«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Andris Šķēle un Ainārs Šlesers kopā ir vairāk nekā katrs atsevišķi un arī vairāk nekā tikai AŠ+AŠ. Tas ir AŠ kvadrātā,» tā DB stāsta kāds Tautas partijas un LPP/LC konsolidācijai tuvu stāvošs avots. Tādēļ topošo vēlēšanu apvienību nolemts pieteikt zem lozunga (AŠ)2.

Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.

Tas, par ko A. Šķēle un A. Šlesers paziņos trešdien kopīgajā preses konferencē būs TP un LPP/LC «piecu punktu plāns» ar kopīgo redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Darba grupa, kas strādā pie abu partiju programmātisko nostādņu tuvināšanas, vienojušās par kopīgu pozīciju nodokļu politikā, kas vērsta uz nodokļu sloga pārlikšanu no darba ņēmējiem uz kapitālu un patēriņu, rosinot likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, ka nodokļu slogs nedrīkst pārsniegt 32% no IKP. TP un LPP/LC arī vienojušās prasībā, ka līdz 1. septembrim Saeimā jāiesniedz 2011. gada budžeta projekts, lai būtu skaidrs, uz kā rēķina notiks budžeta deficīta konsolidācija pusmiljarda latu apmērā. TP un LPP/LC vienojušās par kopīgu redzējumu ministriju skaita samazināšanā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kur domstarpības pagaidām saglabājas tikai par Kultūras ministrijas iespējamo pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, ko neatbalsta TP. Abas partijas rosinās alternatīvu Fiskālās disciplīnas likumu, nosakot tajā, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets netiks palielināts, bet gados, kad būs IKP pieaugums, pārpalikums būtu noguldāms stabilizācijas fondā un novirzāms ārējā parāda atmaksai. Visbeidzot TP un LPP/LC vienojušās virzīt alternatīvu redzējumu mikrouzņēmumu nodoklim, kas, piemēram, atšķirībā no valdības piedāvātā modeļa neuzliktu kritēriju par 500 latu algu. TP un LPP/LC domā, ka šis limits, ja arī nosakāms, drīzāk būtu 1000 latu robežās.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Pat tad, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers jau trešdien nosauks jauno Ministru prezidenta amata kandidātu, šoceturtdien Saeima vēl nevarēs balsot par jaunās valdības apstiprināšanu.

Šādu pārliecību pēc tikšanās ar V. Zatleru šodien pauda demisionējušā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) politiķi.

LPP/LC pārstāvjiem esot radies iespaids, ka arī V. Zatlers atbalsta ideju par to, ka ikvienam no potenciālajiem valdības vadītājiem būtu jāpiedāvā plāns ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Nominētajam premjeram ar šo programmu esot jāiepazīstina arī visu Saeimas frakciju deputāti, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli par labu kādam no kandidātiem.

A.Bērziņš sacīja, ka LPP/LC prezidentam arī apliecinājusi, ka gadījumā, ja neviens no citu partiju nosauktajiem premjera amata kandidātiem netiks atzīts par piemērotu valdības vadītāja amatam, LPP/LC ir gatava šim postenim atkārtoti izvirzīt I. Godmani un runāt ar citām Saeimas frakcijām par atbalsta nodrošināšanu jaunam I.Godmaņa veidotam Ministru kabinetam.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

«Ja Dombrovska valdība tuvākajā laikā nespēs sākt reāli strādāt, reāli rīkoties, tad šī valdība vairs nepastāvēs, jo mēs viņu vairs neatbalstīsim,» partijas LPP/LC domes sēdē sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, informēja LNT Ziņas.

«Vai mēs raujamies pie varas? Nē, mēs neraujamies. Mums pat būtu izdevīgi šodien ļaut šai valdībai mocīties vēl gadu un pēc tam uzvarēt nākamajās vēlēšanās,» sacījis A. Šlesers.

Kā norādījusi LPP/LC, jo ilgāk pastāv šī Jaunā laika valdība, jo aizvien lielāka paliek trauksme sabiedrībā, bet situācija - arvien neskaidrāka. No vienotas komandas darbības neesot ne smakas.

Viena no problēmām esot Valda Dombrovska un finanšu ministra Einara Repšes augstprātīgā un uzpūtīgā attieksme.

Kritiski noskaņoti pret V. Dombrovska valdību esot ne vien LPP/LC līderi, bet arī partijas pagastveči.

LPP/LC par to, kādā formā notiks šīs partijas un valdības sadarbība lems 12. aprīlī, otrdien pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (JL) sacīja LPP/LC valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Līdz šim laikam LPP/LC sola atbalstīt valdību būtiskos jautājumos. Bet jau nākamnedēļ LPP/LC piedalīsies koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē, jo tā vēloties saprast visu valdību veidojošo partiju nostāju koalīcijas paplašināšanas jautājumā, teica A.Šlesers.

Viņš arī norādīja, ka viņa vadītās partijas un valdības sadarbība var notikt dažādi, turklāt LPP/LC nav obligāti nepieciešamas visas ministru vietas, kas atbrīvojušās pēc TP aiziešanas no valdības. Ja LPP/LC piekritīšot tai pievienoties, partijai arī pietikšot ar vienu vai divām ministru vietām, jo tā atbalstot ministriju skaita samazināšanu.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien sāks konsultācijas ar koalīcijas partneriem, lai vienotos par kandidātiem vakantajiem ministru amatiem. Otrdien V. Dombrovskim par ministru kandidātiem notiks konsultācijas ar partneriem Vienotībā, pēc tam atsevišķi ar ZZS un TB/LNNK, DB informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Pirmdien premjers solīja bez liekas kavēšanās virzīt ministru kandidātus, ja LPP/LC nolems nepievienoties valdībai. Aināra Šlesera vadītajai partijai bija piedāvāti ārlietu, tieslietu un veselības ministru portfeļi, bet LPP/LC valde pirmdeinas vakarā izlēma savus kandidātus šiem amatiem nedeleģēt un palikt ārpus valdības.Lai gan bija cerība, ka jaunos ministrus varētu apstiprināt jau šīs ceturtdienas Saeimas plenārsēdē, rādās, ka uzticības balsojums ministriem varētu notikt labākajā gadījumā nākamnedēļ.

LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pirmdien noteikti paziņoja, ka partijas 10 deputāti nebalsos par jauna veselības ministra apstiprināšanu amatā, jo uzskata, ka Veselības ministrija jāapvieno ar Labklājības ministriju, kā tas jau bijis pirms vairākiem gadiem. LPP/LC piedāvā, ka līdz vēlēšanām nenotiek VM un LM juridiska apvienošana, bet abu ministru pienākumus pilda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Opozīcijā esošās partijas Saskaņas centrs (SC) un LPP/LC neatbalstīs Dagnijas Staķes un Didža Gavara kandidatūras ministru amatiem, savukārt Tautas partija (TP) pagaidām izsakās atturīgi. To žurnālistiem pēc frakciju sēdēm pavēstīja partiju līderi.

SC līderis Jānis Urbanovičs pauda, ka neatbalstīs izvirzītās kandidatūras, un šādu pašu viedokli izteica arī LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kurš arī pauda izbrīnu, kādēļ četru nedēļu laikā ir mainījies premjera viedoklis, jo vēl pirms mēneša viņš sarunā ar šīs partijas pārstāvjiem minēja vēlmi reorganizēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Savukārt TP abus kandidātus aicinās uz tikšanos jaunnedēļ, pastāstīja frakcijas bijušais vadītājs Māris Kučinskis.

SC parlamentā ir 18 balsis, LPP/LC - 10.

Arī TP frakcijā ir 18 deputāti, taču partija vēl nav pieņēmusi lēmumu. M. Kučinskis aģentūrai BNS norādīja, ka pārāk pretrunīga ir bijusi informācija sabiedriskajā telpā, tādēļ TP pārstāvji vēl vēlas tikties diskusijā ar abiem kandidātiem.

Uz tikšanos ar «AŠ kvadrātā» jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru piektdien Vecgulbenes muižā ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām.

Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.

Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».

Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja saka, atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt apsolījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannuju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.

Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien no amata atbrīvoja pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi (LPP/LC), informēja pašvaldības pārstāve Līga Korsaka.

Aizklātā balsojumā par Lāčplēša atbrīvošanu balsoja desmit, bet pret bija pieci pašvaldības deputāti.

Korsaka arī pavēstīja, ka jauno domes priekšsēdētāju plānots vēlēt ceturtdien plkst. 19.30. Pagaidām gan oficiāli nav izvirzīts jaunais mēra amata kandidāts, taču LPP/LC un apvienības Saskaņas centrs Daugavpils pašvaldības deputāti un LPP/LC vadība jau iepriekš nolēmuši šim amatam virzīt līdzšinējo Lāčplēša vietnieci Žannu Kulakovu (LPP/LC).

Lāčplēsis Daugavpils domi vadīja no 2009.gada septembra beigām, nomainot iepriekšējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu (tolaik Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, LSDSP).

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) šovakar gaida LPP/LC valdes sēdes lēmumu, vai tā pievienosies valdībai. LPP/LC līderis Ainārs Šlesers solīja, ka, lai kāds būtu partijas valdes lēmums, tā atbalstīs valdību pat, ja tai nepievienosies.

Ja LPP/LC valdes lēmums būs negatīvs, premjers V. Dombrovskis sola bez liekas kavēšanās nominēt ministrus amatiem, kas kļuva vakanti pēc Tautas partijas aiziešanas opozīcijā. LPP/LC premjers ir piedāvājis ārlietu, tieslietu un veselības ministru amatus.

LPP/LC līderis Ainārs Šlesers pirmdienas pievakarē pēc tikšanās ar koalīcijas partijām vēl nedeva atbildi, vai pievienosies valdībai. Tas tiks izlemts partijas valdes sēdē, kas sāksies pulksten 17.

LPP/LC tomēr jau ir nolēmusi deleģēt savu pārstāvi darbam Saeimas prezidijā. Par kandidātu šovakar izlems valde, bet iepriekš šī amata kontekstā apspriesta Kārinas Pētersonas kandidatūra, kura jau ir darbojusies prezidijā.

Turpinot demokrātisko cenu zīmola Sinsay attīstību reģionos, 13.janvārī Rēzeknē durvis vērs jau ceturtais zīmola veikals ārpus Rīgas.

"2022.gada beigās uzsākām vērienīgu uzņēmuma paplašināšanos ārpus Rīgas un 2023.gadā šo uzņemto kursu noteikti trupināsim, lai būtu vēl sasniedzamāki saviem klientiem. Jaunajā gadā pirmais atvērtais veikals būs Rēzeknē, bet noteikti tuvākā laikā atgriezīsimies ar labām ziņām arī pie citu pilsētu iedzīvotājiem, jo zīmola veikali tiks atvērti arī daudzās citās vietās," norāda LPP Latvia ltd. valdes locekle Inese Ļebedeva.

Sinsay vērienīgi attīstības plāni Latvijas reģionos 

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes...

Līdz ar zīmola Sinsay veikala atvēršanu Rēzeknē tiks radītas vismaz 10 jaunas darbavietas. LPP Latvia ltd. personāldaļas vadītāja Andra Luksa-Urtāne atzīst: "Veikala atvēršana Rēzeknē ir investīcija gan vietējā ekonomikā, gan jaunu darbavietu izveidē. Mēs redzam, ka ir liels pieprasījums pēc stabilām darba vietām, kas atrodas tuvu dzīvesvietai".

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

"Neskatoties uz klātienes veikalu ekspansiju, joprojām aktīvākā tirdzniecība notiek Sinsay e-veikalā," komentē LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums. "LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos trijos kontinentos visā pasaulē.

Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo telpu platību 1,4 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ar pārējām divām Rīgas domē iekļuvušajām partijām gan tiks runāts, bet to iekļaušanu koalīcija neapstiprina.

Tas kļuva skaidrs pēc LPP/LC līdera Aināra Šlesera un Saskaņas centra Rīgas mēra kandidāta Nila Ušakova sarunām. Kā Db.lv 8. jūnijā jau rakstīja, N. Ušakovs nav apliecinājis, ka noteikti pastāvēs uz mēra amata ieņemšanu, lai gan viņa pārstāvētā partija Rīgas domes vēlēšanās savāca vislielāko balsu skaitu. Tajā vietā N. Ušakovs jau no 6. jūnija vakara, kad kļuva zināmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti, uzsvēra savu ciešo sadarbību Rīgas domē ar LPP/LC.

LPP/LC un Saskaņas centra koalīcijai Rīgas domē jau ir balsu vairākums — 38 balsis. No tām 26 pienāktos Saskaņas centram, 12 LPP/LC, 14 Pilsoniskai Savienībai un 8 Jaunajam laikam, liecina Centrālās Vēlēšanu komisijas informācija.

«Komentārs tikai par formulām: divas vienības saskaitot, iznāk summa, nevis kvadrāts. Un 0+0=0,» tā par Aināra Šlesera un Andra Šķēles jauno tandēmu (AŠ)2 izteikusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, vēsta laikraksts Diena.

Jau ziņots, ka Tautas partijas (TP) un LPP/LC topošo vēlēšanu apvienību nolemts pieteikt zem lozunga (AŠ)².

Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram, vēlākais, trešdien ir jānosauc potenciālais premjerministrs, uzskata Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Pēc konsultācijām ar Tautas partiju, A. Šlesers atzina, ka LPP/LC izjūt zināmu rūgtumu par to, ka Tautas partija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību gāzusi Ivara Godmaņa valdību, tomēr LPP/LC neizslēdz iespēju strādāt Tautas partijas nominētā premjera Edgara Zalāna valdībā. A. Šlesers atgādina, ka LPP/LC jau 2007. gada nogalē paudusi gatavību atbalstīt E. Zalānu premjera amatā, taču Valsts prezidents toreiz valdības vadītāja amatu uzticējis I. Godmanim.

Tādēļ arī šoreiz izvēle par to, kuram uzticēt valdības veidošanu, ir jāizdara V. Zatleram, uzskata LPP/LC līdzpriekšsēdētājs A. Šlesers.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atzīst, ka pagaidām Tautas partija negatavojas atkāpties no prasības premjera amatam izvirzīt E. Zalānu. Pēc M. Segliņa domām, E. Zalāns varētu gūt arī Saeimas vairākuma atbalstu – viņa kandidatūru varētu atbalstīt gan I. Godmaņa valdību veidojošās partijas, gan Jaunais laiks, gan vēl kāda no opozīcijas partijām, proti, Saskaņas centrs vai Pilsoniskā savienība. Ideju par bezpartejisku premjeru M. Segliņš neatbalsta.