Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Licencēšanas kārtība zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem”. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā komersantam (individuālajam komersantam vai komercsabiedrībai) izsniedz un anulē licenci zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanai. Tāpat tiks noteikta licencēto personu darbības uzraudzības kārtība; valsts nodevas likme un maksāšanas kārtība, apdrošināšanas līguma minimālā summa un apdrošināšanas noteikumi. Pašlaik Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija izsniedz speciālās atļaujas (licences) zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 27. septembra noteikumiem par licences izsniegšanas pagaidu kārtību. Šie noteikumi tika izdoti saskaņā ar likumu „Par Valsts zemes dienestu”. Tomēr šie noteikumi paredz tikai licences izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, bet nereglamentē valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī apdrošināšanas un uzraudzības kārtību. Šo iemeslu dēļ nav iespējams efektīvi nodrošināt licencēto personu uzraudzību, kas rada vidi, kurā netiek pienācīgi aizstāvētas patērētāju tiesības, teikts noteikumu projekta anotācijā. Jaunajā noteikumu projektā ir precizēti un detalizēti aprakstīti pienākumi un tiesības komersantiem, kuri pretendē uz licences saņemšanu vai licences termiņa pagarināšanu. Precizēta komisijas darbība, tās lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī lēmumu apstrīdēšanas kārtība, vadoties no praksē apzinātajiem trūkumiem un nepilnībām spēkā esošo noteikumu redakcijā. Kā papildu nodrošinājums kalpos arī pienākums pakalpojuma sniedzējiem apdrošināt savas civiltiesiskās atbildības risku, lai nepilnīga pakalpojuma sniegšanas rezultātā līdz minimumam samazinātu zaudējumus trešajām personām un komersantam. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Iekšlietu ministrija ceturtdien, 26.jūnijā, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektus Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi un Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas apmēru.

Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu projekts nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta

Preses centra vadītāja.

Projektā pēc būtības saglabāta pašreizējā apsardzes darbības licencēšanas kārtība un valsts nodevas apmērs, izņemot to, ka atbilstoši likuma prasībām vairs netiek paredzēta licences derīguma termiņa pagarināšana. Projektā paredzētas arī prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam speciālās atļaujas (licences) darbības laikā.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Rīgas plānošanas reģions šonedēļ izsniedzis pirmās speciālās licences kartītes ar zīmolu «Red Cab» strādājošā «Rīgas Taksometru parka» un SIA «Red Cab lidosta» automašīnām pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga», informēja Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Inese Ozoliņa.

AS «Rīgas Taksometru parks» un SIA «Red Cab lidosta» darbībai lidostas teritorijā izveidojis pārvadātāju apvienību.

«Speciālās licences kartītes izsniegtas šobrīd vairāk nekā 40 šo abu pārvadātāju automašīnām, bet to skaits līdz svētdienai varētu būt lielāks. Savukārt vēl viens pārvadātājs šobrīd strādā pie viena trūkuma novēršanas, lai pilnībā izpildītu likumā noteiktās prasības un varētu saņemt speciālās licences kartītes,» pauda Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante.

Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem no šī gada 15.septembra starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru varēs veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi. Šīs kartītes izsniedz Rīgas plānošanas reģions.

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 27. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) virzītos noteikumus, ar mērķi izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē ministrijā.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī, paredz, ka taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas «Rīga», kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs «Autopārvadājumu likumā» noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas «Rīga» teritorijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī ir izsniegta 381 licence un 11 atļaujas komercdarbībai ar akcīzes precēm, DB informēja VID Komunikācijas nodaļa.

Savukārt anulēta ir 301 licence, bet par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem anulētas 94 licences, tai skaitā 52 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, 30 licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, piecas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, četras licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un trīs – alus mazumtirdzniecībai.

Vairums licenču, proti, 58 anulētas par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā. Kopumā uz 31.martu spēkā bija 9,6 tūkst. licenču darbībām ar akcīzes precēm un 17 sertifikāti par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu.

Visvairāk licences saņemtas alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Marta beigās spēkā bija 216 licences alus mazumtirdzniecībai, 225 licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un 155 licences naftas produktu mazumtirdzniecībai.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopumā izsniedzis 18 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

PTAC mājas lapā sniegtā informācija, ka licences (speciālās atļaujas) saņēmušas sešas īstermiņa kredītu kompānijas (kas izsniedz mazos aizdevumus internetā), četri banku meitas uzņēmumi līzinga kompānijas, seši lombardi un divas kompānijas, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Tādējādi pagaidām licences nav saņēmušas 24 no kopumā 42 kompānijām, kas iesniedza pieteikumus licences saņemšanai.

Saskaņā ar likumu kompānijas līdz licences saņemšanai nedrīkst izsniegt jaunus kredītus, bet apkalpot tikai esošos.

Uzņēmumi, kas pēc 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 Ls, bet par atkārtotu pārkāpumu vai radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, ņēmušas 1750 degvielas paraugus un veikušas to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja VID.

Starp galvenajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes uzraudzības darba prioritātēm 2006.gadā bija degvielas kvalitātes un komersantu glabājamo naftas produktu rezervju atbilstības kontrole. Ar degvielas kvalitātes kontroles mobilajām ekspreslaboratorijām pērn testēts par 62% vairāk degvielas paraugu kā 2005.gadā.

2006.gadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, izņēma 1750 degvielas paraugus un veica to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, savukārt 2005.gadā neatbilstība tika konstatēta piecos 5 gadījumos. Dati liecinot, ka regulāru kontroles pasākumu rezultātā nekvalitatīvas degvielas apjomi tirdzniecībā ir samazinājušies un komersanti cenšas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Interneta veikals 1a.lv atvēris pirmo preču izsniegšanas/atgriešanas punktu K-Senukai veikalā Rīgā, uz Jūrmalas šosejas, informē uzņēmumā.

Šis ir pirmais no kopumā deviņiem plānotajiem K-Senukai veikalos izvietotajiem preču izsniegšanas/atgriešanas punktiem. Visos šajos punktos 1A klienti bez maksas varēs saņemt savas pasūtītās preces, tostarp lielo sadzīves tehniku, lielu gabarītu un svara preces, tāpat arī atgriezt preces, vai pasūtīt uz vietas.

Līdz 2018.gada beigām 1A preču izsniegšanas/atgriešanas punkti būs izveidoti vēl vairākos K-Senukai veikalos, Latvijā.

«Esam pārliecināti, ka mūsu preču izsniegšanas punkta atrašanās vieta uz Jūrmalas šosejas, iepriecinās daudzus Jūrmalā, Imantā, Zolitūdē dzīvojošos iedzīvotājus. Šis un pārējie jaunie preču izsniegšanas punkti K-Senukai veikalos nodrošinās ar auto ērti sasniedzamas vietas, kas mūsu klientiem ir būtiski, jo apmēram 40% mūsu klientu sev izvēlēto preci izvēlas saņemt klientu centros, uz vietas. Esam gandarīti, ka šī apvienošanās ar Kesko Senukai jau tik strauji ir devusi nepieciešamo attīstības sinerģiju, lai mēs kļūtu vēl pieejamāki un ērtāki», stāsta interneta veikala 1A.LV pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

9.janvārī Ministru kabinets akceptējis Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskā bāze, institucionālais mehānisms un finansu resursi eksporta kredītu garantiju izsniegšanai, tādēļ ir nepieciešams no jauna radīt efektīvu eksporta garantēšanas mehānismu. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eksporta kredītu garantēšanas likuma 13.pantu.

Noteikumu projekta pieņemšana pozitīvi ietekmēšot komersantus, kuri eksportē savas preces vai pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības. Paaugstināšoties Latvijas eksportētāju konkurētspēja ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta kredīta garantijām.

Līdz ar Eksporta kredītu garantēšanas likuma un Ministru kabineta noteikumu projektu pieņemšanu, tiekot radīti vienādi konkurences nosacījumi ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem.

Ministru Kabinets šodien, 20.novembrī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības apsardzes komersantu darbības kontrolei, informēja Iekšlietu ministrija.

