Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Latvijas notikumu kalendārs Līgo vakaram un Jāņu dienai. Rajoni sakārtoti alfabēta secībā. Priecīgus svētkus! ALŪKSNES RAJONS 22.jūnijā plkst. 19.00. Līgo priekšvakara šurumburums "Kā sēsi, tā pļausi" Jaunlaicenes brīvdabas estrādē 23. jūnijā Līgo svētku balle Apes estrādē Informācija: Edīte Dauškane t. 4322274 Jāņu nakts Līgoballe Jaunannas pag. Zaķusalā Informācija: Iveta Baltā e-psts: [email protected] Daina Beļava 6400903 Līgo svētki Jaunlaicenē Informācija: Māra Svārupe t. 6411417 e-pasts: [email protected] Līgo vakars Mālupes salā Informācija: Janīna Delpere t. 4341490, mob. t. 9131355 Estrādes atklāšana Līgo vakarā „Iet meklēt brīnišķo ziedu…” Veclaicenē „Korneti” Informācija: M. Rozīte t. 6468307 BALVI 23.jūnijs – Vasaras saulgrieži “Un ziedā izziedēt”. BAUSKA 23. jūnijā Līgo svētku zaļumballe (Bauskas estrādē) CĒSU RAJONS Līgo Zosenā! Kā jau katru gadu, Cēsu rajona Zosēnu pagastā, pie Skrāģu kroga notiks vislatviskākā, tradīcijām bagātākā Līgo nakts pavadīšana un Jāņu rīta sagaidīšana. Šogad tā ir ar īpašu noskaņu- „es, students, apkārt klejodams…” Pasākums veidots ar domu, ka, students vēl esot, varu jau lielas lietas paveikt, pabūt visādās vietās pasaulē, un neaizmirst, ka esmu latvietis, saglabāt un pilnveidot savu latviskumu. Pasākums būs ar visvisādām izdarībām, dziedāšanu, dancošanu, ielīgošanu, aplīgošanu, Jāņuguns aizdegšanu, uguns rata ripināšanu, līgošanu pie 23 ugunskuriem, peldēšanos Svētezerā. Lai veicinātu šīs īpašās vietas- Zosena, Skrāģu kroga, Artūra Krūmiņa dzimtās vietas, Piebalgas novada izzināšanu, veidotas arī izstādes. Rīkotāji: Cēsu rajona Zosēnu pagasta padome un „Baņutas fonds”. Informācija: 6844324; 9244251; 6581154; 6565977 www.culture.lv/ligo-piebalga/ DOBELES RAJONS 23. jūnijā 22.00 Līgo svētku balle kopā ar grupu "Varavīksne" Ķestermeža estrādē. JELGAVAS RAJONS Jelgavas pilsētā 23. jūnijā 10.00 - 14.00 Zāļu tirgus ar tirgošanos un kultūras programmu Skvērā aiz kultūras nama 20.00 - 4.00 Pils saliņā Līgo vakars kopā ar "Mūžīgo unisonu", "Mīlas metronomu", vokāli instrumentālo ansambli "Usma", O. Dreģe vai R. Plēpis. Jelgava, Būriņu ceļš 8 23. jūnijā Jāņu ugunskura dedzināšana, līgo dziesmu un latvisko deju mācīšana. Ieeja – 0,25 Ls/pers. Jāņu svinēšana etnogrāfiskā stilā Piedalās folkloras kopa „Dimzēni” un Svētes pagasta senioru deju kopa. Tiek piedāvāts pašbrūvēts alus un ēdieni latviskā gaumē Elejas pagastā 20. jūnijā Uzvedums ar dejām; 23. jūnijā Ugunskura dedzināšana, balle, spēlē “Romeo” Glūdas pagastā 23.jūnijā Estrādē – balle Staļģenes estrādē 23.jūnijā No rīta sporta svētki. Ielīgošana ar Jāņu dziesmām, vēlāk balle, spēlē „Opuss C” Lielplatones pagastā 23.jūnijā Lielplatones pils parkā – koncerts ar dziedātājiem, dejotājiem, izbraucieni ar zirgu, vēlāk balle Līvbērzes pagastā 23. jūnijā Teātra izrāde, vēlāk diskotēka Vārpā Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka Ozolnieku novads 23. jūnijā KN Ugunskura dedzināšana, balle ar grupu „Ingūna un Ingus” Brankās Ugunskura dedzināšana, uzstāsies