Saeimā top Civillikuma grozījumi, kas darījuma slēdzējiem ļauj vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja šo saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša.
"Formulējums - pārmērīgi apgrūtinoša saistību izpilde - tiek atstāts tiesas interpretācijas ziņā, un tiem līgumslēdzējiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar pildīt noslēgtos līgumus, tiek radīts tiesisks pamats, kā no to izpildes atteikties, kas var izraisīt ķēdes reakciju - domino efektu,» tā Saeimā uz otro lasījumu gatavotos priekšlikumus Civillikumā vērtē LDDK tautsaimniecības un finanšu eksperts Mārcis Dzelme. Savu teikto viņš pamato ar to, ka, izmantojot šos Civillikuma grozījumus, viens līgumslēdzējs var atteikties no uzņemto saistību izpildes, tādējādi radot potenciālas finansiālas problēmas darījuma partnerim, kurš atkal tā rezultātā var nespēt izpildīt savas saistības pret trešajām personām utt. «Ekonomikas attīstības palēnināšanās un augstas inflācijas apstākļos būs līgumslēdzēji, kuri šajos grozījumos saskatīs lielisku iespēju, lai juridiski pamatoti mēģinātu atteikties no agrāk noslēgtas vienošanās izpildes, tomēr šādu normu ieviešana var ne tikai apdraudēt noslēgto līgumu izpildi, bet arī padarīt tos nedrošākus, konstrukcijas ziņā sarežģītākus, radot objektīvu nepieciešamību līgumslēdzējiem veikt noslēgto līgumu revīziju," secina M. Dzelme.
Līgumi kļūšot nedroši
"Ir bažas, ka šie grozījumi var tikt izmantoti negodprātīgi, pat krāpnieciskos nolūkos, un tas skars ne tikai finanšu sektoru, kas slēdz līgumus pat uz 20 gadiem, bet visus uzņēmējus, kuri slēdz jebkādus līgumus," secina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Viņš savu teikto pamato ar to, ka iecere likumprojektā paredzētajā veidā paplašināt darījuma izbeigšanas tiesisko pamatu un ieviest obligātu darījuma noteikumu pārskatīšanas pienākumu var nesamērīgi veicināt civiltiesisko darījumu nestabilitāti. "Grozījumi sola papildu darbu juristiem, advokātiem un tiesnešiem, bet vai tad tas ir mērķis, kuru vēlamies sasniegt," jautā T. Tverijons. Viņaprāt, lai tiktu tikai apsvērta iespēja radīt atvieglotu tiesisko mehānismu spēkā esošo civiltiesisko darījumu noteikumu pārskatīšanai un viena līdzēja atbrīvošanai no tam neizdevīgām saistībām, ir jāpastāv būtiskiem iemesliem.
Visu noteiks tiesa
"Šie grozījumi Civillikumā ir izstrādāti, ņemot par pamatu Eiropas tiesību līgumu principus, kas paredz vairākas būtiskas lietas, tostarp samazināt līgumsodu, arī pārmērīgi apgrūtinošu apstākļu gadījumā prasīt vienpusēju atkāpšanos no līguma," skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš uzsver, ka grozījumi arī nosaka, kādi ir pārmērīgi apgrūtinoši apstākļi - tie ir uzskaitīti. "Grozījumi neradīs situāciju, kad viena līgumslēdzējpuse varēs nepildīt līgumu, jo gala lēmumu jebkurā gadījumā pieņems tiesa," uzsver ministrs. "Saeimā kopumā ir iesniegti septiņi grozījumi, no kuriem tostarp ir tādi, kas paredz samazināt līgumsodu, pret kuru ieviešanu nav būtisku iebildumu, bet nepieciešams izvērtēt jautājumu par optimālu veidu šī mērķa sasniegšanai," uzsver M. Dzelme. Viņaprāt, problēmas būtība ir apstāklī, ka paies ievērojams laiks, kamēr izveidosies tiesu prakse, un tieši tas - nenoteiktība ekonomikas attīstības cikla lejupslīdes laikā var kļūt par nozīmīgu apgrūtinājumu otra līgumslēdzēja finansiālajam stāvoklim, un, ja šāda situācija ir masveidīga, tas var atstāt smagas sekas arī uz ekonomiku kopumā, tādēļ, no šāda aspekta raugoties, ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējums likumprojekta anotācijā ir objektīva nepieciešamība.
Instrumenti jau ir
"Tiesa var ne tikai likt pārslēgt līgumu ar citiem nosacījumiem, bet arī var pietiesāt kādu kompensāciju, ja otra līgumslēdzējpuse būs atteikusies runāt par līguma nosacījumu maiņu, bet tādā gadījumā neapmierināta atkal būs otra puse - un viss sāksies no gala," prognozē T. Tverijons. Viņš norāda, ka nav skaidrs, kas tiesu izpratnē būs pārmērīgi apgrūtinoša saistību izpilde, vēl jo vairāk tad, ja bankas slēdz darījumus uz 10-20 gadiem. Šobrīd līgumos jau ir iekļauta force majoure situācija, daudzos ir atsauce uz UNIDROIT (vispāratzīti starptautiski unificēti komerctiesību principi, uz kuriem līgumslēdzēji, slēdzot līgumu, var atsaukties) principu un normu piemērošanu savās līgumtiesiskajās attiecībās, skaidro T. Tverijons. Viņš norāda, ka ir daudz instrumentu aizsardzībai, proti: jau patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos ir ieliktas normas par taisnīgiem un netaisnīgiem līguma nosacījumiem, ir jaunais maksātnespējas likums, kas ļauj izmantot tiesiskās aizsardzības procesu maksātnespējas gadījumā. "Nesaprotu, kāpēc vajadzīga vēl viena norma, kura ļauj jebkuram līgumslēdzējam jebkurā brīdī sākt apšaubīt noslēgtā līguma nosacījumus, jo tas rada reālas iespējas atvieglot dzīvi tiem, kuri izdomā nepildīt savas saistības," sašutis ir T. Tverijons. Viņš atzīst, ka bankas tādējādi būs spiestas meklēt kādas juridiskas konstrukcijas, lai jebkurš pēc savas iegribas nesāktu apgalvot, ka mainījušies apstākļi un agrāk noslēgto saistību izpilde kļuvusi pārāk apgrūtinoša.
Uzņēmēji vētīs
"Tas ir absurds, ka caur Saeimas Juridisko biroju ir jāpanāk šo grozījumu izvētīšana, iesaistot uzņēmēju organizācijas, kurus šīs normas skars visbūtiskāk," uzsver T. Tverijons. Pārsteidz, ka Tieslietu ministrija pirms šo grozījumu virzīšanas uz Saeimu nav veikusi to ietekmes novērtējumu uz Latvijas tautsaimniecību un nav konsultējusies ar uzņēmējiem. Tieslietu ministrs nepiekrīt, ka pirms likumprojekta virzības uz valdību nebūtu notikusi diskusija, jo pērn par šiem jautājumiem Latvijas Universitātē tika rīkota konference un piedalījās visi, kuriem bija interese. "Bija priekšlikums šos grozījumus iestrādāt Komerclikumā, taču eksperti uzskatīja, ka lietderīgāk to būtu izdarīt Civillikumā," norāda G. Bērziņš. Viņš uzsver, ka paredzētas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, tostarp Tautsaimniecības padomē. "Nepiekrītu populistiskiem apgalvojumiem, ka būtu jāizvērtē, kāda būs to ietekme uz tautsaimniecību, jo kā gan to šobrīd var izsvērt," norāda G. Bērziņš. Viņš norāda, ka ir dzirdēti gadījumi, kad personai pamatparāds pārtop par ļoti lielām parādsaistībām tikai tāpēc, ka līgumā ir iekļauti nesamērīgie līgumsodi.