficiālas sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktu vienošanos par direktīvas galīgo redakciju.
Latvija ir to 15 dalībvalstu vidū, kuru likumi jau pieprasa atklāt atalgojuma politiku un to 10 dalībvalstu vidū, kurās uzņēmuma vadītāju algas noteikšanai ir obligāts akcionāru balsojums.

Savukārt Latvija nav to 11 dalībvalstu vidū, kuras pieprasa atklāt atsevišķu direktoru algas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra