Finanses

Lietuvas bankas valūtu kursi 10. decembrī, litos

Laura Hofmane, 09.12.2003

Jaunākais izdevums

1 ASV dolārs 2.8230 1 Eiro 3.4528 1 Lielbritānijas mārciņa 4.9018 10 Zviedrijas kronas 3.8716 100 Japānas jenas 2.6335 1 Latvijas lats 5.2224 10 Igaunijas kronas 2.2067 10 Norvēģijas kronas 4.2575 10 Dānijas kronas 4.6391 10 Ukrainas grivnas 5.2845 100 Kazahstānas tenges 1.9442 1 Šveices franks 2.2311 1 Kanādas dolārs 2.1744 1 Austrālijas dolārs 2.0906 1000 Baltkrievijas rubeļi 1.3108 100 Ungārijas forinti 1.2867 100 Slovākijas kronas 8.4004 10 Ķīnas juaņi 3.4106 10 Čehijas kronas 1.0777 100 Islandes kronas 3.8447 10 Moldovas lejas 2.1403 10 Polijas zloti 7.4094 10 Krievijas rubļi 0.9554 1 SDR 4.1294 1000000 Turcijas liras 1.9721 Dati: Lietuvas banka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VENTSPILS PILSĒTAS PLĀNOTO NOTIKUMU KALENDĀRS

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu par Kurši dalību aizliegtā vienošanās

Db.lv, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gaidāmās izmaiņas Latvijas finanšu tirgū

Valters Paiders [email protected], 25.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Tuvāko pāris gadu laikā ir paredzamas būtiskas izmaiņas Latvijas valūtas kursa mehānismā, un tam būs liela ietekme kā uz lata valūtas kursiem, tā uz latu procentu likmēm. Lai gan pirmie pieci mēneši ES sastāvā nav izraisījuši lielas izmaiņas Latvijas finanšu tirgos, jau ar nākamā gada sākumu ir gaidāmas pirmās lielās pārmaiņas. Kā visām jaunajām dalībvalstīm, iestāšanās ES nozīmē arī eiro ieviešanu. Tomēr konkrēts laiks, kad ieviest eiro ir katras jaunās dalībvalsts pārziņā, atkarībā no vietējiem apstākļiem, iespējām un vajadzībām.

Eiro ieviešanas ir komplekss process, un tas ir saistīts ar virkni prasību, ko uzstāda esošās EMS dalībvalstis. Plašāk zināmi ir Māstrihtas kritēriji, kā arī prasība pavadīt vismaz 2 gadus Valūtas kursu mehānisma 2 (VKM2) pārejas periodā. Pašlaik tikai 3 jaunās valstis (Igaunija, Lietuva, Slovēnija) ir pievienojušās VKM2, un Latvija plāno šādu soli spert 2005.gada sākumā. Pārējām 6 jaunajām ES valstīm ekonomisko problēmu dēļ dalība VKM2 visdrīzāk tiks atlikta līdz 2009.-2010.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemassvētku pasākumu kalendārs Rīgā, Liepājā un Jūrmalā

Atis Rozentāls, Agrita Aune, Vēsma Lēvalde Db, 23.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lata piesaiste eiro no 2005. gada: sekas

Valters Paiders [email protected], 15.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grībauskaite: Snoras gadījumā Lietuvu negaida Latvijas liktenis

BNS, 17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pie apvāršņa jaunas problēmas ar Krievijas rubli

Didzis Meļķis, Elīna Pankovska
, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db, 19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāju kļuvis būvkompānijas "RBSSKALS" vadītājs Māris Saukāns, liecina "Firmas.lv" informācija.

Saukāns kā "Tirdzniecības nama "Kurši"" padomes priekšsēdētājs reģistrēts 16.aprīlī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, uzņēmums bez padomes priekšsēdētāja dzīvojis vairāk nekā trīs mēnešus - iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Agris Grīnbergs šī amata pienākumus pildīja līdz 5.janvārim.

Aģentūrai LETA neizdevās saņemt "Tirdzniecības nama "Kurši"" komentāru par padomes priekšsēdētāja nomaiņas iemesliem.

Jau vēstīts, ka "Tirdzniecības nams "Kurši"" reģistrēta 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kuram pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs "Tirdzniecības namā "Kurši"".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina bez maksas apgūt lībiešu valodu

, 04.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu unikālas Latvijas vērtības - lībiešu valodas saglabāšanu un nodrošinātu tās pārmantošanu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Līvu (lībiešu) savienību un Lībiešu kultūras centru aicina uz lībiešu valodas kursiem Rīgā, Ventspilī, Kolkā un Staicelē.

Lībiešu valodas kursi Rīgā sāksies jau pirmdien, 8.oktobrī, Ventspilī – sestdien, 13.oktobrī, bet Staicelē pirmā nodarbība būs piektdien, 26.oktobrī. Lībiešu valodas kursi ir bezmaksas.