dejotāji, bērnu ansamblis „Niamsīte”, vēlāk balle ar grupu „Sākums” Ānes ciematā Balle ar grupu „Aleksandrīna” Platones pagastā 23. jūnijā Balle Sesavas pagastā 22. jūnijā Ielīgošana 23. jūnijā Balle Valgundes pagastā Vircavas pagastā 23. jūnijā Ielīgošana, sakoptāko sētu apbalvošana, vēlāk balle, spēlē “Klaidonis” Zaļenieku pagastā 23.06.2005. Stadionā Sporta svētki; Jāņkalniņā Ugunskura dedzināšana, balle Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka JĒKABPILS 23.- 24.jūnijs 20.00 Līgo diena un Jāņu dienas gaidīšana. Ābeļu pagasta teātra M. Rītupes izrāde “Es pazinu tēva sētu”. (rež. P.Draņevičs) Krustpils brīvdabas estrādē. 22.00 Nakts balle - Spēlē “Kreicburgas ziķeri, (Organizē Tautas nama darbinieki) Notiks Krustpils brīvdabas estrādē.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Ogre 20. – 24. jūnijam, 2. Starptautiskais pūtēju orķestru festivāls “BRĪZE” Piektdien, 20. jūnijā Festivāla ATKLĀŠANAS KONCERTS Ogres Kultūras namā plkst. 19:00 TAUTAS BALLE – spēlē deju mūzikas grupa “KOLIBRI” laukumā pie Kultūras nama plkst. 21:00 Sestdien, 21. jūnijā * Militāro orķestru DEFILĒ programma laukumā pie Kultūras nama plkst. 15:30. Profesionālo militāro pūtēju orķestru KONCERTS Ogres kultūras centrā plkst. 16:00 * Ogres estrādē LMT Mūzikas video zaļumballe plkst. 19:00. Piedalās Džuliāns un Elīna Fūrmane, OPUS PRO, Greizais ratiņš, Apvedceļš, Kaimiņi, Ēriks Gruzniņš, OK, DJ Aliens, Gunārs Meijers, Duets Sandra, Eolika. Ekstrēmo izklaižu cienītājiem pasākumā uzstāsies apvienība KAMIKAZE. Klātienē varēs apsveikt Talantu fabrikas šova uzvarētāju un pārējos dalībniekus. (Biļetes cena – 2.00 Ls) Svētdien, 22. jūnijā Pūtēju orķestru festivāla “Brīzes” LIELKONCERTS Ogres estrādē plkst. 19:00 Pirmdien, 23. jūnijā * Līgo dienas GADATIRGUS Laukumā pie Kultūras centra plkst. 9:00 LĪGO – LĪGO! Kopā ar mums un jums līgos arī “Brīzes” viesi no ārzemēm. Dziesmas, danči, ugunskurs, desiņas un alutiņš! Pirmajiem apmeklētājiem – “Līgo” pārsteigums! Pļaviņā pie Kultūras centra * Līgo Ogre Ogres estrādē plkst. 21:00. Vakara vadītājs Ziedonis. DJ IVO Piedalās Pūtēju orķestris, kapela “Nakts”, Dejotāju grupa ”Līgo”. LielvārdePirmdien, 23. jūnijā Plkst. 20:00 Spīdalas saliņā pie kultūras nama “Lielvārde” Jāņu ielīgošana. Lielvārdes teātris Jāņus ielīgos ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi “No saldenās pudeles”. Jāņuguns aizdegšana, alus un Jāņu siers… Visu nakti spēlēs grupa “Iedomu spārni”. Ieeja brīva Pirmdien, 23. jūnijā Lielvārdes putnu dārza atvēršanas svētki no plkst. 12:00 līdz 19:00. * Iepazīšanās ar pasaulē lielākā putna – Āfrikas strausa mazuli, * Strausa olas Jāņu sieram, * Trušu izstāde, * Pastaigas ar zeltaino fretku. Putnu dārzs atrodas Parka ielā 3, Lielvārdē, blakus Uldevena pilij. (Ceļa Rīga – Daugavpils malā) Ieeja: pieaugušajiem 0.50Ls; bērniem 0.20Ls Pirmdien, 23. jūnijā Līgo tirgus Lāčplēša stadionā plkst. 9:00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā no plkst. 