2014. gadā salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurās naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt noteiktas pamatvajadzības visiem bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2014. gadā ir samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kurās vairākas reizes gadā visiem saviem bērniem vecumā līdz 15 gadiem nespēj nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, piemēram, peldēšanā vai mūzikas nodarbībās (no 21,0% 2009. gadā līdz 13,8% 2014. gadā).

Uzaicināt ciemos bērna draugus un ieturēt maltīti 2014. gadā nevarēja atļauties 10% mājsaimniecību (2009. gadā – 18,7%).

Tomēr ir pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras visiem saviem bērniem nespēj nodrošināt jaunas drēbes (no 19,8% 2009. gadā līdz 21% 2014. gadā) un divus pārus katram gadalaikam piemērotu apavu (no 8,3% 2009. gadā līdz 9,8% 2014. gadā).


Mājsaimniecībās laukos ir ievērojami grūtāk nodrošināt bērnu pamatvajadzības salīdzinājumā ar mājsaimniecībām pilsētā. 2014. gadā 28,9% laukos dzīvojošo mājsaimniecību nevarēja atļauties visiem saviem bērniem iegādāties jaunas drēbes (pilsētās – 17,4%), savukārt 16,4% - bērnu vecumam atbilstošas grāmatas (pilsētās – 6,1%).

Mājsaimniecību spēju nodrošināt noteiktas pamatvajadzības būtiski ietekmē bērnu skaits mājsaimniecībā un ģimenes apstākļi, proti, vai bērnus audzina abi vecāki. Nodrošināt uzturā svaigus augļus un dārzeņus nevarēja atļauties 2,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina vienu bērnu, 12,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu, un 13,4% mājsaimniecību, kurās bērnus audzina viens pieaugušais.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 348,7 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, tajā skaitā 315,2 tūkstoši vecumā līdz 15 gadiem. No 2010. gada līdz 2015. gada sākumam bērnu līdz 17 gadiem skaits saruka par 26 tūkstošiem jeb par 7%. Kopš 2012. gada Latvijā iezīmējas neliela dzimstības rādītāju pieauguma tendence un pieaug bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā: no 17,1% 2013. gada sākumā līdz 17,6% 2015. gada sākumā. Lielākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Pierīgas reģionā (19,6%) un Kurzemē (18,4%). Zemākais bērnu īpatsvars ir Latgales reģionā – 16,2% un Rīgas reģionā (16,5%).

Informācija par mājsaimniecību iespējām nodrošināt bērnu pamatvajadzības iegūta EU-SILC apsekojumā 2009. un 2014. gadā. Papildu ikgadējiem apsekojuma jautājumiem 2009. un 2014. gados mājsaimniecībās lūdza novērtēt, vai tās spēj nodrošināt bērnu (līdz 16 gadu vecumam) pamatvajadzības.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra