Pirāti uzbrukuši arī Itālijas kruīza kuģim netālu no Somālijas krasta, vēsta BBC.

Kuģa kapteinis Siro Pinto (Ciro Pinto) stāstījis, ka seši pirāti ātrlaivā panākuši viņa kuģi ar nosaukumu Melody un atklājuši uguni.

Kuģa apsargs esot raidījis gaisā šāviņus, pēc kuriem pirāti atkāpušies. Kuģa apkalpe arī esot lējusi virsū ūdeni uzbrucējiem, kuri pa trepēm centušies nokļūt uz kuģa klāja.

NKuģis Melody (Foto: REUTERS/SCANPIX)eviens uzbrukuma laikā ievainojumus nav guvis. Uz kuģa atradušies 1500 cilvēki.

Kuģis devies no Dienvidāfrikas uz Itāliju.

Pagājušajā gadā pirātu uzbrukumu apjoms palielinājies par 38.5 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Par vairāk nekā pusi no reģistrētajiem 406 uzbrukumiem ir atbildīgi bijuši Somālijas pirāti, raksta Reuters. Kopumā Somālijas pirāti pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 217 pirātisma gadījumiem. Turklāt pagājušajā gadā Somālijas pirāti esot veikuši savus uzbrukumus aizvien tālāk no krasta.

«Pirāti arvien izmisīgāk vēlas nolaupīt kuģus. Nesenie uzbrukumu pierāda, ka Somālijas pirāti savus uzbrukumus veikuši pat vairāk nekā 1000 jūras jūdzes (1 jūras jūdze = 1852 metri) no krasta. Pagājušā gada beigām Somālijas pirātu gūstā atradušies 12 kuģi un 263 ķīlnieki,» teikts Starptautiskais Piejūras biroja atskaitē.

Pagaidām pasaules valdības neveiksmīgi cīnās ar Somālijas pirātiem patvaļīgās Somālijas likumdošanas dēļ, norāda Reuters.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Ķīnas kuģa Anczeczjan jūrniekiem izdevies atkauties no pirātiem, apmētājot viņus ar tukšām alus pudelēm un atkritumiem.

Pirāti kuģim uzbrukuši pie Nigērijas krastiem, īsi pirms kuģa ienākšanas ostā. Pēdējā laikā šāda pirātu taktika ir populāra, uzsver interneta portāls k2kapital.com. Pirāti kuģim pietuvojušies ar divām ātrgaitas motorlaivām un ar paštaisītām kāpnēm pūlējušies uzkāpt uz Ķīnas kuģa borta. Lai kā pirāti centušies, viņiem tas nav izdevies, jo jūrnieku krājumos bijis ļoti daudz tukšu alus pudeļu. Pirmo uzbrukumu veiksmīgi izdevies atvairīt. Otrajā mēģinājumā ieņemt kuģi pirāti lietojuši automātus, atklājot uguni. Tomēr komanda turpinājusi cīnīties pretī iebrucējiem. Galu galā korsāri atkāpušies. Kuģa komandā ir četri ievainotie, ieskaitot kapteini. Visi ievietoti Lagosas slimnīcā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Šī gada 4. aprīlī Somālijas krastos pirāti saņēma gūstā Francijas luksusa jahtu, uz kuras klāja atradās 30 cilvēki. Piektdien, 11. aprīlī, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka pirāti "bez incidentiem" esot atbrīvojuši visus gūstekņus, ziņo BBC.

Šis ir tikai viens no skaļajiem gadījumiem, kad pirāti aiztur civilo ūdenstransportu. 2007. gada laikā tika aizturēti 25 kuģi, turklāt Nigērijas krastos 2007. gadā no pirātu uzbrukumiem cieta apmēram 100 vietējo zvejnieku kuģi, norāda CSmonitor.com.

Šī gada janvārī no pirātu uzbrukumiem Nigērijas krastos cietuši jau 50 zvejnieku kuģi. Ievērojama daļa šo zvejnieku, kuri mēnesī saņem ap 40 USD, atteikušies no šī darba, jo nevēlas sevi pakļaut riskam.

Lidmašīna, kas bija ceļā no Kipras uz Turcijas pilsētu Stambulu bijusi spiesta nosēsties citā Turcijas vietā Antālijā, jo tai pa ceļam uzbrukuši divi gaisa pirāti, vēsta BBC. Daži pasažieri un apkalpe joprojām atrodas lidmašīnā kopā ar uzbrucējiem, kuriem ir spridzeklis.

Gaisa pirāti, kuri runājuši arābu valodā, gribējuši, lai lidmašīna lido uz Irānas galvaspilsētu Teherānu.

Lidmašīnā atradušies 136 pasažieri un seši apkalpes locekļi, kad tā izlidojusi no Kipras.

Lidmašīna jau divas stundas bija lidojusi, kad divi vīrieši pēkšņi centušies iekļūt pilota kabīnē. Kad viņiem tas nav izdevies, vīrieši pieprasījuši, lai lidmašīna lido uz Irānu. Taču piloti to nosēdinājuši Antālijā, jo lidmašīnai neesot pietikusi degvielai, lai aizlidotu līdz Irānai. Kā vēsta Reuters, pilotiem izdevies izkļūt no lidmašīnas, bet uzbrucēji pašlaik pieprasot, lai tie atgrieztos.

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Latviešu uzņēmēji saistīti ar vērienīgiem ieprikumu darījumiem Ukrainā un jau kopš 2008. gada, kad somāliešu pirāti uzbruka kravas kuģim Faina, ir nonākuši starptautisku izmeklētāju redzeslokā, vēsta bne.eu.

Kad 2008. gadā somāliešu pirāti nolaupīja tirdzniecības kuģi Faina, bažas sagādāja ne tikai kuģa apkalpes nozušana, bet arī uz kuģa atrastā krava – smagā munīcija un ieroči. Par kuģa galamērķi tika norādīta Mombasa, tomēr somāliešu pirāti, kā arī ASV amatpersonas norādīja, ka patiesais kravas kuģa galamērķis bija Dienvidsudāna.

Kravas kuģis Faina piederēja anonīmai Panamas kompānijai Waterlux AG, kam ir saistība ar diviem citiem Panamā reģistrētiem uzņēmumiem – Systemo AG un Cascado AG. Divi minētie uzņēmumi pieder latviešiem Ērikam Vanaģelim un Stenam Gorinam.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Pērnajos gados attīstījās nozares, kas balstītas uz iekšzemes pieprasījumu, kuru noteica strauji augošais kreditēšanas apjoms.

Baltijas TOP 300 pārstāvēto uzņēmumu apgrozījuma dinamika kopumā atspoguļo pēdējo gadu ekonomikas attīstības tendences. No pirmajiem divdesmit uzņēmumiem pusei darbības joma ir vairum un mazumtirdzniecība. «Attiecīgi būvniecība, importēto būvmateriālu tirdzniecība un automašīnu tirdzniecība ir tās nozares, kurās gaidāms visstraujākais apgrozījuma samazinājums,» secina PricewaterhouseCoopers Efektivitātes uzlabošanas konsultāciju vadītāja Baiba Apine.

Latvijā – mežsaimniecība

«Izteikta pārsvara nav nevienai atsevišķai nozarei, piemēram, divdesmit lielāko Baltijas TOP 300 iekļuvušo Latvijas uzņēmumu sarakstā nevienu nozari nepārstāv vairāk kā trīs uzņēmumi,» tā B. Apine.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Kopienu tiesa nolēma, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums atklāt interneta pirātu vārdus un adreses ierakstu kompānijām un filmu studijām. BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere portālam Db.lv norādīja, ka tas nenozīmē, ka pirāti var tagad mierīgi uzelpot.

Fizisko personu datu aizsardzība ir tik pat svarīga kā intelektuālā īpašuma, t.sk., autortiesību aizsardzība. Būtībā tās abas ir saistītas ar cilvēktiesībām. Var piekrist Eiropas augstākajai tiesai (EAT) par spriedumā minēto interpretāciju, ka fizisko personu datu atklāšana civiltiesiskā kārtā nevar tikt uzlikta par pienākumu, norāda S. Meijere.

Viņa arī uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, ka kurš katrs nevar uzzināt manus datus no uzņēmuma, kurā esmu kliente. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pirāti tagad var mierīgi uzelpot. Ja tiesību īpašnieks vai tā pārstāvis konstatē tiesību aizskārumu, tad viņam ir visas iespējas griezties policijā un lūgt uzsākt krimināllietu, kā tas arī līdz šim parasti notiek (t.sk., arī Latvijā).

Jūras pirātu uzbrukumu biežums šī gada 2. ceturksnī ievērojami palielinājies visā pasaulē - par 37%. Visbiežāk pirāti uzbrūk Somālijas un Nigērijas piekrastēs, ziņo Howell Times.

Lai gan pēdējo trīs gadu laikā pirātu uzbrukumu biežums samazinājies, 2007. gada otrā ceturkšņa rādītāji, liecina, ka pirātu aktivitātei ir tendence palielināties, apgalvo Starptautiskā jūrniecības biroja direktors Potengals Mukundans. Līdz šim šogad konstatēti 126 uzbrukumi.

Indonēzija, ar 24 uzbrukumiem kuģiem 2007. gada pirmajā pusē, joprojām paliek pirātu aktivitātes degpunkts. Taču tas ir par 9 uzbrukumiem mazāk nekā 2006. gada pirmajā pusē.

Jūras pirāti gandrīz vienmēr ir bruņoti, un nu jau sākuši uzbrukt arī naftas kuģiem. Šāda veida uzbrukumi uzskatāmi par visbīstamākajiem, jo šādā situācijā tiek apdraudētas ne tikai cilvēku dzīvības, bet pastāv arī risks dabas katastrofai, noplūstot naftai no kuģa.

ANO Drošības padome šodien paredzējusi apspriest situāciju Somālijā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cīņai ar pirātismu pie šīs valsts krastiem. Par to raksta Newsru.

Kopš šī gada janvāra pie Somālijas krastiem pirāti sagrābuši aptuveni 65 kuģus. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopš šī gada sākuma pirātiem izpirkuma naudā samaksāti no 25 līdz 30 miljoniem dolāru, teikts dokumentā, kas sagatavots pirms padomes sēdes.

Lai cīnītos ar pirātismu jau vairākas valstis, piemēram, Krievija, ASV, Francija, izsūtījušas savus karakuģus.

ANO Drošības padome paredzējusi arī lemt par jaunas rezolūcijas projektu, kas ieviestu stingrākas sankcijas pret Somālijas pirātiem.

Adenas līcis, kas savieno Sarkano jūru un Indijas okeānu, skaitās viena no bīstamākajām vietām kuģošanai. Pirāti par sagrābtajiem kuģiem pieprasa izpirkumu. Iegūtos līdzekļus tie izmanto ieroču iepirkšanai islāmistiem, kas veic uzbrukumus pret Somālijas valdību.

Nigērijas krasta pirāti uzbrukuši Francijas kompānijas Bourbon kuģim un saņēmuši gūstā daļu no kuģa apkalpes - sešus krievus un vienu igauni, raksta Reuters.

Pārējie deviņi kuģa apkalpes locekļi ir drošībā, ziņo medijs.

Kompānijai Bourbon ir divas galvenās darbības jomas – jūras pakalpojumu sniegšana un zemūdens pakalpojumu sniegšana. Pirmā joma ietver naftas un gāzes piegādes klientiem, bet otrā – specializētu platformu uzstādīšanu, pārbaudi un apkopi, naftas un gāzes ieguves iekārtu remontu.

Jau rakstīts, ka pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos pasaulē kopumā bija reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, un lielāko daļu no tiem veica Somālijas pirāti.

Filma Karību jūras pirāti: Pasaules malā pirmo trīs dienu laikā nopelnīja 126,5 miljonus USD, taču tā nepārspēja pirātu otro daļu, kura pirmo trīs dienu laikā nopelnīja 136,6 miljonus USD, ziņo BBC.

Taču Karību jūras pirātu trešā daļa ir pārspējusi iepriekšējā gada filmu X-Men, kura četru dienu laikā, ieskaitot ASV karā kritušo piemiņas dienu nopelnīja 122,9 miljonus USD.

Lai nu kā pasaules rekordu joprojām tur filma Spider Man 3, kura pirmo trīs dienu laikā guva 151 miljonu USD lielus kases ienākumus.

Karību jūras pirāti: Pasaules malā, kurā spēlē Džonijs Deps, Keira Naitlija un Orlando Blūms, pašlaik tiek rādīta 4 362 kinoteātros 102 pasaules valstīs.

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.