Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.

Savukārt atceļot atvieglojumus par darbaspējīgiem pieaugušajiem, no kuriem liela daļa devusies uz ārzemēm un strādā tur, valsts gūtu papildu ieņēmumu līdzvērtīgā apjomā kā aprēķināts budžeta pieaugums no socilālās solidaritātes nodokļa.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma šodien Nacionālajā trīspusejās sadarbības padomē konceptuāli atbalstīja ideju, taču nevēlējās atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa. «Mūsuprāt tie pieaugušie, kuri ir spējīgi strādāt, bet to nedara, nekādā veidā nav uzskatāmi par apgādājamiem. Tieši šī būtu solidaritāte pret sabiedrību, atsakoties no atvieglojumiem cilvēkiem, kuri varētu paši pelnīt sev algas un maksāt nodokļus, attiecīgi vēl papildus radot nodokļu ieņēmumus,» saka LTRK L. Caune.

Savukārt ieklausoties uzņēmēju un arodbiedrību viedoklī, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē tika panākta vienošanās, ka iedzīvotāja ienākumu nodokļa vietā tiks skatīta iespēja samazināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas apjoms. LTRK šo vērtē kā vienīgo kompromisu, lai pildītu darba devējiem dotos solījumus.

Tāpat LTRK neatbalsta diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem nodrošinātu lielākus ieņēmumus zemo algu saņēmējiem. Finanšu ministrija un Ministru kabinets jau vasaras sākmā pieņēma lēmumu šo piedāvājumu neatbalstīt un uzlikt par pienākumu Finanšu ministrijai to uzlabot. Tomēr neskatoties uz to – tas atkārtoti tiek piedāvāts tāds pats bez uzlabojumiem. LTRK to nevar atbalstīt, jo ikmēneša ieņēmumi patiesībā samazināsies, bet atmaksu būs iespējams saņemt tikai pēc gada, iesniedzot deklarāciju. «Šis iztrūkums no algas kādam būs jāsedz, kamēr valsts “ieturēs” iztrūkstošo daļu. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem atkal būs jāmeklē iespējas, kā motivēt darbiniekus strādāt, nodrošinot pilnu samaksu, kas, protams, radīs papildu izdevumus,» saka L.Caune.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra