Potenciālajai akciju atpirkšanai vismaz šobrīd pašai par sevi vēl nevajadzētu būt par iemeslu, lai pirktu Grindeka akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tapis zināms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmusi sodīt Latvijas farmācijas kompānijas Grindeks akcionārus – Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu. FKTK, minot arī konkrētas soda naudas summu, atklāj – viņu rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka abas pieminētās personas, mijot akcijas, rīkojušās saskaņoti. Tā rezultātā Lipmanu ģimenei (pieskaitot Annas Lipmanes vērtspapīrus) šobrīd piederošās Grindeks akcijas veido jau 50,02% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, nodrošinot kontroli pār uzņēmumu. Pēc likuma šādā brīdī lielajam akcionāram bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ko FKTK šobrīd uzlikusi par uzdevumu tiem arī izdarīt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

AS Grindeks šodien atklāja savu jauno gatavo zāļu ražotni, kurā varēs saražot 1.5 miljardus tablešu un 500 miljonus kapsulu gadā, un tā spēs apmierināt pieprasījumu pēc Grindeka zālēm, kas ik gadu pieaug vidēji par 20 %, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Ražotnes paplašināšana un modernizēšana tika veikta divu gadu laikā un kopā tajā ieguldīts 9.1 miljons latu, 6.4 miljoni latu investēti ražotnes būvniecībā, bet 2.7 miljoni latu - tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā. Ražotnes izveide tika finansēta no 2005. gadā akciju emisijā iegūtajiem līdzekļiem un piesaistot Swedbank līdzekļus 2.5 miljonu latu (3.6 miljonu eiro) apmērā. Jaunajā ražotnē varēs saražot 1.5 miljardus tablešu un 500 miljonus kapsulu gadā, un tā spēs apmierināt pieprasījumu pēc Grindeka zālēm, kas ik gadu pieaug vidēji par 20 %.

Grindeka padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans savā uzrunā apliecināja, ka sadarbība starp Grindeks un valsts institūcijām nostiprinās, un vienlaikus aicināja valdības pārstāvjiem atbildīgāk risināt ražotājiem svarīgus jautājumus un paātrināt lēmumu pieņemšanu programmā Augstās pievienotās vērtības investīcijas.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 2 165 662.57 Ls, līdz 4 395 507.43 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Grindeka, Ogres, Ventspils naftas akcijas, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Grindeka akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 6 488.72 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 4 389 018.71 Ls lielu apgrozījumu.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 51 306.71 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 41 397.12 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.07%, sasniedzot 215.33 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 0.38%, sasniedzot 170.03 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Grindeka akcijas, kuru vērtība šodien nemainījās un bija 0.55 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 7 darījumi, kuros tika tirgotas 5 260 akcijas.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien pieauga par 1 355 011.87 Ls, līdz 1 534 698.62 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Grindeka, Latvijas Gāzes akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Liepājas metalurga akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Grindeka akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 13 969.45 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 1 519 933.92 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 795.25 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 893 457.35 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 781 287.71 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.96%, sasniedzot 208.76 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 1.02%, sasniedzot 163.64 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Grindeka akcijas, kuru vērtība šodien pieauga par 9.09% jeb par 0.05 Ls, līdz 0.60 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 13 darījumi, kuros tika tirgotas 5 547 akcijas.

Grindeka akcijas cena vakar sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu, pieaugot par 5.48 %, līdz 8.86 Ls. Rezultātā dienas laikā uzņēmuma lielākā akcionāra akciju vērtība pieauga par 1.27 milj. LVL, raksta laikraksts Dienas bizness.

Laikraksts Dienas bizness raksta, ka Grindeka akcijas pieaugums turpinās jau vairākas nedēļas. To sekmē lielo investoru interese par šo akciju. Savukārt vakar uzņēmums publicēja savu 2006. gada nerevidēto finanšu pārskatu. Uzņēmuma apgrozījums 2006. gadā sasniedza 42.23 milj. Ls, kas ir par 31 % vairāk nekā 2005. gadā.

Grindeka lielākais akcionārs Kirovs Lipmans norādīja, ka ir ļoti gandarīts par akcijas cenas pieaugumu. "Vēl nesen esmu nedaudz piepircis uzņēmuma akcijas, iespējams, mani iepirkumi arī sekmēja tirdzniecības aktivitāti ar šīm akcijām," teica K. Lipmans.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

No kurienes man ir šāds apgalvojums? To pierāda prakse un pieredze. Mārketingā (neatkarīgi no uzņēmuma nozares - tirdzniecība, bankas, rūpnīca, apdrošināšana, juridiskais kantoris u.c.) tiek izmantots jebkurš konkurenta vājums, apjukums vai nezināšana.

(Foto: SXC)Ko vienlaikus dara konkurenti vai arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt konkrēto biznesu. Uzrunā uzņēmuma darbiniekus, klientus, sadarbības partnerus, sabiedrību - izsaka vilinošus piedāvājumus (līgumus, noteikumus, cenas, bonusus), ja vajag pasniedz subjektīvu informāciju, cenšas radīt bažas par turpmāko sadarbību, ja strādāsiet ar uzņēmumu (kurā mainās akcionāri vai vadība).

