http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg
Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.
Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.
Lieta tāda, ka liela daļa no iecerēm, kas nodēvētas par konsolidācijas priekšlikumiem, maigi izsakoties, ir gaužām nepārliecinošas. Pie šādiem no pirksta izzīstiem priekšlikumiem diezgan droši varam pieskaitīt, piemēram, pārliecību, ka, vēloties tikt vaļā no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu uzrēķiniem un soda naudām, nodokļu parādnieki iemaksās Valsts kasē apaļus 15 miljonus latu.
Kāpēc tas ir nenopietni? Tāpēc, ka tie, kas uzrēķiniem nepiekrīt, visticamāk, tos ir pārsūdzējuši tiesā un par savu taisnību cīnīsies līdz galam. Savukārt tie, kuri apzinās, ka VID ir pieķēris viņus pie rokas, un ir varējuši savus pamatparādus samaksāt, to jau sen ir izdarījuši, un konsolidācijas pasākumu sarakstā iekļautos 15 miljonus latu Finanšu ministrijas ierēdņi nez kādēļ cer sagaidīt no tiem, no kuriem, tautas valodā runājot, paņemt var tikai analīzes. Pie skaitļiem, kas pagrābti no gaisa, diezgan droši varam pieskaitīt arī iecerēto 3,7 miljonu latu ieguvumu no ienākuma nodokļa iekasēšanas metāllūžņu nodošanas vietās un 3,4 miljonus latu «tīro ieguvumu» budžetā no fotoradaru izmantošanas.
Turpretī dažs labs budžeta izdevumu samazināšanas pasākums lieliski atbilst slavenās romāna «Vējiem līdzi!» varones Skārletas O’ Hārasmotīvam: «Par to es domāšu rīt!». Ikvienam ar veselu saprātu apveltītam cilvēkam taču ir skaidrs, ka 2,5 miljonu vai 5,6 miljonu ietaupījums, kas panākts, uz vēlāku laiku atliekot dažu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecību vai Jūras spēku pretmīnu kuģu iegādi saistītu rēķinu apmaksu, noteikti nav dēvējams par ilgtspējīgu.
Ja ar šādiem priekšlikumiem klajā nāktu politiķi iesācēji, tas vēl būtu piedodams. Bet finanšu ministram A. Vilkam, kurš pavasarī sūrojās, ka viņa gatavība pamatīgi izrevidēt budžeta izdevumus esot atdūrusies pret toreizējo koalīcijas partneru ZZS «zaļo sienu», nav iespējas aizbildināties pat ar pieredzes trūkumu.
Tādēļ jo biedējošāks kļūst kādreizējā Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska brīdinājums par konsolidācijas plāna B neesamību - tas liecina, ka gadījumā, ja optimistiskie ekonomikas izaugsmes plāni nepiepildīsies, mums var draudēt kārtējie sāpīgie vienas nakts lēmumi.