Kursu grafiks:

1.Rīgā

-Lībiešu valodas pamati iesācējiem - Latvijas Mūzikas akadēmijas 210.telpā, pirmdienās, sākums plkst. 18.00. Kursi sāksies pirmdien, 8.oktobrī;

-Lībiešu valoda ar pamatzināšanām – Sekretariāta telpās, Blaumaņa ielā 5a, 5.stāvā, sākums plkst. 18.00. Kursi sāksies pirmdien, 22.oktobrī;

2.Ventspilī

-Lībiešu valodas kursi Ventspils Augstskolas Mūžizglītības programmas ietvaros – Ventspilī, Inženieru ielā 101, sākums plkst. 11.00. Kursi sāksies sestdien, 13.oktobrī;

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kuldīgā atklāj būvniecības namu Kurši

Ingrīda Drazdovska [email protected], 01.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš novembra sākuma Kuldīgā pilnībā ir atvērts astotais būvniecības nama Kurši veikals. “Tirgus aug, iespējas kļūst arvien plāšākas un prasības augstākas, tāpēc mēs klientiem piedāvājam arvien lielāku preču sortimentu un augstāku servisu, tiecoties to sniegt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā” pauž būvniecības nama Kurši valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš. Kopš šī gada augusta ar Kuršu vārdu var lepoties arī durvju un logu ražotne. Jaunajā veikalā kurzemniekiem tiek piedāvāta iespēja izvēlēties pirkumu strap aptuveni 40 000 dažādu preču nosaukumiem. Kurši ir pirmais starp visiem Latvijas būvmateriālu tirgotājiem, kas saņēmis kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu ISO 9001:2000. Turpinot iesākto attīstības tempu, arī nākamgad Kurši plāno atvērt divus veikalus, tādējādi apkalpojot vēl vairāk individuālo uzņēmēju un būvfirmu visā Latvijā. Šopavasar darbību uzsāka arī BN Kurši veikals Jelgavā. Būvniecības nama Kurši apgrozījums 2003.gadā bija 4,6 miljoni latu, savukārt ņemot vērā straujo attīstību, šogad Kurši plāno apgrozījumu dubultot, sasniedzot 10 miljonu latu robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka brīdina par riskiem, pērkot vai mainot Bitcoin

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets»: valūtu tirgos vēsture atkārtojas

Valters Paiders [email protected], 17.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats Aplūkojot vēsturiskos valūtu kursus, jāsecina, ka dolāra vērtība ir mainījusies cikliski. Vidējais cikla ilgums ir bijis 5-7 gadi, un pēdējais ASV valūtas kāpums notika laika posmā no 1995. līdz 2000.gadam. Šis periods sakrita ar ļoti strauju augšupeju kā ASV ekonomikā, tā arī akciju tirgū. Ilgstošā ekonomiskā izaugsme radīja iespaidu, ka ASV ir atklājusi jaunas attīstības modeli, kas paver iespējas nepārtrauktai augšupejai. Akciju tirgu pacēla lielās investīcijas IT un moderno tehnoloģiju sektorā, tomēr šai eiforijai pienāca beigas, "pārplīstot IT burbulim". Jau divus gadus ir novērojama ASV dolāra krituma tendence, ar nelieliem izņēmumiem 2002.gada un 2003.gada vasarās, kad USD kursa īslaicīgi pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Devalvācija Ķīnā veicinās juaņas ietekmi pasaulē vai vispārēju haosu

Džons Hārdijs (John J. Hardy), starptautiskās tiešsaistes investīciju bankas Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets» valūtu tirgus apskats 25.-29. oktobrī

Valters Paiders [email protected], 01.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Pēc iepriekšējās nedēļas straujā eiro izrāviena, šonedēļ EUR/USD kurss atslāba. Vēl otrdien eiro centās pārvarēt 1.28 USD, 8 mēnešu augstāko līmeni, bet nedēļas otrajā pusē EUR/USD kurss svārstījās nedaudz virs 1.274 USD. Lai gan valūtu kursi piedzīvoja korekciju, tirgus noskaņojums saglabājas dolāram nelabvēlīgs. Piektdien publicētie ASV IKP 3.ceturkšņa dati bija vājāki kā gaidīts (pieaugums 3.7% gaidīto 4.2% vietā). Tirgu šobrīd var raksturot kā ļoti nervozu, jo šonedēļ izšķirsies, kas būs jaunais ASV prezidents. Faktiski ne viens, ne otrs kandidāts nav kaut kā dolāram labvēlīgāks, tomēr dīleri baidās par neskaidru vai neizšķirtu vēlēšanu iznākumu, kas var paildzināt neskaidrību par tālāko politisko kursu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Preses un TV reklāmas apjoms samazinājies

, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi decembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Decembrī mediju reklāmas tirgū preses un TV reklāmas apjoms samazinājās, savukārt radio tie nedaudz pieauga.

Prese

TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere norāda, ka reklāmas apjoms 2007. gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar novembri, ir sarucis par 24 %. Attiecīgi decembrī tika reģistrēti 2,36 miljoni cm², bet novembrī - 3,12 miljoni cm² reklāmas.

2007. gada decembrī presē reģistrēti 12 436 reklāmas gadījumi, kas ir par 13 % mazāk nekā 2006.gada decembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 373 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) decembrī bijuši: LMT, Tele2, Maxima, Philips Latvia, Parex, Rietumu banka, DNB Nord, Hansabanka, Rimi, Rebus. Reklamētākās markas presē – Okarte, Maxima, Parex.

Komentāri

Pievienot komentāru