Kā novērst šādas sekas. Savlaicīgi jādomā par to, kā pasniegt informāciju darbiniekiem, klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai (jāidentificē uzņēmumam svarīgas mērķgrupas). Jāizstrādā pasākumu komplekss kā jaunie akcionāri vai vadība var viest uzticību iepriekšminētās mērķgrupās (uzmanību! Minēto darbību uzskaitījums nav pilns).

Iepriekšējos gados šķita, ka tendences Baltijas akciju tirgū vairāk vai mazāk ir līdzīgas kā lielākajos Rietumu tirgos, bet šogad par sevi skaļi atgādinājis Latvijai blakus esošās Krievijas faktors, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Baltijas ģeogrāfiskais novietojums nozīmē, ka esam pa vidu Rietumvalstīm un Krievijai, un Latviju kā mazu un ļoti atvērtu ekonomiku var ietekmēt, piemēram, jaunas sankcijas. Skaidrs ir tas, ka ģeopolitiskā nestabilitāte palielina riskus, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu peļņu. Turklāt jāņem vērā, ka Krievijas ekonomikas dati ir arvien nepārliecinošāki, kas liek domāt, ka grūtības šajā tirgū turpināsies. Pašreizējās pasaules vadošo investīciju banku aplēses liecina, ka šā gada beigās Krievijas tautsaimniecība ieslīdēs recesijā, bet nākamā gada laikā tā stagnēs. Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas vērtības samazināšanās arī palielina Baltijas eksportējošo uzņēmumu produktu cenas šajās nacionālajās valūtās. Tas nelabvēlīgi ietekmē pieprasījumu pēc Baltijas ražotāju produktiem un samazina eksportējošo uzņēmumu ieņēmumus eiro izteiksmē. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, un attiecīgi to akciju cenas pavisam noteikti ir krietni zemākā līmenī, nekā tās varētu būt, ja Krievijas un Ukrainas konflikta nebūtu. Turklāt diez ko daudz nepārliecina arī ekonomiskā aktivitāte eirozonā, kur tautsaimniecību ar eiro drukāšanas programmām jāsteidz stutēt Eiropas Centrālajai bankai.

Pirmdienas tirdzniecības sesiju ar lielāko vērtības pieaugumu noslēdza pašmāju – Rīgas biržu raksturojošais OMXR, kurš pakāpās par 2,85%. Tikmēr Viļņas un Tallinas biržu indeksu vērtības pieauga par attiecīgi 0,21% un 0,19%.

Kopumā visā Baltijā visapjomīgākā tirdzniecība bija ar Ukio bankas akcijām, kuras 339 darījumos tika tirgotas 234 tūkst. EUR apjomā. Rezultātā minētās bankas akcijas cena saruka par 1,29% līdz 0,29 EUR.

Tikmēr Rīgas biržā lielākais apgrozījums (turklāt otrais lielākais Baltijā) bija ar Grindeka akcijām, kuras cena gan palika nemainīga pie 6 Ls atzīmes. Tiesa, tikai viens no 11 darījumiem, kuros tika tirgotas Grindeka akcijas bija ievērojams (tā laikā tika pārdotas 17 tūkst. Grindeka akciju).

«Šonedēļ sagaidu, ka Baltijas valstu akciju tirgus turpinās sekot Eiropas tirgu svārstībām. Kā jau pēdējo mēnešu laikā ierasts, noskaņojums būs mainīgs,» piebilst Parex bankas brokeris Kaspars Kurmiņš.

Latvijā lielākās zāļu ražotājas PAS Grindeks tīrā peļņa šā gada pirmajos sešos mēnešos bija 1.2 milj. Ls, un tas ir par 30 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija Rīgas Fondu biržai (RFB). Audzis arī Grindeka neto apgrozījums, kas bija 12.3 milj. Ls jeb par 28.8 % vairāk, nekā pirmajā pusgadā pērn, kad uzņēmums apgrozīja 9.54 milj. Ls. 2004. gada neto peļņas prognoze ir 2.87 milj. Ls, kas būtu par 16.3 % vairāk nekā plānots budžetā, un divreiz pārsniegtu 2003. gada peļņu. Grindeka pirmā pusgada neto peļņa uzņēmuma budžetā plānoto pārsniedza par 49.2 %, bet apgrozījums — par 8.3 %. Apgrozījuma pieaugums panākts, pateicoties veiksmīgiem gatavo zāļu pārdošanas rezultātiem, īpaši uzsverot Grindeka oriģinālprodukta Mildronāts pārdošanu Krievijas un NVS tirgos. Ieņēmumi no gatavo zāļu pārdošanas šajā reģionā veidoja vairāk nekā pusi no apgrozījuma — 6.6 milj. Ls. Baltijas valstīs gatavās zāles tika pārdotas par 2.4 milj. Ls, lasāms RFB iesniegtajā paziņojumā.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 97 997.28 Ls, līdz 221 115.48 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Latvijas Gāzes, Grindeka akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Kvadraprint akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 4 849.64 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 214 566.45 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 1 699.39 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 6 853.51 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums samazinājās par 3 115.19 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.97%, sasniedzot 206.64 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 0.35%, sasniedzot 160.67 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas balzama akcijas, kuru vērtība šodien nemainījās un bija 0.46 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 5 darījumi, kuros tika tirgotas 1 699 akcijas.

RFB tirdzniecības sesijas apskats 3. martā Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 2,357,825.69 Ls, līdz 81,009.65 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Grindeka, Latvijas Gāzes, Ogres akcijas, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Ventspils naftas akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 10,677.77 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 70,331.88 Ls lielu apgrozījumu.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 50,726.46 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums samazinājās par 85,887.61 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir samazinājusies par 0.74% noslīdot līdz 221.35 punktiem,savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 0.02%, sasniedzot 171.34 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Grindeka akcijas, kuru vērtība šodien samazinājās par 1.79% jeb par 0.01 Ls, līdz 0.55 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 10 darījumi, kuros tika tirgotas 14284 akcijas. Ar Latvijas Gāzes akcijām šodien tika veikti 7 darījumi ar 267 akcijām. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 0.36% jeb par 0.02 Ls, līdz 5.51 Ls.

Šā gada pirmajā ceturksnī farmācijas kompānija Grindeks spējusi nopelnīt 1,4 miljonus latu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Savukārt apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 13,45 miljoni latu, kas ir par 4,9% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Gada sākumā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 39 pasaules valstīm, kopumā 12,6 miljonu latu vērtībā.

Grindeka gatavo zāļu pārdošanas apjoms pirmajā ceturksnī bija 12,28 miljoni latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturkšni, ir par 5,5% mazāk. Pirmajā ceturksnī Grindeka gatavo zāļu eksporta apjoms uz galvenajiem gatavo zāļu noieta tirgiem - Krieviju, pārējām NVS valstīm, kā arī Gruziju bija 10,55 miljoni latu, savukārt gatavo zāļu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 1,73 miljonus latu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Parex bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, ko prasīja akcionāri – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

To savā paziņojumā min bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, komentējot publiskoto Valsts kontroles secinājumu, ka Parex bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet bijušo akcionāru interesēs.

Valsts kontroles paziņojums precīzi raksturo situāciju, kas izveidojās pagājušā gada beigās, proti, valstij bija iespēja atbalstīt lielāko vietējo banku, pielietojot to pašu mehānismu, kuru tajā brīdī izmantoja daudzas Eiropas valstu, Skandināvijas valstu valdības, palīdzot savām bankām.

Tajā brīdī tirgū pieauga krīze, zviedru valdība paziņoja par to, ka iepludina naudu savās bankās, kam sekoja noguldījumu samazinājums Parex bankā. Visi nepārdomātie paziņojumi no valdības puses, ka banku novedīs līdz bankrotam, ka to slēgs, tikai provocēja līdzekļu aizplūdi no bankas. Bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, par ko prasīja – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.

KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.

Sūtīja vēstules

Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

#Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāru sapulcē ceturtdien, 1.februārī Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Sociālās saziņas vietnē Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā. DB apkopoja spilgtākos komentārus par šo tēmu.

Tā, piemēram, kādreizējais politiķis un banķieris Arnolds Laksa raksta: «Kārtējo reizi nošķebināja tik kretīniska un latviešiem raksturīga rīcība – principiālā un svarīgā Rail Baltica akcionāru balsojumā par B.Rubesas atcelšanu Latvijas pārstāvis gļēvi atturējās! Tieši balsojuma veids like domāt, ka šis «latvietis» izpildīja kādu ietekmīgu personu norādījumus, Pēs atturēšanās balsojumā šļupsti par Rubesas neprofesionalitāti izklausījās traģikomiski».

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā LG 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi LG akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai LG.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.

Līdz ar to "Gaso" faktiski kļūs par LG māsaskompāniju, kā to jau pirms pieciem gadiem piedāvāja "Marguerite Gas II.S.a.r.l.", bet toreiz šis priekšlikums neguva pārējo akcionāru atbalstu.

LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju.

«4. jūnijā esam iesnieguši visus dokumentus un arī prasību ierosināt kriminālprocesu,» DB informēja a/s BHC mazākuma akcionāri Imants Cibulis un Irina Mangale. Uz šādu soli esot pamudinājusi «nejaušu sakritību» virkne, kas liek domāt par apzinātu krāpniecisku shēmu, kurā varētu būt iesaistīti gan vācu akcionāri, gan uzņēmuma pašreizējais vadītājs, gan vairāki juristi, apdrošinātāji, iespējams, pat maksātnespējas administrators un Valmieras tiesas tiesnese. Mazākuma akcionāri sliecas domāt, ka tik vērienīga shēma radīta lielas naudas dēļ. Tiek pieļauts, ka uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu.