Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka trešdien un ceturtdien, 16. un 17.novembrī, sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde–Ogre laikā no plkst.10:30 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajās dienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos tiks noteiktas papildu pieturas un ieviestas kursēšanas laiku izmaiņas. 16. un 17.novembrī nekursēs vilcieni • Nr.604 Rīga-Rēzekne, kas no Rīgas atiet plkst.8:00 un Rēzeknē pienāk plkst.12:01; • Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18); • Nr.6226 Rīga (plkst.13:20)-Aizkraukle (14:50); • Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga (14:33); • Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:02)-Rīga (16:36). Dīzeļvilciens Nr.608 Rīga (plkst.10:10)-Zilupe (15:06) 16. un 17.novembrī no Rīgas izbrauks 2 stundas agrāk - plkst.8:00 un līdz Rēzeknei kursēs atceltā vilciena Nr.604 Rīga (plkst.8:00)-Rēzekne (plkst.12:01) saraksta laikā. No Rēzeknes 2.stacijas tas aties plkst.12:03, no Taudejāņiem – plkst.12:13, no Cirmas – 12:20, no Ludzas - 12:32, no Istalsnas – 12:41, no Nerzas – 12:51, no Briģiem – 12:59 un Zilupē pienāks plkst.13:05. Tikai līdz Ogrei šajās dienās kursēs vilcieni Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle, kā arī Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre 17.novembrī no Rīgas izbrauks plkst.12:00, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 10 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.12:46. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, 16. un 17.novembrī būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs maršrutā Ogre-Rīga. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga (13:01) 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.12:37 (nevis 12:17), arī no pārējām maršruta pieturām aties 20 – 22 minūtes vēlāk nekā ierasts un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.13:23. Vilciens Nr.6229 Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) 16. un 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.14:27 (nevis 14:32). No pārējām posma Ogre-Salaspils pieturām tas izbrauks 4 minūtes agrāk un papildus apstāsies arī Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. No Šķirotavas līdz Rīgai vilciens kursēs saskaņā ar noteikto sarakstu. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, 16. un 17.novembrī būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.13:17 (nevis plkst.13:23). No citām posma Ogre-Salaspils stacijām vilciens aties 5 minūtes agrāk un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā, savukārt no Šķirotavas līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam. 16. un 17.novembrī tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Dīzeļvilciens Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48) no Rīgas līdz Ogrei kursēs atbilstoši sarakstam un papildus pieturēs Ķegumā (plkst.13:57), Jumpravā (plkst.14:14) un Skrīveros (plkst.14:24), tādēļ no Aizkraukles un Kokneses izbrauks 3 – 5 minūtes vēlāk. No Pļaviņām līdz Daugavpilij vilciens kursēs sarakstā noteiktajā laikā. Dīzeļvilciens Nr.601 Daugavpils (plkst.13:10)-Rīga (16:50) minētajās dienās no Daugavpils izbrauks 2 stundas vēlāk – plkst.15:12 un nepieturēs Ozolsalā un Alotenē. No Līksnas tas aties plkst.15:27, no Vaboles – 15:34, no Nīcgales – 15:46, no Jersikas – 16:02, no Līvāniem – 16:13, no Trepes – 16:25, no Krustpils – 16:42, no Pļaviņām – 16:58, no Kokneses – 17:33, no Aizkraukles – 17:49, no Lielvārdes – 18:16, no Ogres – 18:34, no Salaspils – 18:47, no Jāņavārtiem – 18:59 un Rīgā pienāks plkst.19:08. Dīzeļvilciens Nr.605** Krustpils (plkst.11:48)-Rīga (14:11) 16. un 17.novembrī no Krustpils izbrauks plkst.11:40, arī no pārējām stacijām līdz Lielvārdei aties 7 - 13 minūtes agrāk un papildus a

Martā vislikvīdākās akcijas statusu ieguvusi a/s Rīgas kuģu būvētava, liecina Db veiktie aprēķini par akciju tirgu Rīgas Fondu biržā martā. Otrajā vietā ir ierindojusies Latvijas Kuģniecība, bet trešā likvīdākā ir Valmieras stikla šķiedra.

Likvīdākā akcija tiek noteikta, ņemot vērā akcijas tirdzniecības aktivitāti biržā, kā arī pieprasījumu un piedāvājumu.

Akcijas likviditāte raksturo iespēju akcijas brīvi pirkt un pārdot. Jo akcija ir likvīdāka, jo akcijas biržā var tirgot brīvāk, lielākos apjomos, būtiski neietekmējot akcijas cenu.

Plašāku apskatu par faktoriem, kas veicināja Kuģu būvētavas akciju izrāvienu, kā arī par Brīvā saraksta akciju likviditāti lasiet piektdien, 2. aprīlī laikrakstā Dienas bizness.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka no pirmdienas, 27.jūnija, līdz 1.septembrim sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde – Ogre darba dienās laikā no plkst.10:40 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, savukārt dažu citu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajā laikā darbdienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam, kas stājās spēkā no 29.maija. Darba dienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim nekursēs elektrovilcieni – Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas no Rīgas atiet plkst.13:20; – Nr.6233 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.15:02. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, darbdienās būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres nevis plkst.13:23, bet gan plkst.12:43. Maršrutā Ogre-Rīga šī vilciena saraksts būs mainīts un tas papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Rīgā vilciens pienāks plkst.13.29. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.13:17, savukārt Rīgā pienāks atbilstoši pamatsarakstam plkst.14:03. Šī vilciena vietā posmā Aizkraukle – Lielvārde darba dienās (izņemot 28.jūniju, 12., 15.jūliju un 8.augustu) tiks norīkots vilciens Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga, kurš no Aizkraukles aties plkst.12:30 un apstāsies visās stacijās. 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā vilciens Nr.6227** Lielvārde-Rīga būs atcelts. Tikai līdz Ogrei darbdienās kursēs vilcieni Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6218 Rīga (plkst.9:48)-Ogre darba dienās no Rīgas izbrauks plkst.10:08, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 20 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.10:53, savukārt vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre no Rīgas izbrauks agrāk - plkst.11:45 un Ogrē pienāks plkst.12:31. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres attiecīgi plkst.12:02, plkst.14:27 un plkst.16:33. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga laikā no 27.jūnija līdz 1.septembrim darbdienās kursēs no Ogres plkst.12:02 (nevis 12:17), savukārt brīvdienās – no Lielvārdes plkst.11:41 (nevis plkst.11:56) un Rīgā gan darbdienās, gan brīvdienās pienāks plkst.12:47. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.12:17 un līdz Rīgai kursēs atbilstoši pamatsarakstam (Rīgā pienāks plkst.13:01). Arī iepriekšminētais vilciens Nr.6229** Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) darbdienās kursēs tikai no Ogres plkst.14:27 (5 minūtes agrāk nekā parasti) un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Elektrovilciens Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle (12:18) 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā kursēs tikai līdz Ogrei, pārējās darbdienās un brīvdienās – līdz Aizkrauklei. Elektrovilciens Nr.6216 Rīga (plkst.8:50)-Lielvārde (9:52) 28.jūnijā, 12., 14., 15., 19., 21., 26. un 28.jūlijā, kā arī 2., 4. un 8.augustā, kursēs tikai līdz Ogrei, savukārt vilciens Nr.6219 Lielvārde (plkst.10:17)-Rīga (11:22) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.10:38. Arī 2.augustā šis vilciens kursēs no Ogres, bet 10 minūtes vēlāk – plkst.10:48. Darbdienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Vilciens Nr.6221 Aizkraukle (plkst.10:31)-Rīga (12:09) no Aizkraukles aties plkst.10:11. Arī no pārējām posma Aizkraukle-Ogre stacijām vilciens izbrauks 5 – 20 minūtes agrāk nekā noteikts sarakstā, bet, sākot no Jaunogres (plkst.11:27), iekļausies

AS “Rīgas Fondu birža” valde, ņemot vērā a/s “Ogre” 2004.gada 14.oktobra iesniegumu un iesniegtos dokumentus un pamatojoties uz RFB noteikumu “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” 17.1.punktu un “Rīgas Fondu biržas Biedru un tirdzniecības noteikumu” 4.8.1. punkta 3. apakšpunktu un 5.7.3. punkta 2. apakšpunktu, 2004.gada 21.oktobrī nolēma: 1. Apturēt tirdzniecību ar akciju sabiedrības “Ogre” akcijām, ievērojot šādu kārtību: 1) no 2004. gada 28. oktobra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība Automātiski savietojamo uzdevumu grāmatā; 2) no 2004. gada 2. novembra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība visā Biržas tirdzniecības sistēmā. 2. Noteikt, ka visi darījumi, kuri ar a/s “Ogre” akcijām RFB Tirdzniecības sistēmā tiek noslēgti no 2004. gada 22. oktobra līdz 2004. gada 2. novembrim un kuros norēķinu periods ir noteikts sākot ar 2004. gada 2. novembri, tiek atcelti. Minētais lēmums tika pieņemts, jo 2004.gada 18.oktobrī RFB saņēma akciju sabiedrības “Ogre” (turpmāk arī – Sabiedrība) 2004.gada 14.oktobra iesniegumu Nr.2-397., kurā tā lūdz, atbilstoši akciju sabiedrības “Ogre” 2004.gada 4.oktobra akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem akciju sabiedrības “Ogre” pamatkapitāla samazināšanas noteikumiem, apturēt tirdzniecību par akciju sabiedrības “Ogre” akcijām no 2004.gada 2. novembra līdz 2004. gada 9. novembrim ieskaitot, ar mērķi nepieļaut šajā laika periodā akcionāru darījumus ar sev piederošām akciju sabiedrības “Ogre” akcijām. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi paredz samazināt sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības iepriekšējo gadu zaudējumus 5 836 385.94 Ls apmērā ar sabiedrības akciju kapitālu 5 836 385.94 Ls apmērā un veikt akciju apvienošanu. Akciju sabiedrības “Ogre” valde ir noteikusi, ka pamatkapitāls tiek samazināts 2004.gada 1.novembrī pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.novembra darba dienas sākumu (plkst.8.00). Par akciju apvienošanas un apaļošanas rezultātā dzēstajām akciju daļām kompensācija akcionāriem tiks izmaksāta 2005.gada 21.janvārī.

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Vislikvīdākā akcija aprīlī bija Latvijas Kuģniecība, liecina Db veiktie aprēķini. Otra likvīdākā akcija bija Ventspils nafta, aiz sevis atstājot Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijas.

Interesanti, ka visas šīs akcijas tika ļoti aktīvi tirgotas un visu šo akciju cenas piedzīvoja diezgan ievērojamus cenas kritumus.

Akcijas likviditāte raksturo iespēju tās brīvi pirkt un pārdot. Jo akcija ir likvīdāka, jo 'vieglāk' ar tām var noslēgt darījumus, būtiski neietekmējot tās cenu.

Par to, kā aprīlī mainījusies situācija Latvijas akciju tirgū, kas noteica Latvijas Kuģniecības akcijas cenas kritumu, kā arī par citiem būtiskiem notikumiem Latvijas akciju tirgū lasiet trešdienas, 5. maija laikraksta 'Dienas bizness' 17. lappusē.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Dzelzceļa posmā Ogre-Lielvārde paredzēts veikt sliežu ceļa remontu, tādēļ aprīļa sākumā gaidāmas izmaiņas vairāku Lielvārdes virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Izmaiņas vilcienu sarakstos būs 2., 3., 5., 10., 12., un 13. aprīlī.

Vilciens Rīga (plkst. 12:07)-Aizkraukle (13:38) kursēs tikai līdz Ogrei, bet vilciens Aizkraukle (plkst.13:57)-Rīga (15:29) - no Ogres stacijas plkst. 14:46, saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Ogre-Rīga.

Vilciens Lielvārde (plkst.15:35)-Rīga (16:36) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs no Ogres stacijas plkst.16:04 (nevis 15:53). No visām maršruta Ogre-Rīga pieturvietām vilciens aties 12 minūtes vēlāk nekā parasti, tādēļ Rīgā pienāks plkst. 16:48.

Atceltā vilciena vietā posmā Lielvārde-Ogre tiks norīkots vilciens Ogre (plkst.16:33)-Rīga (17:17), kas no Lielvārdes stacijas izbrauks plkst.16:15, no Ķeguma - 16:21, no Ciemupes - 16:26, no Pārogres - 16:30, un tālāk no Ogres (plkst.16:33) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 26. oktobra līdz 13. decembrim katrā Latvijas rajonā rīkos informatīvu semināru NVA sadarbības partnerību veicināšana – iespējas un izaicinājumi 2008.gadā, lai pašvaldību vadītājus un darba devējus klātienē iepazīstinātu ar aģentūras 2008. gadā piedāvātajiem pakalpojumiem, pasākumiem un projektiem, kā arī lai kopīgi meklētu risinājumus nodarbinātības veicināšanai, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Pirmais seminārs notiks Saldū, piektdien, 26. oktobrī, plkst. 10.00, Saldus rajona padomes telpās, Avotu ielā 12. Semināru atklās NVA direktors Ringolds Beinarovičs. Viņš pasniegs atzinības rakstus labākajiem sadarbības partneriem, kā arī vadīs rajona pašvaldību vadītāju darba grupu. Par sadarbības iespējām, ko NVA piedāvā pašvaldībām un darba devējiem 2008.gadā, stāstīs Nodarbinātības pasākumu un attīstības departamenta direktore Ilona Jurševska un Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Dace Zvaigzne. Semināra dalībnieki tiks informēti arī par Eiropas Sociālā fonda atbalstītajiem pasākumiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) pakalpojumiem.

Projekta Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu koordinēšana ietvaros ir sākti sūkņu stacijas Ogre-2 renovācijas darbi, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides projekti.

Ogre-2 ir Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būve. Tā atrodas pie dambja Ogres vecupes ietekas malā. Ogre-2 sistēma aptver Ogre pilsētas daļu starp Rīgas HES ūdenskrātuvi un Daugavpils šoseju. Tajā ietilpst Ogres vecupes daļa, kas iedambēta un atdalīta no ūdenskrātuves, un teritorija augšpus Daugavpils šosejas, kur pašlaik tiek pazemināts gruntsūdens un savākta notece. Visa sistēmas pietece tiek savākta Ogres vecupē.

Sūkņu stacija Ogre-2 no pārplūšanas un pārpurvošanās pasargā 500 hektārus Ogres pilsētas teritorijas un pilsētai piegulošās lauksaimniecībai izmantojamās platības.

Stacijas renovācijas laikā tiks uzstādīti sūkņi (arī pārvietojams drenāžas sūknis), nomainīti elektroiekārtu skapji, sūkņu vadības iekārtas un spēka pievadkabeļi. Tāpat paredzēts rekonstruēt sūkņu stacijas telpas un fasādi, ūdens pievadkanālu un spiedvadu, kā arī labiekārtot teritoriju.

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumiem ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

10. novembrī plkst. 14.30 vainagu nolikšanas ceremonijas ģenerālmēģinājums Rīgas Brāļu kapos;

11. novembrī plkst. 9.00 ekumēniskais dievkalpojums Svētā Pētera luterāņu baznīcā; plkst. 11.00 vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos; plkst. 13.00 Rīgas Garnizona vienību militārā parāde Brīvības pieminekļa laukumā; plkst. 14.00 Goda sardzes svinīgā maiņas ceremonija Rīgā, pie Valsts prezidentes pils; plkst. 15.00 atceres pasākums Rīgas atbrīvotājiem Sudrabkalniņā;

17. novembrī plkst. 20.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11. Novembra krastmalā;

18. novembrī plkst. 10.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa O.Kalpakam; plkst. 11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 12,033 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,7% jeb 88,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 13,647 miljardiem eiro, kas ir kritums par 6% jeb 870,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2020.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 25,68 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 781,9 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,251 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,6% jeb 60 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 9,1% jeb 104,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī. Savukārt importētas preces novembrī 1,328 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 60,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 4,1% jeb 52,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).