Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Lai arī uzņēmuma Nordeka vadība ir solījusi streika laikā nodrošināt visus reisus, arodbiedrība LABA tomēr pieļauj, ka virkne reisu varētu arī nenotikt.

Kā aģentūrai LETA noradīja arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis, iespējams, ka varētu tikt kavēti reisi Rīga-Alūksne, Rīga-Viļaka, Rīga-Liepāja un Alūksne-Balvi maršrutos.

Kā uzsvēra Gailis, Streika likums nosaka, ka streikojošos šoferus ar citiem darbiniekiem nevar aizvietot, līdz ar to, ja tas tomēr tiks darīts, tiks pārkāpts likums.

Viņš aicināšot Darba inspekciju sekot līdzi šim procesam. Gailis norādīja, ka patlaban gatavi streikot esot 22 darbinieki. "Nordekā" kopumā strādā aptuveni 150 darbinieki.

Rīgas starptautiskajā autoostā aģentūrai LETA norādīja, ka Nordekas vadība nav informējusi, ka reisi nenotiks, līdz ar to plānots, ka autobusu sarakstos izmaiņu nebūs.

Šā gada pirmajā pusgadā pārvadājuma kompānijas Nordeka peļņa sasniegusi 76 tūkstošus latu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 4,619 miljonus latu, kas ir par 3,4% mazāk nekā pirms gada. Uzņēmuma vadība apgrozījuma kritumu skaidro ar faktu, ka uzņēmums ir samazinājis ieņēmumus no pārējiem pakalpojumiem par 85,02%.

Nordekas ieņēmumi no iekšzemes pārvadājumiem veidoja 98,5 %, starptautiskajiem pārvadājumiem – 0,65%, bet no citas saimnieciskās darbības – 0,85%.

Viena Nordekas akcija biržā maksā 0,43 latus.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 508 002.22 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums samazinājās par 619 544.94 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 49 227.17 Ls sasniedzot 124 317.80 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Valsts 5 gadu obligācijas. Ar tām šodien tika noslēgti darījumi 383 684.42 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.23 % līdz 211.83 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.68 % līdz 401.81 punktam.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 41 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 14 594.55 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 13 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 406 809.27 Ls. Šodien 2 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 86 598.40 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ventspils naftas akcijām. 15 darījumos tirgoja 5 763 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 1.11 Ls.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 924 808.43 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 262 168.07 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 53 852.08 Ls sasniedzot 449 436.77 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva Strenču MRS akcijas, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 322 700.00 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.01 % līdz 210.85 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir noslīdējis par 0.32 % līdz 398.26 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 35 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 7 705.04 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 13 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 901 386.21 Ls. Šodien 4 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 15 717.18 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ogres akcijām. 8 darījumos tirgoja 9 492 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien nemainījās un bija 0.07 Ls.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 453 124.75 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 328 460.72 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju samazinājās par 49 192.01 Ls līdz 57 355.16 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva 10 gadu Latvijas valsts parādzīmes, ar kurām šodien tika noslēgti darījumi 208 814.24 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.74 % līdz 199.94 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.71 % līdz 356.47 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 41 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 8 225.92 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 16 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 443 332.83 Ls. Šodien 1 tiešajā darījumā tika tirgoti vērtspapīri 1 566.00 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Ogres akcijām. 7 darījumos tirgoja 28 158 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 20.00 % jeb par 1 santīmu, līdz 0.06 Ls.

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 7 530 095.68 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums ir audzis par 5 916 604.61 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 156 darījumi, kuros tirgoja 905 202 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 39 un par 53 096 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Apranga akcijas, kuru vērtība palielinājās par 8.00%, sasniedzot 8.10 LTL. Rytu Skirstomieji Tinklai akciju cena šodien palielinājās par 5.30%, sasniedzot 1.39 LTL. Zemaitijos Pienas akciju cena šodien palielinājās par 4.29%, sasniedzot 17.00 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Klaipedos Nafta akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 2.20%, līdz 0.89 LTL.Mazeikiu Nafta akciju cena šodien samazinājās par 1.91%, līdz 2.05 LTL.Rokiskio Suris akciju cena šodien samazinājās par 1.06%, līdz 46.50 LTL.Visaktīvāk šodien tika tirgotas Vilniaus Baldu Kombinatas akcijas. Ar tām tika veikti 12 darījumi Akcijas cena sasniedza 18.20LTL. Sesijas laikā netika izpildīti 17 akciju pirkšanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 6 075 akcijas. Sesiju slēdzot neizpildīti palika 17 akciju pārdošanas orderi, kuros kopumā pieprasīja 7 490 akcijas.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 997 261.14 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 121 091.52 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 3 974.69 Ls sasniedzot 53 322.86 Ls. Lielāko ieguldījumu akciju tirgus apgrozījumā deva 10 gadu valsts obligācijas. Ar tām šodien tika noslēgti darījumi 528 503.50 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.96 % līdz 208.46 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 2.16 % līdz 394.28 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 64 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 15 585.74 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 11 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 656 608.62 Ls. Šodien 5 tiešajos darījumos tika tirgoti vērtspapīri 325 066.78 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām. 9 darījumos tirgoja 8 240 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 5.00 % jeb par 2 santīmiem, līdz 0.42 Ls.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 24 522.05 Ls, līdz 283 821.68 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Ventspils naftas, Latvijas Gāzes akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Ventspils naftas akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 18 878.56 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 252 754.56 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 12 188.56 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 54 749.24 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 26 432.92 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 1.65%, sasniedzot 328.01 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 0.60%, sasniedzot 192.53 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas balzama akcijas, kuru vērtība šodien samazinājās par 0.65% jeb 0.01 Ls, akcijas vidējai svērtajai cenai sasniedzot 1.53 Ls. Ar Latvijas balzama akcijām tika veikti 13 darījumi, kuros tika tirgotas 1 058 akcijas

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā Fondu biržā šodien sasniedza 2 566 315.60 LTL. Salīdzinot ar iepriekšējo sesiju, kopējais apgrozījums samazinājies par 3 241 406.23 LTL.

Kopumā tirdzniecības sesijas laikā tika slēgti 176 darījumi, kuros tirgoja 1 388 120 akcijas Salīdzinājumā ar iepriekšējo sesiju šie rādītāji ir samazinājušies par 186 un palielinājušies par 336 304 attiecīgi.

Straujāko cenas pieaugumu šodien demonstrēja Bankas Snoras akcijas, kuru vērtība palielinājās par 6.59%, sasniedzot 8.90 LTL. Kauno Tiekimas akciju cena šodien palielinājās par 6.45%, sasniedzot 0.99 LTL. Lietuvos Juru Laivininkyste akciju cena šodien palielinājās par 5.56%, sasniedzot 0.19 LTL.

Savukārt lielāko kritumu šodien piedzīvoja Vilniaus Baldai akcijas. To vērtība šāsdienas sesijas laikā samazinājās par 4.92%, līdz 23.00 LTL.Zemaitijos Pienas akciju cena šodien samazinājās par 4.55%, līdz 21.00 LTL.Dvarcioniu Keramika akciju cena šodien samazinājās par 2.88%, līdz 3.03 LTL.