Jaunākais izdevums

Šā gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

«Iepriecinoša ir ziņa, ka iedzīvotāju aktivitāte 2. ceturksnī ir pieaugusi, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divarpus gadu laikā. Par iedzīvotāju interesi mājokļu iegādē varējām jau nojaust, pētot jaunās kreditēšanas statistiku – šajā ceturksnī mājokļa iegādei izsniegto kredītu summa bijusi krietni augstāka nekā vidēji pēdējos pāris gados. Daļa no tā attiecināma uz valsts atbalsta programmu, kurai tika piešķirti papildus līdzekļi. Tāpat, iespējams, ka daļa no līdz šim veidotajiem mājsaimniecību uzkrājumiem balsta aktivitātes pieaugumu, jo domāti pirmās iemaksas veikšanai. Cenu tendencēs dižas pārmaiņas nav – ekonomiskajā segmentā cenas aug, bet dārgākajā tās mazinās. Ekskluzīvajā kategorijā novērojams pamatīgs vidējās darījuma cenas kvadrātmetrā kritums 21% apmērā. Tas varētu liecināt par to, ka mainās darījumu struktūra par labu relatīvi lētākiem mājokļiem arī šajā segmentā,» saka Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava.

Tallinā šajā ceturksnī MPI uzlabojies līdz 159,6, kas atbilst 5,5 punktu pieaugumam. Indeksa uzlabojums saistāms ar joprojām spēcīgo algu izaugsmi 7,2% apmērā, kā arī vājāku dzīvokļu cenas izaugsmi ap 2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Kredītu procentu likmes samazinājušās par 3 bāzes punktiem.

Viļņā šī gada 2. ceturksnī MPI samazinājies par 3.9 punktiem – līdz 128,1. Samazinājums novērojams tādēļ, ka dzīvokļu cenas kāpums 11% apmērā apsteidzis arī straujo algu izaugsmi (7,4%). Mājokļu kredītu procentu likmes palielinājušās par 3 bāzes punktiem.

Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gadā samazinājies par 2,6 mēnešiem, sasniedzot 23,6 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā samazinājies par 1,4 mēnešiem (27,6 mēneši), kamēr Viļņā tas pieaudzis par 1,3 mēnešiem (37 mēneši).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem straujākais kāpums pēdējo 30 mēnešu laikā

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maijā neierasti strauji palielinājušies gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanas apjomi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka norāda uz cenošanas problēmu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kredītu izsniegšana aktivizējas

Žanete Hāka, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis iezīmējies ar sen gaidītu un nu beidzot sagaidītu notikumu – iekšzemes kredītu gada pieauguma temps atgriezies pozitīvajā sektorā, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Otro mēnesi pēc kārtas audzis arī banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Ja martā to noteica vienas bankas darījums finanšu sektora ietvaros, tad aprīlī auga arī nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti un nedaudz – arī mājokļa kredīti mājsaimniecībām. Vienlaikus atjaunojās banku piesaistīto noguldījumu kāpums.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām aprīlī palielinājāspar 0.5%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,02%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās par 0.7 procentu punktiem, sasniedzot 0,1%, kaut gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un kredītiem mājsaimniecībām vēl saglabājās negatīvs (attiecīgi -1,9% un -4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi

Db.lv, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus mājokļu kreditēšanā, var pavisam droši teikt, ka arī šī joma sāk vasarīgi sasilt, stāsta Luminor Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

«Redzam, ka cilvēku interese un izsniegto mājokļa kredītu skaits aug katru dienu. Luminor lielākais kāpums bija martā, kad mūsu hipotekārā kredīta darījumi sasniedza 32% no kopējā tirgus – tas nozīmē, ka stiprinām savas pozīcijas, izsniedzot katru trešo hipotekāro kredītu.»

N.Rudzītis stāsta, ka kāpums martā skaidrojams ar jauno paplašināto Altum programmu, kas ir īpaši piemērota jaunajiem speciālistiem. Tai ir liels pieprasījums, un pieteikumu skaits turpina augt. Jau šobrīd Luminor izsniegtie kredīti kopā abās Altum programmās sasnieguši gandrīz pusi no kopējā hipotekāro kredītu skaita.«Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi un milzīgs potenciāls, kas veicinās gan mājokļu iegādi, gan renovēšanu, gan būvēšanu un nenoliedzami uzlabos kopējo dzīves vides kvalitāti,» saka Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sarucis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu kāpumu

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2016. gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Tomēr kopumā pērn iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Decembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība sarukusi no 38,3 punktiem līdz 36,5 punktiem. Mājokļa cenu pieauguma prognozētāju skaits samazinājās no 47% aptaujāto oktobrī līdz 45,8%. Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9,3% (oktobrī – 9%), savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, veido 27,8% (oktobrī - 30%). 17,1% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Atbalsts jaunajām ģimenēm jāturpina

Arvils Ašeradens LR ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot kredītu piedāvājumus, vienmēr redzam brīdinājumu par apdomīgu aizņemšanos, taču, ko darīt, lai kredītu noformēšana nebūtu vieglprātīga? Viens no veidiem ir aizdevumu salīdzināšana, izmantojot tādus portālus, kā Netcredit.lv, kas palīdz atrast piemērotāko risinājumu.

Brīžos, kad tiek izvēlēti ātrie kredīti, cilvēku biežākā kļūda ir uzticēšanās reklāmām, neizvērtējot, vai reklamētais aizdevums tiešām ir labākais un izdevīgākais, tādējādi bieži vien pieņemam nepareizus lēmumus, kas ietekmē mūsu finanses mēnešiem un gadiem ilgi. Salīdzināšanas portāli ļauj no tā izvairīties, jo paver mums plašāku ieskatu pieejamo aizdevumu klāstā.

##Pārskati par visiem kredītiem

Kredītu salīdzināšanas rīki apkopo būtiskāko informāciju par kredītiem un aizdevējiem, sniedzot datus par populārākajiem finanšu pakalpojumiem un to izmaksām. Piemēram, Netcredit portālā varat ātri un vienkārši uzzināt, kas ir patēriņa kredīti un pie kura aizdevēja tie tiek piedāvāti ar zemākajiem procentiem vai elastīgākajiem apmaksas grafikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mērena izaugsme vērojama gan kreditēšanā, gan noguldījumu piesaistē

Žanete Hāka, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0,5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0,5% un patēriņa kredīti – par 0,6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3,7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3,9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5,2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1,8%, 2,2% un 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja maijā varēja vērot izteiktu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugumu, tad jūnijā mājsaimniecību (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītportfeļa pieaugums atkal palēninājās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr, atsevišķām bankām izsniedzot liela apjoma jaunos kredītus uzņēmumiem, palielinājās gan uzņēmumu kredītportfelis, gan arī kopējais iekšzemes kredītu atlikums . Uz mājsaimniecību noguldījumu strauja pieauguma rēķina jūnijā palielinājās arī iekšzemes noguldījumu kopapjoms.Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps jūnijā uzlabojās līdz -2.9% (izslēdzot Nordea bankas kredītportfeļa daļas nodošanu mātes bankai ārpus Latvijas, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pieauga par 1.5%).

Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -9.3% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, rādītājs ir -0.3%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -0.4%. Jaunie kredīti nefinanšu sabiedrībām jūnijā tika izsniegti gandrīz divas reizes vairāk nekā pērnā gada jūnijā, savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms jau trešo mēnesi pārsniedza pērnā gada atbilstošo mēnešu rādītājus, tomēr atpaliekot no šā gada maija līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājsaimniecību sadarbība ar bankām pakāpeniski aktivizējas

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 29.11.2018

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu un no tām piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī monetāro rādītāju attīstību galvenokārt virzīja mājsaimniecību darījumi. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējais kāpums bija lielākais kopš šā gada maija, bet mājokļa kredītu portfeļa mēneša pieaugums – lielākais kopš 2008. gada.

Vienlaikus palielinājās arī patēriņa kredītu atlikums. Savukārt mājsaimniecību noguldījumu kāpums pārsniedza uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās.

Lai gan mājsaimniecību kredītportfelis oktobrī pieauga par 0.3%, kopējais iekšzemes kredītportfelis pat nedaudz saruka, gada samazinājuma tempam veidojot -4,6% (izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps bija +1%). To noteica joprojām vājā uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte: oktobrī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis saruka par 0,4% un tā gada sarukuma rādītājs veidoja -5,5% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, kredītportfeļa gada pieaugums bija +0.4%). Savukārt mājokļa kredīti pieauga par 0.3% un patēriņa kredīti – par 1% (koriģētais gada pārmaiņu temps attiecīgi 0.3% un 1.8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis par 77%

Žanete Hāka, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 77% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

«Šie skaitļi ir nepārprotams pierādījums tam, ka valsts politika tiešā veidā ietekmē biznesu un iedzīvotāju iespējas aizņemties dzīves apstākļu uzlabošanai. 2015. gada pirmais ceturksnis vēl pagāja obligāta nolikto atslēgu principa zīmē, jo attiecīga norma maksātnespējas likumā bija spēkā līdz marta sākumam. Tādēļ arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bija niecīgs. Savukārt, atgriežoties pie brīvprātīga nolikto atslēgu principa un iedarbinot valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei, sasniegti atzīstami rezultāti,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2015. gadā mājokļa iegādei mājsaimniecībām izsniegti 106 kredīti ar nolikto atslēgu principu – tas ir 1,2% no kopējā izsniegto kredītu skaita. Turklāt aizdevumu saņemšanas nosacījumi šiem kredītiem ir striktāki, tie ir pieejami vien tiem, kam augstāka pirmā iemaksa nav šķērslis un vajadzība līdzekļus aizņemties ir mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kreditēšanas situācija Latvijā nokļuvusi jaunā posmā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā jau piekto mēnesi pēc kārtas fiksēts kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums un jau ceturto mēnesi auguši nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan absolūtā izteiksmē kāpums bijis mērens, pozitīvajā sektorā stabilizējies arī kredītu gada pieauguma temps. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā saruka, krītoties nefinanšu sabiedrību norēķinu kontos esošajiem līdzekļiem.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,4%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,5% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1%. Lēni sarukt turpināja tikai mājokļa kredītu portfelis. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,8% un nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,6%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma auguši mājsaimniecībām izsniegtie kredīti

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī atzīmēšanas vērts ir visu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums – gan mājokļa, gan patēriņa, gan arī pārējo, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šāds pieaugums novērojams pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma. Savukārt kopējais iekšzemes kredītu atlikums oktobrī mazliet samazinājies, nedaudz sarūkot uzņēmumu kreditēšanai. Augot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums oktobrī palielinājās par 0,3%, kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 0,1%, patēriņa kredītiem – par 0.9% un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām - par 1,2%. Kopējais banku iekšzemes kredītu atlikums oktobrī samazinājās par 0,1%, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem sarūkot par 0,4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps oktobrī veidoja 1,8%, tostarp uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 4,9%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,3%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms oktobrī par 39,4% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 43,5%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Komentāri

Pievienot komentāru