Bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" apgrozījums 2023.gadā varētu būt pārsniedzis 400 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, salīdzinot ar 2022.gadu, gan arī straujais patēriņa cenu kāpums.

"Kopumā agresorvalstu īstenotais brutālais karš Ukrainā 2022.gadā būtiski ietekmēja visa veida resursu cenas, un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā 2023.gadā. Tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos ir sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību," atzīmēja Ciems.

Vienlaikus viņš pauda ticību uzņēmuma spējām pielāgoties ārējām izmaiņām, kas ļāvis ar pārliecību sākt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju programmu.

Ciems stāstīja, ka pērn jaunās tehnoloģijās, produktu un ražošanas procesu attīstībā ieguldīti 52 miljoni eiro, bet šogad plānoto investīciju apmērs ir 78 miljoni eiro.

A/s Latvijas finieris, iegādājoties bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Sastamalā (Somijā), gadā varēs saražot par 9% vairāk.

Tādējādi līdzās trijām kokapstrādes ražotnēm Latvijā – a/s Latvijas finieris — Lignums un Furniers, RSEZ SIA Verems, pa vienai – Lietuvā – UAB Likmere (Ukmerģē) un Igaunijā – OU Kohila Vineer (Kohilā), pievienojusies sestā Somijā. Projektēšanas stadijā ir vēl viena kokapstrādes ražotne Kurzemē Kalvenē. Faktiski Latvijas kokapstrādes līderis īsteno to attīstības modeli, ko savulaik realizēja Somijas un Zviedrijas meža nozares uzņēmumi – vispirms izauga savās mājās, pēc tam ražotnes izvietoja (iegādājās) tuvākajās kaimiņvalstīs un vēlāk pat citos kontinentos. Darījuma summa netiek atklāta, jo tas ir komercnoslēpums.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Atverot 60 milj. eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Igaunijā, AS Latvijas Finieris palielinās kopējo ražošanas apjomu par 12%, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness

«Tās ir lielākās uzņēmuma investīcijas vienā projektā, kuru rezultātā Kohilā ir izveidota modernākā bērza saplākšņa rūpnīca, kuras jauda ļauj pārstrādāt 160 000 m3 finierkluču,» skaidro AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Jaunā ražotne 17 000 m2 platībā ir paredzēta tieši saplākšņa ražošanai, jo līdz šim Kohilā tika ražots bērza finieris, kura tālākā pārstrāde notika Rīgā.

«Tādējādi daļa finiera tiks pārstrādāta saplāksnī turpat Kohilā, bet daļa tiks vesta uz Latviju,» skaidro J. Ciems. Viņš arī norāda, ka jaunā bērza saplākšņa ražotne ir jau piektā koncerna rūpnīca – divas Latvijas Finieris ražotnes Lignums un Furniers atrodas Rīgā, SIA RSEZ Verems Rēzeknē un Sastmalā Somijā.

A Barca, 15. gadsimta ciems Spānijas ziemeļdaļā, kura mājas klāj sūnas, tiek piedāvāts bez maksas ikvienam, kas to varētu atjaunot, vēsta The Guardian.

Lielākā daļa cilvēku, kuri ierauga A Barca ciemu, redz tikai 12 brūkošas akmens mājas, kas tika pamestas pirms vairākām desmitgadēm. Taču viena galīsiešu mēra skatījumā šis ciems ir potenciāla tūrisma pērle, kas varētu atdzīvināt visu reģionu. Tieši tas ir iemesls, kādēļ ciems tiek atdots par brīvu.

Kā paskaidro Avelino Luiss de Fransisko Martinezs, Cortegada mērs, potenciālajam jaunajam īpašniekam jāiesniedz atīstības plāns, kas ļaus saglabāt katru ēku šajā senajā ciemā. «Mums ir ideja, ko mēs vēlamies, bet mums nav naudas,» atzinusi amatpersona.

Zaļais ciemats esot pamests jau vairāk nekā 40 gadus.

Par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes locekli iecelts Modris Ciems, liecina Lursoft dati.

Lursoft esošā informācija liecina, ka M. Ciems patlaban ir SIA NPP un SIA MOA īpašnieks. Abu uzņēmumu darbība saistīta ar vispārējās ārstu prakses sniegtajiem pakalpojumiem.

Patlaban Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valde darbojas trīs personu sastāvā – uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu ieņem Anita Vaivode, savukārt valdes locekļu pienākumus pilda Inese Rantiņa un pagājušajā nedēļā amatā ieceltais Modris Ciems.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca reģistrēta 1998.gadā un aizpagājušajā gadā apgrozījusi 10,098 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 190,197 tūkstošu eiro peļņu. Slimnīcas iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2013.gadā ārstniecības iestādē strādājuši 457 darbinieki.

Gājēju tunelī, kas savieno Maskavas forštates apkaimi ar Rīgas centrālo daļu, top sienas gleznojums, kas attaino atpazīstamākās vietas un ļauj apjaust īpašo forštates noskaņu.

«Spēka avots šim darbam bija arī Māras Upmanes - Holšteines dziesma «Tā daļa Rīgas». Māra piekrita, ka dziesmas teksts var tikt izmantots sienas gleznojumā,» stāsta Aija Briede, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja.

Tā ir viena no 2015. gada Maskavas forštates iedzīvotāju foruma idejām, kuru Rīgas Austrumu izpilddirekcijai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA «Rīgas tilti» atbalstu izdevies īstenot. Kopējās projekta izmaksas veido 4350 eiro, kas ietver laukuma sagatavošanas darbus, krāsošanu, materiālu un krāsu iegādi, pārklājumu, gleznojuma skiču sagaatvošanu, vizualizāciju uz tuneļa sienas, sienas apgleznošanu un nodokļus. Darbus veic jaunā māksliniece Sindija Kļaviņa. Tuneļa jaunās sienas gleznojuma atklāšana plānota 4. jūlijā.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Kopš jaunā gada 1. janvāra Launkalnes ciemā ir slēgts vienīgais pārtikas un rūpniecības preču veikals. Uzrunātie ciema ļaudis nožēlo, ka zudusi iespēja uz vietas nopirkt pirmās nepieciešamības preces: maizi, pienu, sāli, cukuru, miltus. Vīri skumst pēc savas zudušās «paradīzes», kad ar veikalā nopirkto alus pudeli varēja pasēdēt ārpusē domubiedru pulciņā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Veikala īpašnieces, vietējās firmas SIA Taiva valdes priekšsēdētāja Dzidra Plūme gan ievērojusi, ka tagad pārsvarā raud tie cilvēki, kuri iepirkties brauca uz Smilteni.

Launkalnieši pārsvarā iepirkušies Smiltenē, kas atrodas aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā, bet ciema veikalā ienākuši vien pēc tādām precēm, ko bija aizmirsuši iegādāties pilsētā. Rezultātā uzņēmuma Taiva izdevumi pārsnieguši ieņēmumus.

Šogad apritētu 23 gadi, kopš SIA Taiva Launkalnē atvēra savu veikalu. «Vilkām līdz pēdējam, taču apgrozījums bija tik mazs, ka beigās mēs būtībā bijām butaforija, nevis veikals,» atzīst Dz. Plūme. Ciema iedzīvotāja Rudīte Šaudiņa gan sarunā ar Ziemeļlatviju teic, ka viņa Taivas veikalā būtu iepirkusies biežāk, ja tur varētu norēķināties ar maksājumu kartēm, taču tas nebija iespējams. Cilvēki brauc izņemt skaidru naudu no bankomāta uz Smilteni un pie viena iepērkas pilsētas veikalos, vai arī norēķinās tur ar karti un sapērkas pārtiku vairākām dienām.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Spānijas policija izjaukusi grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par britu grafiti mākslinieka Banksija darbu viltošanu.

Policisti aizturēja divus cilvēkus Saragosā, kur, kā tiek uzskatīts, tika izgatavoti viltojumi, un vēl divus cilvēkus ar "zināšanām mākslas pasaulē", kuri tiek turēti aizdomās par darbu pārdošanu, paziņoja Katalonijas policija.

Policijai ir aizdomas, ka grupējums specializētos veikalos, Barselonas izsoļu namos un tiešsaistē pircējiem Vācijā, Skotijā, Spānijā un ASV pārdeva vismaz 25 darbus. Viltojumu cena varēja sasniegt 1500 eiro gabalā.

Grupējums viltoja sertifikātus, apgalvojot, ka darbus radījis Banksijs projekta "Dismaland" ietvaros. 2015.gadā atklātā izstādē bija redzama noplukusi pasaku pils duļķainā ūdens grāvī un laivu modeļi baseinā, kas pilns ar bēgļiem. Kopiespaids vedināja domāt par draudīgu Disnejlendas versiju.

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Džonsonvilles ciems, kas atrodas ASV Konektikutas štatā, ir bijis atrakciju parks, kalpojis tekstila ražotnes un kino vajadzībām, bet tagad pārvērties par pamestu māju kopumu jeb tā saukto spoku ciemu. Patlaban viss ciems izlikts pārdošanā par 800 tūkstošiem ASV dolāru, vēsta Business Insider.

Džonsonvilles pirmsākumi meklējami jau ap 1830. gadu, kad tā bija ražotnes pilsētiņa. 1960. gadā miljonārs Rejs Šmits (Ray Schmitt) iegādājies visas ciema ēkas. Pievienojot vēl dažas ēkas, viņš šajā vietā atvēra atrakciju parku.

Pēc cīņas ar vietējām amatpersonām un pāris ugunsgrēkiem parks tika slēgts. Šajā vietā uzņemta gan filma, gan mūzikas video.

2008. gadā ciemu iegādājās viesnīcas attīstītājs, kurš pērn to centās notirgot par 2,9 miljoniem ASV dolāru. Tā kā mēģinājums bija neveiksmīgs, īpašums tagad tiks izsolīts ar sākumcenu - 800 000 ASV dolāru.

Ciema platība ir 62 akri (1 akrs ir vienāds ar 0,4 ha).

«Mēs strādājam arī pie atalgojuma līmeņa paaugstināšanas, turpinot pirms sešiem gadiem iesākto atalgojuma pieauguma politiku. Tās mērķis ir kopsolī ar uzņēmuma produktivitātes kāpināšanu arī darbinieku pirktspēju pakāpeniski pielīdzināt Ziemeļeiropas valstu rādītājiem,» Dienas Biznesa TOP 500 izdevumam stāsta AS Latvijas finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

«Ziemeļvalstis ir mūsu atskaites punkts, jo tas ir par kādiem 20% augstāks nekā vidēji ES 28. 2016. gadā esam savā uzņēmumā sasnieguši 58% no Ziemeļvalstu pirktspējas indeksa, sešos gados šo rādītāju audzējot par 10%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā šis rādītājs ir vidēji par 20% zemāks nekā mums. Tomēr, ja skatāmies pēc būtības, nevis pēc CSP datiem, tad Latvijas finiera algas ir ļoti vidējā tirgus mediānas līmenī – neesam ne augstāki, ne zemāki par pārējiem,» paskaidro J. Ciems.

Runājot par darbaspēku, viņš atzīst - «protams, ka izbraukušie ir liels potenciāls un resurss». «Starp mūsu kolēģiem ir diezgan daudzi, kas pēc studiju gadiem savus pirmos darba soļus ir spēruši Zviedrijas zemeņu laukos un Anglijas sēņu pagrabos. Kad viņi atgriežas, tad ne obligāti ar specifisko sagatavotību, tomēr viņi ir ar pieredzi, kādai jābūt attieksmei pret darbu un uzdevumiem. Mums ir ļoti svarīgi tieši tas – veidot darbinieku kultūras līmeni un apzinīgumu pret saviem pienākumiem.

Daudzviet Latvijā pieaugs siltumenerģijas tarifi, lielāko pieaugumu - 3,7 reizes - sasniedzot Piņkos.

Mārupes novada Piņķos siltumenerģijas tarifs pieaugs 3,7 reizes, sasniedzot 270,12 eiro par megavatstundu (MWh), bet otrajā vietā pēc pieauguma ir Ropažu novada Zaķumuižas ciems, kur pašvaldības piemērotais tarifs pieaugs 2,5 reizes - līdz 122,51 eiro par MWh. Tam seko Ropažu ciems, kurā pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pieaugs 2,2 reizes, sasniedzot 122,54 eiro par MWh.

Savukārt reālos skaitļos lielākais siltumenerģijas tarifs būs Ķekavā, kā arī Ķekavas novada Rāmavā, Katlakalnā un Valdlaučos, kur ar 54,3% pieaugumu siltumenerģijas tarifs sasniegs 279,51 eiro par MWh.

Daugavpilī siltumenerģijas tarifs pieaugs par 31,7%, tam sasniedzot 122,55 eiro par MWh, Jēkabpilī - par 48,9% līdz 101,78 eiro par MWh. Jelgavā - par 26,9% līdz 85,82 MWh.

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Spānijas Juzcar ciems pirms diviem gadiem par godu Smurfu filmai mājas pārkrāsoja gaiši zilas.

Pilsēta esot nolēmusi saglabāt visu māju krāsu Smurfu zilu, jo tās reputācija kā el pueblo pitufo - Smurfu pilsēta - piesaistījusi filmas fanu uzmanību.

«Mēs rēķinām, ka kopš pirms diviem gadiem pārkrasojāmies zili mūs apmeklējuši aptuveni 210 tūkstoši tūristu, un cilvēki turpina braukt,» lepojies Juzcar mērs Deivids Fernandezs. Viņš uzskata, ka zilās mājas un ar tām saistītais tūristu pieplūdums palīdzējis ciemam pārdzīvot Spānijas ekonomikas recesiju.

Juzcar ir tradicionāls ciems Andalūzijas kalnos, kura mājas sākotnēji bija baltas. Taču 2011. gadā Sony Pictures šo nelielo ciemu nolūkoja kā vietu Smurfi 3D pirmizrādei, lūdzot tai pārtapt zilai. Kompānija solīja pārkrāsot ciema mājas atkal baltā krāsā, bet vietējie to vairs nevēlas.

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

Kas var būt labāks par atpūtu piemājas dārzā. Silts laiks, svaigs gaiss un patīkami saules stari. Taču, dažkārt to var iztraucēt vējš, lietus, vai stipra saule, kas var sākt karsēt par daudz. Šādos gadījumos labs risinājums ir dārza nojumes. Ja vēlies uzzināt, kāda dārza nojume būs vispiemērotākā tieši tavam dārzam un nepieciešamībai, kā arī to, kādas šobrīd ir vispopulārākās, lasi raksta turpinājumā.

Vai materiālam ir nozīme?

Tas ir viens no būtiskākajiem parametriem, kas ietekmē dārza nojumes vizuālo izskatu un izturību.

Rāmis

• Metāla vai tērauda – vienas no izturīgākajām nojumēm. Materiāli ir stingri un stabili, kas nodrošina, ka rāmis mazāk kustēsies vai ļodzīsies. Svara ziņā šīs nojumes ir smagas, tādēļ var būt apgrūtināta to pārvietošana.

• Alumīnija vai plastmasas – vieglu materiālu nojumes. To pārvietošana nesagādās problēmas. Taču, ja rāmis veidots no alumīnija vai plastmasas, tas nebūs tik izturīgs. Lielākā vējā tas var sākt kustēties vai liekties.

Sienas un jumts

• Polietilēna – vienkāršas, visbiežāk zaļā vai baltā krāsā. Cenas ziņā nav dārgas un piemērotas, ja budžets ir ierobežots. Jārēķinās, ka šis materiāls nebūs tik izturīgs kā poliesters.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Rundāles pils 277. dzimšanas dienā atklāts pilnībā restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kas pils interjerā ieņem īpašu vietu, jo ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas. Tā restaurācija izmaksājusi 125 tūkstošus Ls.

Darba kabineta restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda «Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014» programmas ietvaros. Šī projekta kopējās izmaksas ir 500 tūkst. Ls, un nākamgad plānots pabeigt bibliotēkas restaurāciju, kuras izmaksas lēstas aptuveni 250 tūkst. Ls apjomā, Db.lv stāstīja Rundāles pils grāmatvede.

Sienu gleznojumi nav raksturīgi 18. gadsimta dzīvojamām telpām, jo tās parasti ieguva sienu apvilkumu ar auduma tapetēm.

«Hercoga kabineta restaurācija bija ilgstoša un sarežģīta, jo kopš 1864. gada tās sienas pakāpeniski bija pārklājušas četras eļļas krāsas kārtas. Piecu gadu laikā mēs strādājām pie sienas attīrīšanas no pārkrāsojumu kārtām, konservācijas un zudušo vietu retušas,» stāsta darbu veicējs, restaurācijas uzņēmuma «Rokajs» vadītājs Gunārs Grīnfelds.