Mājsaimniecības agonē

Finanses
2015. gada 15. jūlijs 09:17

Vien nepilni 4% Latvijas mājsaimniecību ar maksājumiem tiek galā viegli

Izdevumi pamatvajadzībām prasa nesamērīgi lielu ienākumu daļu, tādējādi pusei Latvijas iedzīvotāju vēl arvien ir grūti un pat ļoti grūti nomaksāt mājsaimniecības (MS) ikdienas izdevumus. Tiesa, iedzīvotāju rocību palielina algu kāpums pret zemo inflācijas līmeni un naftas cenu samazinājumu, zemās EURIBOR likmes un pakāpeniska MS kredītu uzsūkšanās. Tāpat ievērojamu atspaidu MS sniedz emigrējušo tautiešu naudas pārskaitījumi. Tomēr vidējais MS ienākumu apjoms vēl aizvien nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams ikdienas izdevumu segšanai.

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugumam pirmajā ceturksnī sekoja tirdzniecības tempu bremzēšanās nākamajā, ko ekonomisti pavadīja ar spriedumiem par to, ka tēriņu izaugsme, visticamāk, tomēr atpaliek no kāpuma iedzīvotāju pirktspējā. Tomēr tā vien šķiet, ka visdrīzāk tā ir vien mazas iedzīvotāju daļas pirktspēja. Kā liecina, piemēram, Swedbank klientu informācija, tās turīgo klientu īpatsvars Baltijā nepārsniedz 1% no visiem bankas klientiem, Latvijā šo klientu aktīvu līmenis 70 reižu pārsniedz vidējo bankas klientu aktīvu līmeni.

Salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, ienākumu nevienlīdzībā 2013. gadā Latviju apsteidza vien Bulgārija. Lai arī vēl nav kopēju datu par 2014. gadu, džini koeficients rāda, ka nevienlīdzība Latvijā pieaug, un ir pamats domāt, ka ienākumu nevienlīdzības jomā mēs varētu būt izvirzījušies līderpozīcijās.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) apkopo datus, kas rāda MS spēju apmaksāt primāros izdevumus. Saskaņā ar tiem ir redzams, ka pat no 20% Latvijas turīgāko MS piektajai daļai ir grūtības un pat lielas grūtības segt ikdienas izdevumus. Nemaz nerunājot par citiem 20% – Latvijas trūcīgāko MS, no kurām tikai 1,4% savus maksājumus var veikt viegli vai ļoti viegli.

Neliels finansiāls atspaids ir regulārie emigrējušo tautiešu naudas pārskaitījumi mājās palicējiem. Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja liecina, ka tos regulāri veic katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais jeb 34%. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ārvalstu latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusi miljarda EUR gadā. Pēdējos gados šie naudas pārvedumi veido 2% –3% no Latvijas IKP.

Plašāk lasiet rakstā Mājsaimniecības agonē trešdienas, 15. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra