Jaunākais izdevums

Konkurētspēju glābs ar nemainīgu samaksu par garākām darba stundām; reformas koriģēs arī publisko finanšu makā notiekošo, kas jau neatbilst eirozonas kritērijiem

Pēc pārskatītajiem pērnā gada datiem fiskālajai disciplīnai tradicionāli uzticīgie somi jau ir «iebraukuši auzās» ar Māstrihtas prasību izpildi. Valdība šo piektdien apsolījusi nākt klajā ar reformu plānu, kura uzdevums ir sabalansēt publiskās finanses un stimulēt Somijas konkurētspēju. Plāna pamata ideja ir līdz 2019. gadam Somijā samazināt darbaspēka izmaksas par 5%.

Sākotnējie 2014. gada rādītāji vēl atstāja vietu cerībai, ka budžeta disciplīnas pārkāpšana pērn nav notikusi, tomēr līdz ar jaunākajiem datiem par Somijas publiskajiem tēriņiem un nodokļu ieņēmumiem ir izrādījies, ka valsts budžeta deficīts jau ir Māstrihtas kritēriju sarkanajā zonā. Valsts parāda līmenis arī ir uz robežas, un tā augošā tendence pēc Somijas Finanšu ministrijas aplēsēm turpmākos gadus turpināsies.

Vadošajos Rietumu ekonomikas medijos tiek norādīts uz paradoksu, ka aiz Vācijas otrajai lielākajai taupības pieprasītājai attiecībā pret Grieķiju Somijai nu pašai ir jāsavelk josta. Somijas bankas OP-Pohjola Group galvenais ekonomists Reijo Heiskanens sarunā ar DB gan saka, ka šādas paralēles vilkt nav godīgi, jo Somijas valdības parāds aizvien ir zem noliktajiem 60% un spēja to apkalpot Helsinkiem arī ir ievērojami atšķirīga no Atēnām.

Arī nerātno budžetu klubiņā tikušā Somijas deficīta savešana kārtībā pēc ekonomista vērtējuma ir tikai laika jautājums. Viņa ieskatā problēma ir tajā, ka ekonomika ir turpinājusi sarukt, kamēr pēdējo apmēram trīs gadu cerības uz atlabšanu nav piepildījušās, bet politika tai pašā laikā nav tikusi koriģēta. Viņš paredz, ka budžeta vajadzību un ekonomikas spēju nesakritība Somijā turpināsies vairākus gadus. «Attiecīgi arī fiskālā politika ir tikusi savā ziņā maldināta.»

Lai vienotu pie augstām sociālajām garantijām radušo tautu, premjerministrs Juha Sipila pats ir solījis samazināt savu algu par 5%. Lai visus darba tirgus spēlētājus mudinātu piedalīties jaunajā topošajā sociālajā līgumā, par 5% savas peļņas novirzīšanu ziedojumiem zinātnes un izglītības vajadzībām ir paziņojuši arī vairāki valstī ievērojami uzņēmēji un biznesa lobiju pārstāvji.

Tieši šis līmenis – 5% – ir valdības uzstādītais līmenis, par kādu līdz 2019. gadam jāsamazina Somijas darbaspēka izmaksas, un «valsts šai ziņā izgāšanos nevar atļauties», aģentūrai Bloomberg teicis premjers. Pretējā alternatīva ir 1,5 mljrd. EUR taupības pasākumi, lai savilktu budžeta galus.

Arodbiedrības priekšlikumu jau maijā noraidīja. Piektdien kopā ar izvērstāku reformu plānu tas sociālajiem partneriem tiks celts priekšā vēlreiz, un arodbiedrībām būs trīs nedēļas laika uz to atbildēt. Vai sociālie partneri sapratīs situācijas nopietnību un piekritīs, ir galvenais jautājums, saka R. Heiskanens. «Es sagaidu, ka līdz 21. augustam ir jābūt skaidrībai par turpmāko politiku. Bet sasniegt vienošanos noteikti nebūs viegli, un ir arī iespējams, ka sarunu procesā nepieciešamās reformas tiek vājinātas. Tas var notikt, politiķiem mēģinot glābt seju sava elektorāta priekšā. Šis būs iepriekš nebijis līgums. Tā iznākums rādīs gan to, cik sekmīgi šādas lietas ir iespējams sarunāt un cik elastīgi savās pieejās ir sociālie partneri, gan arī, vai mēs spējam kaut ko upurēt, kad tas ir nepieciešams, pirms nav noticis lielāks kaitējums.»

Jautāts, vai politiski kreisajai retorikai labvēlīgo situāciju neizmantos sociāldemokrāti, ekonomists saka, ka šī kādreizējā varas partija nu jau opozīcijā vairs nav pie lēmumu pieņemšanas un ir arī politiski diezgan vāja. «Līdz nākamajām vēlēšanām ilgs laiks, kas tikai vairo valdošās koalīcijas spēju rīkoties.»

Jādomā, ka valdības priekšlikums būs nevis griezt strādājošo darba algas, bet gan pagarināt darba laiku, nemainot jau esošo samaksu. Iznākumā neciestu mājsaimniecību rocība, kas somu visai augsto privāto parādu apstākļos būtu galēji nelabvēlīgi, tomēr darbaspēka reālās izmaksas kristos ar sava veida iekšējās devalvācijas tehniku.

Plašāk lasiet rakstā Somi cels spēju konkurēt ar zemāku izpeļņu trešdienas, 29. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu tūrisma industrijai, Somija atvieglos ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, piektdien paziņojuši ministri.

Tūristiem no Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm ar mazāk par 25 jauniem inficēšanās gadījumiem uz 100 000 cilvēku pēdējo divu nedēļu laikā būs atļauts ieraukt Somijā un uzturēties tur līdz trim dienām. Somijā tiks ielaisti arī tūristi no valstīm ar augstākiem saslimšanas rādītājiem, piemēram, Francijas un Lielbritānijas, ja viņi ieradīsies ar čarterreisiem vai organizētās tūristu grupās un nepaliks Somijā ilgāk par 72 stundām.

Pēdējos gados tūristu skaits Lapzemē, Somijas tālajos ziemeļos, ir sasniedzis rekordlielu skaitu. 2018.gadā briti veidoja lielāko daļu no trīs miljoniem tūristu, kas uzturējās Somijā ilgāk par vienu dienu. Populārāko atrakciju vidū Lapzemē ir brauciens suņu pajūgā un "īstā" Ziemassvētku vecīša mītnes apmeklējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Somijas paviljons izrāda savas sociālās garantijas un zaļās tehnoloģijas

Dienas Bizness, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar LNG termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Db.lv, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dānijas Nic. Christiansen Group kļūs par Honda importētāju Baltijas valstīs un Somijā

LETA, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas kompānija Nic. Christiansen Group noslēgusi līgumu ar kompāniju Honda Motor Europe, lai no šā gada 31.marta kļūtu par Japānas kompānijas Honda automašīnu, motociklu un spēka produktu importētāju Baltijas valstīs, kā arī par automašīnu importētāju Somijā.

Honda gaida sadarbību ar Nic. Christiansen Group, mums turpinot attīstīt biznesu un apkalpojot klientu bāzi Baltijas valstīs un Somijā," norādīja Honda Motor Europe vecākais viceprezidents Filips Ross, piebilstot, ka kompānija gatavojas jaunu produktu laišanai tirgū, kur tuvāko mēnešu laikā nonāks jaunais Civic piecdurvju automašīnas modelis.

Savukārt Nic. Christiansen Holding ģenerāldirektors Nīlss Bertelsens sacīja, ka jau kādu laiku Baltijas valstis un Somija atrodas kompānijas stratēģiskajos plānos, jo šajā reģionā uzņēmums sagaida būtisku attīstību un izaugsmi tuvāko gadu laikā.

Kompāniju paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teikts, ka Nic. Christiansen Group 31.martā pārņems divas labi funkcionējošās pārdošanas organizācijas, kas bāzētas Tallinā un Helsinkos, atbildību par Honda automašīnu tirdzniecību un to rezerves daļu izplatīšanu, kā arī turpmāk kompānija būs atbildīga par motociklu, skrejriteņu un spēka produktu pārdošanu, servisu un rezerves daļu izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību

Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.

Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mazumtirdzniecības koncerns Stockmann ar tajā ietilpstošā apģērbu mazumtirdzniecības tīkla Seppala vadītāju Evelīnu Melentjefu un viņas vīru Timo Melentjefu parakstījuši memorandu par tīkla pārdošanu.

Darījums notiks 1.aprīlī un ietvers 82 Seppala veikalus Somijā un 20 veikalus Igaunijā, informēja Stockmann.