Likuma grozījumu projekts paredz svītrot normas, kas noteica apsardzes darbības licences derīguma termiņu un tā pagarināšanas kārtību, taču vienlaikus likumā iestrādāts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam licences darbības laikā. Līdz ar to atteikšanās no licences derīguma ierobežojošā termiņa tiks kompensēta ar citām prasībām, saglabājot apsardzes komersantu darbības kontroli licences darbības laikā.

Projektā noteiktas stingrākas prasības licences izsniegšanai tādiem komersantiem, kuriem iepriekš jau anulēta apsardzes darbības licence. Projektā arī iestrādāta norma, ka lēmuma par licences anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību un izpildi. Šāds grozījums nepieciešams, lai komersanti pēc licences anulēšanas neturpinātu prettiesisku darbību, kas aizskar personu tiesības un likumīgās intereses un rada draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai. Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī attiecībā uz iekšējās drošības dienestu vadītājiem.

«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē konceptuāli atbalstīta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā jaunā kārtība ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā gan uz sauszemes, gan iekšējos jūras ūdeņos, jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Kā informē EM, tā kā ogļūdeņražu izpēte Latvijā visu šobrīd izsniegto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču ietvaros tuvojas noslēgumam, ministrija piedāvā detalizētu un skaidru regulējumu ogļūdeņražu ieguvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību liela investīciju apjoma projektiem, kādi ir ogļūdeņražu izpēte un ieguve.

Ogļūdeņražu ieguve Latvijā līdz šim nav veikta, taču izpētes darbi veikti gan uz sauszemes, gan jūrā. Ogļūdeņražu izpētes ietvaros licences laukumā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā tiek veikta eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve. Šobrīd Latvijā ir izsniegtas 4 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, no kurām viena nav stājusies spēkā, jo nav parakstīts Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums. Uz sauszemes ir izsniegtas 3 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, no kurām vienas ietvaros ir notikusi aktīva ogļūdeņražu izpēte.

Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus būšot daži izņēmumi.

Lēmumus pieņems valstu valdības atbilstoši nacionālajām procedūrām, un tie stāsies spēkā vienlaikus, norādījis ministrs.

Jau ziņots, ka tikmēr Eiropas Komisija (EK) otrdien iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

EK prezentē jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem 

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem....

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone otrdien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.

Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

Šā gada sākumā kopumā Latvijā licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija saņēmuši 45 dažādi kreditētāji, bet valsts tādējādi nodevās par šīm licencēm bija tikusi pie papildu 2,25 miljoniem latu.

Tajā skaitā licences saņēmuši aptuveni 12 īstermiņa aizdevumu sniedzēji, tādi kā MCB Finance Latvia, kas mazos aizdevumus piedāvā caur mājas lapu credit24.lv, vai arī Open Credit (opencredit.lv), liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati. Starp licenci saņēmušām kompānijām astoņas bija banku meitas uzņēmumi, kas pamatā nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu (piem., Swedbank līzings, SEB līzings), bet pārējie bija nebanku kredītu sniedzēji, piemēram, pret nekustamā īpašuma ķīlu, kā arī lombardi.

Licences saņēmušas nedaudz vairāk kompānijas nekā iepriekš lēstās 42, kas bija iesniegušas pieteikumus licences saņemšanai līdz pērnā gada 1. novembrim – datumam, no kura Latvijā patēriņa kredītus var izsniegt tikai kompānijas, kas saņēmušas PTAC speciālo licenci. Tomēr šādu kompāniju ir mazāk nekā iepriekš Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītāja Dāvja Barona lēstās 50 kompānijas, kas līdz 2011. gada beigām varētu būt saņēmušas nepieciešamās licences. Jebkurā gadījumā darbību nebanku kredītu tirgū turpina 5,6 reizes mazāk kompānju nekā jaunās kārtības tapšanas laikā sākotnēji lēstās 280 kompānijas, kā arī būs vismaz divkārt mazāk nekā pēcāk lēstās 80 līdz 100 kompānijas, kas varētu vēlēties saņemt licenci un spēt par to samaksāt 50 tūkst. Ls.