Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Šorīt (ceturtdien 12. jūlijā) tiek izplatīti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par Hansabanku, mēģina iegūt internetbankas Hanza.net lietotāju datus, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Hansabanka aicina nekādus datus šādā veidā nesniegt. Hansabanka nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.

Hansabanka šobrīd veic darbības, lai nobloķētu krāpniecisko lapu un sāktu izmeklēšanu.

Ja Jūs saņemat e-pastu ar šādu interneta adresi (http://www.eae-geraete.ch/hanza/hanzanetLV.htm), ko it kā ir sūtījusi Hansabanka, tad ziniet, tas ir mēģinājums no Jums izkrāpt hanza.net paroles.

Hansabanka iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo finanšu institūcijas šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Hansabanka veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi priekšstati pastāv sabiedrībā par darbu bankā.

Rezultāti tika salīdzināti ar reālo situāciju un liecina - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bankā strādā tikai ekonomisti, taču realitātē strādā cilvēki ar ļoti dažādu izglītību un interesēm. "Bez ekonomistiem, banku speciālistiem, finansistiem, grāmatvežiem un juristiem tie ir arī cilvēki ar filologa, ārsta, medicīnas māsas, lauksaimnieka, mārketinga speciālista, celtnieka, agronoma, konservēšanas tehnologa un citu izglītību. Šādi stereotipi ir viens no šķēršļiem darba tirgus mobilitātei, taču mobils darba tirgus šobrīd ir īpaši nepieciešams Latvijas attīstībai," norāda Hansabanka.

Hansabanka ir pirmā banka Latvijā, kurā privātpersonu noguldījumi pārsnieguši vienu miljardu latu. Tas nozīmē, ka privātpersonu Hansabankā noguldītā summa veido aptuveni 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Noguldījumu apjomā ietilpst termiņdepozīti un pieprasījuma noguldījumi. Pieprasījuma noguldījumi veido divas trešdaļas (62%), savukārt aptuveni trešā daļa no miljarda ir termiņnoguldījumi. 50% no privātpersonu noguldījumiem Hansabankā ir latos, savukārt otra puse - ārzemju valūtās.

2001. gadā Hansabanka pārsniedza ievērojamu robežu - privātpersonu noguldījumi sasniedza 100 miljonus latu. Tas nozīmē, ka no 2001. līdz 2007. gadam privātpersonu noguldījumi ir auguši par vidēji 150 miljoniem latu gadā.

Šī gada pirmajā pusgadā Hansabanka izmaksāja klientiem kā procentu ienākumus 58 miljonus latu.

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.

AS Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu pircējiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

No 1.februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šī brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.

Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.

Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: ''Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju - plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu.''

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase un tās lielākais atbalstītājs - Hansabanka ir realizējušas drosmīgu un skaistu ideju - 12 izlases spēlētājas kailas fotografējušās kalendāram, lai atbalstītu Latvijas basketbola veterānu sociālo fondu un īpaši - Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas rehabiltāciju.

Kalendārā redzamas tās 12 spēlētājas, kuras pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā - Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krumberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane un Anita Teilāne.

Fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gatis Rozenfelds, bet visas ar šī unikālā projekta tapšanu saistītās izmaksas segusi Hansabanka.

Neviens no 1000 kalendāra eksemplāriem netiks pārdots vai dāvināts - no 20. septembra to iespējams iegūt portālā www.ziedot.lv , ziedojot vismaz 25 latus projektam "Atbalsts Latvijas basketbola veterāniem".

