Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi pensiju likuma grozījumus, kas paredz pārskatīt tās pensijas, kuru aprēķināšanā tika piemērots negatīvs kapitāla indekss un ar 2016.gadu sākt izmaksāt palielināto pensiju, taču pensijas starpība par iepriekšējo periodu netiks maksāta.

Grozījumi ir pieteikti ceturtdienas Valsts sekretāru sanāksmē.

Likuma pārejas noteikumus rosināts papildināt ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu – pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi.

LM skaidro, ka personām, kurām pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim un pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli "1", pensiju paredzēts pārrēķināt no tās piešķiršanas vai pārrēķina dienas, un palielināto pensijas apmēru sākt izmaksāt:

2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – ar 2016.gada janvāri;

2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – ar 2017.gada janvāri;

2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas – ar 2018.gada janvāri.

Pensijas starpība par iepriekšējo periodu netiks izmaksāta.

Likumprojekts arī paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% - līdzšinējo 25% vietā - no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss "1", paredz grozījumi.

Tāpat likumprojekts nosaka apdrošināšanas iemaksu algas indeksa apmēra ierobežojumu - to aprēķinot, tiek ņemti vērā ne vairāk kā 15% apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Līdzīgs ierobežojums tiek piemērots arī pensiju indeksācijai - indeksa noteikšanai tiek ņemta vērā daļa no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.

Ja izmaiņas atbalstīs, pēc LM aprēķiniem šogad tam papildus vajadzēs 1,6 miljonus vairāk, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gada budžetu - 72,9 miljonus eiro vairāk, 2017.gadā - 150,7 miljonus vairāk, 2018.gadā - 246,5 miljonus vairāk attiecībā pret šā gada plānotajiem izdevumiem.

Jau ziņots, ka pērn tiesībsargs sagatavoja un iesniedza valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra