Rīgas Fondu birža atkāroti pieprasa a/s “Kaija” precizētu informāciju par darījumiem ar uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem A/s “Rīgas Fondu birža” valde uzskata, ka a/s “Kaija” nav sniegusi konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tāpēc atkārtoti lūdz a/s “Kaija” iesniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāda bija atsavināto nekustamo īpašumu bilances vērtība? Par kādu summu SIA “Vindeks” novērtēja a/s “Kaija” nekustamos īpašumus? Kādi apstākļi ietekmēja īpašuma vērtētāja izvēli? Rīgas Fondu birža atkārtoti pieprasa iesniegt šo novērtējumu. 2. Rīgas Fondu birža Lūdz norādīt konkrētu laika periodu, kurā īpašumu ieguvējam jāsamaksā kopējā nekustamā īpašumu pirkuma summa, kā arī, cik lielu summu minēto nekustamo īpašumu pircējs uz doto brīdi nav samaksājis. 3. Vai starp a/s “Kaija” vai tās amatpersonām un nekustamo īpašumu ieguvējiem Raivo Kalliona, Jāni Smagaru un Oskaru Punenovu ir pastāvējušas jebkādas juridiskas attiecības? Ja ir pastāvējušas – tad jānorāda kādas un kad tās ir izbeigušās. 4. Par kādu summu a/s “Kaija” īpašumā esošie nekustamie īpašumi bija ieķīlāti a/s “Latvijas Krājbanka” un kad un par kādu summu plānots atsavināt patreiz a/s “Kaija” īpašumā esošos apķīlātos nekustamos īpašumus? 5. A/s "Kaija" jānorāda konkrēta summa par vienu kvadrātmetru un kopējo nomas maksas summu mēnesī, ko a/s “Kaija” maksā par ražošanai nepieciešamo telpu nomu. Kā arī, kādi ir uz nenoteiktu laiku noslēgtā nomas līguma laušanas noteikumi. 6. Kur a/s “Kaija” plāno iegūt 2 599 872.00 latus, SAPARD projekta realizācijai? Tāpat a/s “Rīgas Fondu birža” atkārtoti pieprasa arī a/s “Kaija” uzņēmuma restrukturizācijas plānu un visu augstāk minēto lēmumu pieņemšanu apliecinošus dokumentus -izrakstus no akcionāru pilnsapulces, valdes un padomes sēžu protokoliem, kuros lemts par minēto restrukturizācijas plānu vai pieņemti jebkādi ar tā realizāciju saistīti lēmumi. Minētie dokumenti jāiesniedz tādā veidā, lai būtu uzskatāmi redzams, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus. Visa iepriekš minētā informācija a/s “Kaija” jāiesniedz līdz 2004.gada 15.martam.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Rīgas apgabaltiesa apstiprināja izlīgumu un izbeidza tiesvedību strīdā starp MAS Kaija, SIA JS Īpašumi, SIA IP Vecmīlgrāvis, SIA MB Invest un AS Latvijas Krājbanka par 1.78 miljonu latu vērtiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Bez tam, administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus.

Noslēgtais izlīgums paredz, ka SIA MB Invest samaksās MAS Kaija 71 000 latu. Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta š.g. 17.decembrī, izskatot lietu apelācijas instancē, apstiprinājusi izlīgumu un izbeigusi tiesvedību strīdā starp maksātnespējīgo AS Kaija, AS Latvijas Krājbanka, SIA Korporatīvie īpašumi un Kristapu Rūmnieku.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Tāpat administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem arī starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika noraidīta pilnā apmērā, MAS Kaija administrators par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu visi apstrīdētie darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā, Atlantijas ielā paliek spēkā.

Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Strīdā par paviljonu Kaija divas uzņēmējas panākušas kompromisu ar a/s Rīgas Centrāltirgus vadību.

SIA Kaija LN īpašniece Nataļja Šatohina DB skaidroja, ka uz diviem gadiem noslēgts līgums ar Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadību un tādējādi panākts abu pušu kompromiss. Detalizētāku informāciju par līguma nosacījumiem uzņēmēja gan nevēlējās sniegt.

Jāatgādina, ka strīds starp divām uzņēmējām un RCT vadību izcēlās pērn pēc tam, kad tirgus vadība atteicās iznomāt tirdzniecības paviljonu SIA LTRA, kura saistības pārņēma Kaija LN. RCT pērn jūnijā atslēdza paviljonam elektrību un ūdeni un darbu nācās zaudēt sešpadsmit nomniekiem.

RCT vadība gan iepriekš noraidīja sev veltītos pārmetumus, sakot, ka strīdus objekts - tirdzniecības paviljons - ir īslaicīgas lietošanas būve, ko nevar ekspluatēt ilgāk par 10 gadiem. Turklāt abas puses nevarēja vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu. Strīdus objekts bija tirdzniecības paviljons līdzās gaļas paviljonam ar kopējo platību 287,8 m2 un tirdzniecības vietas pie paviljona Kaija ar kopējo platību 48,0 m2, kas ieguldīts Kaija LN pamatkapitālā.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Parex bankas komentārs biznesa portālam Db.lv par krāpnieku centieniem iegūt Parex bankas klientu internetbankas datus.

"Interneta vide visā pasaulē laiku pa laikam tiek pakļauta noziedzīgu pārstāvju mēģinājumiem iegūt vienpusējus labumus nelikumīgā veidā. Tā kā banku sistēmas ir pietiekami drošas, noziedzīgās pasaules pārstāvji cenšas savas nelikumības veikt uz klientu rēķina, un, proti – uzdodoties par banku pārstāvjiem, viņi lūdz klientiem veikt pārskaitījumus uz pilnīgi svešiem kontiem vai arī uzrādīt drošības kodus, lai pēc tam paši varētu operēt ar klientu naudu. Šādiem uzbrukumiem laiku pa laikam ir pakļauti arī Latvijas komercbanku klienti (nesen masu mediji rakstīja par līdzīgiem konstatētiem gadījumiem Hansabankā).

Jūsu portālā publicētajā vēstulē norādītais interneta saits, pateicoties Parex bankas aktīvajai darbībai klientu aizsardzības jomā, jau ir slēgts un klientiem nevajadzētu satraukties par savu līdzekļu drošību. Tajā pat laikā banka lūdz ikvienu klientu būt uzmanīgam un nepieļaut savu Internetbankas pieslēgšanās datu nokļūšanu noziedznieku rokās.

Latvijas būvmateriālu ražotāju asociācija (LBRA) lūdz valstij glābt nozari, refinansējot kredītus un sniedzot valsts garantijas, ziņo Dienas bizness.

Būvniecības apjomu straujais kritums ir radījis virkni problēmu ražošanas uzņēmumos, jo ievērojami samazinās apgrozāmie līdzekļi, tā premjeram Ivaram Godmanim izsūtītajā vēstulē norāda LBRA prezidents Juris Reisons. Paralēli apgrozāmo līdzekļu trūkumam, ir nepieciešams veikt kredītu atmaksu, jo bankas, kuras pašas ir nonākušas dziļā krīzē, nepagarina kredītu atmaksas termiņus un pieprasa papildus nodrošinājumus, kas pašreizējā situācijā nav iegūstami. Pie tam, ja tomēr tika mainīts kredīta atmaksas grafiks, tad procentu likmes tiek neadekvāti palielinātas, pat vairāk nekā dubultotas, stāsta J. Reisons. Vēstule ar lūgumu palīdzēt esošajā situācijā izsūtīta ne tikai premjeram, bet arī Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai. Pēc J. Reisona teiktā, asociācijā esošie ražotāji pērn kopumā iekārtās investējuši 74 miljonus latu, no kuriem apmēram 55 miljoni latu ir kredītlīdzekļi. Vēstuli kopumā parakstījuši 28 būvmateriālu ražotāji, kas saskārušies ar problēmām, tostarp a/s Baltijas Betons, SIA Siguldas bloks, SIA Aeroc, a/s Lode, SIA Sakret, SIA Cobold Eksports, MB Betons grupa, kā arī daudzi citi ražotāji. Ministru prezidenta biroja vadītājs Juris Radzevičs Db pastāstīja, ka vēstule vēl nav iereģistrēta, bet tiklīdz tā būs, tad ministru prezidents ar to iepazīsies un lems, ko darīt tālāk.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Labdarības portāls Ziedot.lv lūdz uzmanīties no krāpnieciskas darbības, ko veic negodprātīgi cilvēki, izmantojot Ziedot.lv vārdu.

Portāls ir saņēmis satraucošas ziņas, ka portālam nezināmi cilvēki uzdodas par Ziedot.lv darbiniekiem vai brīvprātīgajiem un viltus ceļā mēģina izmānīt no cilvēkiem naudu.

Fondā Ziedot 2008. gada 5.februārī tika saņemti satraukti iedzīvotāju zvani no Aizkraukles, Ikšķiles un Jūrmalas (Kauguri), ka persona (iespējams vairākas), kas uzdodas par fonda Ziedot darbinieci, apstaigā iedzīvotāju mājokļus un lūdz ziedot naudu bērnu digitālo dzirdes aparātu iegādei. Minētā persona uzrāda ziedojumu kastīti un viltotu fonda Ziedot apliecību.

Ziedot.lv ziedojumus vāc tikai labdarības portālā www.ziedot.lv, izmantojot bankas pakalpojumus, ziedojumu kastītēs, kas atrodas veikalos RIMI, Stendera ziepju fabrikas veikalos un a/s Hansabankas filiāles, kā arī oficiālos labdarības pasākumos. Portāls nekad nevāc ziedojumus individuāli, apmeklējot cilvēkus to mājokļos.

Veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī policija izņēmusi pašrocīgi gatavotu statīvu. Policija lūdz aplūkot slepkavības vietā atrastā statīva fotoattēlus un atsaukties tā izgatavotāju vai īpašnieku, kā arī visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo statīvu.

Valsts policija lūdz pievērst uzmanību statīva lodējuma detaļām un citām pazīmēm, pēc kurām būtu iespējams atpazīt tā izgatavotāju, īpašnieku vai iespējamo izgatavošanas vietu. Tā lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par šo priekšmetu, tā izgatavošanu, nodošanu, dāvināšanu vai jebkurām citām darbībām, zvanot pa tālruņa numuriem 110; 67014002 vai sūtot elektroniski uz e-pastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Tāpat aizvien Valsts policija lūdz atsaukties visus, kuri redzējuši bruņotajā uzbrukumā izmantoto automašīnu VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Jebkāda informācija par šo automašīnu vai jebkāda informācija par darbībām ar viltoto valsts numuru zīmi izmeklēšanai varot būt ļoti noderīga.

Ar šodienu Rīgas Fondu biržā (RFB) apturēta tirdzniecība ar zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Kaija akcijām. Kā informē RFB Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Krista Grīntāle, šo lēmumu 16. martā ārkārtas sēdē pieņēmusi biržas valde. Šāds lēmums pieņemts, jo Kaija vairākkārt pārkāpusi informācijas atklāšanas prasības, ko nosaka Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumi un Finanšu instrumentu tirgus likums, kā rezultātā tirdzniecība ar emitenta vērtspapīriem neatbilst tirgus drošības un ieguldītāju interešu aizsardzības prasībām. Tāpat Kaija neesot iesniegusi visu pieprasīto informāciju biržas noteiktajos termiņos, kas varot būtiski ietekmēt uzņemuma akciju cenu biržā.

Rīgas apgabaltiesa zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Kaija šodien atzina par maksātnespējīgu. Pat maksātnespējīgu kompānija atzīta no 2003. gada 9. jūnija, jo šajā datumā Kaija rakstveidā paziņojusi Norvēģijas uzņēmumam to, ka nespēj veikt savus maksājumus pēc iepriekš noteiktā grafika. Par Kaijas administratoru Rīgas apgabaltiesa apstiprināja Zintu Zālīti–Rukmani. Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams apelācijas kārtībā. Kaijas maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis SIA Marint, kā arī pats uzņēmums, savukārt 5. aprīlī pieteikumu iesniedza arī Norvēģijas kompānija Norsk Havfisk, kurai Kaija palikusi parādā ap 101 000 Ls. Ir iespējama uzņēmuma sanācija un jau šobrīd tiekot izstrādāts sanācijas plāns. Tiesa, uzņēmuma administratore apšauba iespējas atjaunot kompānijas maksātspēju. Kopējā prasījumu summa pret Kaiju ir 2 135 189 Ls, tostarp aptuveni 0,5 miljoni Ls ir parāds strādājošajiem par laikus neizmaksātajām darba algām.

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā akciju apgrozījums Rīgas Fondu biržā pieauga līdz 318 tūkstošiem latu, bet biržas cenu indekss RICI nedēļu noslēdza par 0.82% zemāk - 528.82 punktu līmenī.

Lielākais apgrozījums tika reģistrēts tirdzniecībā ar A/S Latvijas kuģniecība (LASCO) akcijām - 136 tūkstoši latu jeb 43% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Uzņēmuma akciju cena nedēļas laikā novēlās par 4.44% jeb 2 santīmiem, līdz 0.43 latiem.

Salīdzinoši liels apgrozījums - 70 tūkstoši latu - bija vērojams tirdzniecībā ar A/S Rīgas kuģu būvētava akcijām. RKB akciju cena nedēļas laikā pakapās par 3.61%, līdz 0.86 latiem.

A/S Latvijas Gāze 2003. gadu noslēgusi ar 12.5 miljonu latu peļņu, kas ir par 0.3 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš un par 5.1 miljonu vairāk nekā plānotie 7.4 miljoni latu. Jāatgādina, ka šogad uzņēmums paredzējis nopelnīt 10 miljonus latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome konstatējusi, ka a/s "Kaija" ir pārkāpusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 58. pantu, jo laikā, kamēr tās akcijas bija iekļautas Rīgas Fondu biržas sarakstos, a/s "Kaija" neiesniedza informāciju par būtiskiem notikumiem, kas varēja ietekmēt akciju cenu. Šāds Komisijas lēmums rada tiesisku pamatu, lai a/s "Kaija" akcionāri, kas uzskata, ka tādējādi viņiem ir radīti zaudējumi, varētu prasīt zaudējumu piedziņu no uzņēmuma. Pilns lēmuma teksts ir pieejams komisijas mājas lapā internetā fktk.lv.

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

2007.gada 17.augustā

Informāciju sagatavoja: Kaspars Austriņš, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciālists.

Cūkkopība Latvijā ir piekopta jau kopš seniem laikiem, taču pēdējā laikā Latvijas cūku audzētājiem dažādu iemeslu dēļ jāsaskaras ar lielām grūtībām. Viena no būtiskākajām problēmām Latvijas cūku audzētājiem šajā gadā ir lētās cūkgaļas ievešana no Polijas, tādējādi pašmāju cūkaudzētāju saražotajai cūkgaļai nav pietiekams noiets un viņi ir spiesti pārdot savu cūkgaļu lētāk, kas, savukārt, ienes neadekvāti zemu peļņu lauksaimniekiem un mazina nozares speciālistu vēlēšanos nodarboties ar šo biznesu arī turpmāk. Vēl viena problēma, kas apdraud cūkkopjus Latvijā, ir straujā lopbarības cenu pieaugšana.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.

Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.

«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics šodien ir nogādājis vēstuli Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Vēstulē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs R.Munkevics, pamatojoties uz 2007. gada 30. augustā Jūrmalas pilsētas domē pieņemto lēmumu Nr.788 "Par nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu Jūrmalas pašvaldībai", lūdz veikt grozījumus Latvijas Republikas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Jūrmalas pilsētas dome lūdz diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu dažādām pašvaldībām un pie nemainīga nodokļa objekta noteikt to Jūrmalas pašvaldībai 5% apmērā. Tiek lūgts arī, grozot likumu, par bāzi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par ēkām ņemt 2006.gada aprēķinu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma grozījumu projekta redakcija paredz, ka ar nākamo gadu nodokļa likme būs 1% un nodokļa apmērs nākamajos trīs gados pie nemainīga nodokļa objekta nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto vairāk nekā par 25%.