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu bijušajiem basketbolistiem ārstniecības izdevumu segšanai un sociālo problēmu risināšanai. Iegūtos līdzekļus izmantos Latvijas basketbola veterānu sociālais fonds, palīdzot vairākiem desmitiem basketbola veterānu, kuri savu jaunības un brieduma gadus veltījuši basketbolam un līdzjutēju priekam.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss uzrādīja mērenu kāpumu par 0.97%, ko veicināja Liepājas Metalurgs, Latvijas Krājbanka un Olainfarm akciju kotējumu pieaugums. Neskatoties uz peļņas samazināšanos pirmajā pusgadā, Liepājas Metalurgs akciju cenas pieauga par 12.1%. Vienlaicīgi uzņēmuma vadība paziņoja par apgrozījuma pieaugumu; uzņēmuma attīstībā tika investēti vēl LVL 0.7 mln. Tirdzniecības aktivitāte Rīgas Fondu biržā aizvien paliek zemajā līmenī, vairums akciju cenas nemainījās. Pēc kāpuma augusta pirmajā puse, pietiekoši lielu samazināšanos uzrādīja Grindeks akcijas.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

Eiropas Savienība (ES), saistībā ar iespējamu krāpniecību, bloķējusi Polijai piešķirto savienības fondu naudu gandrīz piecu miljardu eiro apmērā. Daļa no finansējuma bija paredzēta dzelzceļa un ceļu attīstīšanai.

Eiropas Komisija (EK) savā paziņojumā norāda, ka šāds lēmums atspoguļo pienākumu aizsargāt ES budžetu un ES nodokļu maksātāju naudu pret krāpniecību. «Komisija, drošības nolūkos, bloķējusi izmaksas līdz brīdim, kad situācija tiks precizēta, pieņemti nepieciešamie kontroles pasākumi un apzināts problēmas apmērs,» norāda EK.

Briseli uz šādu pamudinājusi Polijā piespriests sods desmit amatpersonām, kas pārstāvējuši būvkompānijas, un valsts ceļu būvniecības aģentūras direktoram saistībā ar cenu kontrolēšanas karteļa izveidi 2009. gadā, kas bija paredzēts, lai uzvarētu iepirkumos. Izveidotais kartelis piedalījies trijos iepirkumu konkursos, no kuriem uzvarējis vienu, kurš paredzēja ES līdzfinansējumu, vēsta Financial Times.

ASV datortehnoloģiju kompānija Apple Inc. ir vienpusēji apturējusi sadarbības līgumus ar programmatūras izstrādātājiem Krievijas anektētajā Krimā, ziņu aģentūrai Interfax pavēstīja Krimas programmētājs Maksims Serdjuks.

Kompānija ir aizvākusi Krimas iedzīvotāju veidotās aplikācijas no sava interneta aplikāciju veikala App Store, kuru izmanto Apple produktu īpašnieki, sacīja Serdjuks. Apple arī bloķējusi Krimas programmētāju kontus, uz kuriem bija pārskaitīta nauda, kuru lietotāji samaksājuši par šīm aplikācijām.

«Man paziņoja, ka kompānija ir anulējusi līgumu un aicinājusi iznīcināt visus datus, visu tehnisko informāciju, kuru es biju saņēmis no Apple. Apmēram 15 manu kontaktpersonu ir saņēmuši līdzīgus paziņojumus. Nauda Apple kontos, kas agrāk netika izņemta, tagad, protams, ir iestrēgusi,» sacīja Serdjuks.

Ventspils pilsētas dome noraida apgalvojumu, ka tā 30.martā notikušajā SIA Ventspils energo dalībnieku sapulcē būtu bloķējusi lēmuma pieņemšanu par TEC būvniecību.

Tieši pretēji, sapulcē Ventspils pilsētas dome balsoja par SIA Ventspils energo dalībnieku sapulces lēmumu, kas apstiprināja SIA Ventspils energo valdes tiesības izmantot līdz 200 tūkstošiem eiro finansējuma piesaistes izdevumu segšanai ES Kohēzijas fonda projekta Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstība vajadzībām, lai novērstu trūkumus stratēģiskā investora piedāvātajā projekta finansējuma modelī, kas diemžēl nevar nodrošināt nekavējošu projekta īstenošanu, norāda Ventspils dome savā pziņojumā.

SIA Ventspils energo valdes priekšsēdētājam Ginteram Gersam esošo pilnvaru ietvaros neesot liegts turpināt sarunas ar bankām, gluži otrādi – tas ir viņa pienākums turpināt sarunas ar Nordea banku, lai nodrošinātu nepieciešamās korekcijas finansēšanas piedāvājumā.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.