19:00 Jāņu ielīgošana, vainagu vīšana. IkšķilePirmdien, 23. jūnijā Atpūtas komplekss “Meidrops” piedāvā ugunīgu diskotēku līdz rīta gaismai ar alu, sieru, ugunskuru un papardēm. DJ Japānis Ogresgala pagastsPirmdien, 23. jūnijā Līgo zaļumballe plkst. 22:00 Ogresgala pagasta “Kārļos” – hipodromā. Ar jums kopā dziedās, spēlēs un līgos ansamblis “Kanēlis” Ieeja brīva. CiemupePirmdien, 23. jūnijā Līgo vakars Ciemupes estrādē (pie tautas nama) plkst. 21:00. Viesosies Tventes pūtēju orķestris “Euregio” (Nīderlande), pūtēju orķestris “Ciemupe”. Muzicēs grupa “SEIKERS”. Ieeja brīva Avots: Ogres TIC

16.janvārī svinīgi atklāta jaunā Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle.

Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2.955 miljonus latu. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts. Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

„Šis ir brīdis, kad vecais satiekas ar jauno,” uzrunā teica Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, raksturojot īpašo sajūtu, kas pārņēma, atrodoties jaunuzceltajā skolas korpusā, kas tagad savieno jauno sporta zāli ar daudzus gadu desmitus godam kalpojušo Valsts ģimnāzijas ēku. Gadiem ilgi Talsu Valsts ģimnāzijas (senāk – Talsu ģimnāzija un Talsu 1.vidusskola) fizkultūras stundas notika skolas aktu zālē vai ārā, vai pat skolas gaiteņos. Skolēni arī devās cauri visai pilsētai uz sporta stundām Talsu sporta namā. Dažus gadus 70-to gadu sākumā skolā esot bijusi piepūšamā sporta zāle – tas arī ir vienīgais laiks skolas vēsturē, kad skolai bijusi sava sporta zāle.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir apkopojusi informāciju par lielākajiem Līgo svētku pasākumiem visos Latvijas novados. Jāņi katru gadu ir laiks, kad aktuāls kļūst jautājums par to, kur pavadīt šos svētkus. Līgos visa Latvija, daudzi svinēs svētkus savās mājās vai draugu pulkā, taču nav aizmirsts arī par tiem, kas vēlas piedalīties dažādos organizētos pasākumos. Organizētāji grandiozāko līgošanu sola Cēsu rajona Raiskumā, kur tiks svinēta 25 gadu jubileja nu jau neiztrūkstošai Jāņu dienas sastāvdaļai J. Streiča mākslas filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Tradicionāli līgotājus uz lielām svinībām Jāņu naktī gaida arī Cēsu rajona Zosēnu pagastā. Liels pasākums «Pie Ventas ziedu laikā» tiek plānots Kuldīgas estrādē. Šo pasākumu rīko Latvijas televīzija un to varēs noskatīties līgotāji, kas vakaru izlēmuši pavadīt pie TV ekrāniem. Savdabīgu pārsteigumu līgotājiem sagādājis Valkas pilsētas mērs V. A. Krauklis, kurš kopā ar Nacionālā teātra aktieriem iejutīsies R.Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» tēlos un kopā līgos arī Jāņu nakts ballē. Ikviens, līdzi ņemot Līgo dziesmas un svētku cienastu, Līgo vakarā būs gaidīts grāmatnieku muzejā «Ķipi» — senā Kurzemes sētā pie Tērvetes. Reņķa dārzā Ventspilī šogad uz līgošanu aicinās Ventspils amatiermākslas kolektīvu dalībnieki: teātra aktrises, kuras ventspilniekiem un pilsētas viesiem jau sen pazīstamas kā trīs ventiņ' sievas, aplīgošanas dziesmas dziedās ansamblis «Ventiņ», bet sadejos vidējās paaudzes tautas deju ansamblis «Liedags». Būs alus, siers un lielais Jāņu ugunskurs. Talsos Līgo svētkus svinēs kopā ar pilsētas svētkiem. To ietvaros būs gan starptautiskais folkloras festivāls «Talsi līgo», gan «Jampadrači četros stūros» un nakts skrējiens naktstērpos. Pirms līgo svētku svinībām daudzās Latvijas pilsētās tiek rīkoti Zāļu dienas tirdziņi, ielīgošanas un aplīgošanas, pareizas līgošanas mācības un citi pasākumi. Piemēram, Aizputē ne tikai mācīs līgot, bet arī gatavot kurzemnieku Līgo svētku ēdienus — cept speķa raušus un sklandraušus, darīt alu un siet sieru. Gandrīz katrā pilsētā un pagastā būs arī Līgo nakts balles. Jūnijā visā Latvijā, ar Ilgas Reiznieces un viņas domubiedru aktīvu līdzdalību, plaši tiek rīkotas Jāņu mācības, kurāslīgotāji pirms svētkiem var apgūt vasaras saulgriežutradīcijas, rituālus un tautasdziesmas. Avots: TAVA

No pienākumu pildīšanas atsaukta SIA “Talsu Televīzija” valde un ievēlēta jauna valde četru cilvēku sastāvā. Talsu televīzijas valdes priekšsēdētāja pienākumus turpmāk pildīs Egils Heinrihsons, informē Talsu dome. 15.maijā Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus sasauca domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par SIA “Talsu televīzija” valdi. Dome izvērtēja SIA “Talsu Televīzija” darbību 2005.gadā un šī gada pirmajos mēnešos un konstatēja, ka nav nodrošināta televīzijas nepārtraukta darbība, nav sakārtota nepieciešamā dokumentācija un finansēšanas jautājums. Dome nolēma atsaukt no pienākumu pildīšanas visu SIA “Talsu TV’ valdi. Talsu televīzija tika izveidota 90-to gadu sākumā kā privāta “Studija 2A”, 1996.gadā kļūstot par pašvaldības uzņēmumu. 2005.gada 12.janvārī pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija “Talsu televīzija” kļuva par SIA "Talsu televīzija”, kā to prasīja jaunais Komerclikums. Talsu pilsētas dome uzskata, ka Talsu televīziju nedrīkst ne likvidēt, ne privatizēt, jo tā ir labs iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kanāls un tajā ir ieguldīti lieli pašvaldības līdzekļi. Tomēr televīzijas darbībai ir jāturpinās jaunā, mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Piektdien, 20. jūnijā plkst. 23:00 Alūksnes pilssalā jauniešu diskotēka (ieeja – Ls 1) Sestdien, 21. jūnijā plkst. 21:00 uz Alūksnes Pilssalu visus aicina grupa "Caffe" un Gunārs Kalniņš (ieejas maksa Ls 1.50). Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes Pilssalā notiks līgošana, jautru dziesmu dziedāšana – latviešu karaoke, kas paredzēta uz lielā ekrāna, kā arī ballēšanās jautru dīdžeju vadībā. (Ieejas maksa – Ls 1.50, Līgām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ieeja brīva). Svētdien, 22. jūnijā plkst. 12:00 Alūksnes rajona Jaunalūksnes pagasta Bejā JĀŅU TIRDZIŅŠ. Svētdien, 22. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes rajona Bejas "Dainu" estrādē ZAĻUMBALLE. Spēlē grupa "Bruģis" Svētdien, 22. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes rajona Malienas pamatskolas sporta laukumā Jāņu ielīgošanas balle kopā ar Miķeli Gruzīti. Svētdien, 22. jūnijā plkst. 19:00 Alūksnes rajona Mārkalnes skolas parkā uzstāsies tautas nama sieviešu vokālais ansamblis, dramatiskais kolektīvs ielīgos Jāņus, varēs vērot ainas no R. Blaumaņa lugām. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 20:00 Alūksnes rajona Jaunlaicenē R. Blaumaņa ļaudis “Silmaču” pagalmā. DZIESMU UN DEJU SPĒLES no R. Blaumaņa lugām. Plkst. 22:00 Līgo nakts ballē spēlēs Zigmārs un draugi. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 Alūksnes rajona Ziemeru estrādē Jānu ielīgošana kopā ar fokloras kopu. Plkst. 22:00 lustīga līgošana kopā ar grupu “Tikai tā” (Rēzekne) Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 Alūksnes rajona Liepnas internātsolas stadionā “Liepna līgo Jāņus” koncerts ar visu Liepnas pagasta tautas deju kolektīvu piedalīšanos. Pēc koncerta balli spēlēs “Rakari”. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 20:00 Alūksnes rajona Apes estrādē Līgo vakars. Vakaru ar dziesmām un dejām ieskandinās Apes tautas nama pašdarbības kolektīvi. Degs Jānu ugunskurs, sieru, alu un citus labumus piedāvās “Komtels”. Ballē spēlēs ansamblis “Atspulgs” un DJ Juris (Alūksne) piedāvās mūziku visām gaumēm. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 23:00 Alūksnes rajona Mālupes salā Līgo vakars. Spēlēs ansamblis “Kardināls”. Pirmdien, 23. jūnija plkst. 23:00 Alūksnes rajona Jaunannas pagasta Zaķu salā Jāņu nakts Līgo balle. Spēles grupa "Ceļa vējš". Ieeja bez maksas. 28. jūnijā Alūksnes rajona Ates muzejā Pēterdienas zaļumballe. Spēlēs grupa "Velves". Avots: Alūksnes TIC

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Šodien, 10. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti par sešu jaunu novadu - Talsu rajona Talsu novada, Balvu rajona Viļakas novada, Alūksnes rajona Apes novada, Alūksnes rajona Alūksnes novada, Valmieras rajona Burtnieku novada un Jelgavas rajona Jelgavas novada - izveidi, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veidot lielākus novadus nekā to paredzēja projekts.

Talsu novadu veidos no Talsu rajona Talsu pilsētas, Laidzes pagasta, Valdemārpils pilsētas ar lauku teritoriju, Stendes pilsētas, Sabiles novada, Balgales pagasta, Kolkas pagasta, Rojas pagasta, Īves pagasta, Lubes pagasta, Vandzenes pagasta, Ķuļciema pagasta, Laucienes pagasta, Valdgales pagasta, Strazdes pagasta, un Virbu pagasta administratīvajām teritorijām. Šajā novadā būs 36 618 iedzīvotāji un novada teritorijas platība būs 1616,5 km2.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūnija beigās bija 5,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar maiju, samazinājies par 0,1 procenta punktu, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada jūnija sākumā bija 62833, jūnija beigās – 62287 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 546 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūnijā bija 5,4%.

2007.gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 cilvēkiem, tas ir par 712 cilvēkiem jeb 10,4% vairāk kā maijā. Bezdarbnieka statusu jūnijā zaudēja 8154 cilvēki, tas ir, par 1040 cilvēkiem jeb 11,3% mazāk kā iepriekšējā mēnesī. Jūnijā bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 49,7% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.