«Seppala turpinās darbu kā Somijā lielākais gatavo apģērbu pārdevējs, tīkla pārdošana ļaus saglabāt darbavietas 500 cilvēkiem Somijā,» paziņoja Melentjefa.

Decembra beigās notikušu sarunu rezultātā Seppala nolēma veikalu skaitu Somijā samazināt par 41 un likvidēt 200 darbavietu. Darbu turpinās vairāk nekā simt veikalu Somijā un Igaunijā, kuros strādā vairāk nekā 600 cilvēku. Seppala veikali Latvijā, Lietuvā un Krievijā tiek slēgti.

Seppala apgrozījums pērn bija 92,6 miljoni eiro. Tīkla pārdošanai uz Stockmann apgrozījumu būtiskas ietekmes nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzamākās izmaiņas Rīgas universālveikalā Stockmann ir Seppala aiziešana un Costa kafejnīcas un elektropreču tirgotāja Euronics ienākšana; Somijā un Krievijā bizness mainās krietni vairāk , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada sākumā Stockmann grupa pieņēma lēmumu mainīt stratēģiju un pastiprināt savu pozīciju tirgū, piedāvājot daļu no telpām nomai, iepriekš vēstīja Db.lv. Kā uzņēmumam ar pārmaiņām Latvijā veicies, intervijā stāsta Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane. Ar viņu DB tiekas neilgi pirms Stockmann Trakajām dienām. Vaicāta, kāds ir šī pasākuma pienesums, D. Goldmane atbild, ka šī ir viena no universālveikala lielākajām kampaņām, kas stāv līdzās Ziemassvētkiem. Trakās dienas notiek divas reizes gadā un kopējais abu kampaņu apgrozījums ir pielīdzināms vidēji viena mēneša apgrozījumam universālveikalā. Tā apgrozījums Latvijā pērn pieauga par 5%, sasniedzot 44,6 miljonus eiro, šogad gan nav vērojams apgrozījuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somijas mājsaimniecības tiek aicinātas gatavoties iespējamiem elektroenerģijas pārrāvumiem ziemā

LETA--BLOOMBERG, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektropārvades tīklu operators "Fingrid" paziņojis, ka mājsaimniecībām valstī jāgatavojas iespējamiem elektroenerģijas pārrāvumiem šajā ziemā, jo no Krievijas netiks saņemtas piegādes, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu.

"Fingrid" norāda, ka nepietiekamas elektroenerģijas gadījumā uzņēmums izdos rīkojumu vietējiem sadales tīkliem uz divām stundām pārtraukt enerģijas piegādes.

Somija no Krievijas importē aptuveni 10% no patērētās elektroenerģijas, bet maijā Krievija pārtrauca elektroenerģijas piegādes Somijai, kas iepriekš bija paziņojusi par plāniem pievienoties NATO pēc Maskavas īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

Tāpat pilnībā apturēts arī Krievijas dabasgāzes eksports, taču tā apkures nodrošināšanai un elektroenerģijas ražošanai Somijā netiek plaši izmantota.

"Fingrid" sākotnējās aplēses liecina, ka maksimālais elektroenerģijas pieprasījums Somijā ziemā varētu sasniegt 15 100 megavatus. Iekšzemē saražotā elektroenerģija nodrošinātu aptuveni 85% no šī apjoma, bet pārējā daļa tiktu importēta no Zviedrijas un Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilnībā aptur starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbību

Dienas Bizness, 18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošas sadarbības rezultātā starptautiskai izmeklēšanas grupai, kurā ietilpa Somijas, Igaunijas un Latvijas tiesībaizsardzības iestādes (VID Muitas policijas pārvalde), izdevies pilnībā apturēt noziedzīgas grupas darbību, kura nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu. 2015.gadā Somijas tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu 16 šajā grupā iesaistītām personām, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotājiem.

Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Latvijā, Somijā un Igaunijā kopš 2014.gada darbojās organizēta noziedzīga grupa, kura nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu uz Latviju lielā apmērā un tālāk uz Igauniju un Skandināvijas valstīm. Somijā tika aizturēti 16 starptautiskās grupas darbinieki, no tiem pieci Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas ieveda šajā valstī no Latvijas caur Igauniju lielu daudzumu narkotisko un psihotropo vielu, par ko Somijā tika ierosināti vairāki kriminālprocesi. Kopumā Somijā izņemti 11,5 kg amfetamīna, 36 000 Ecstasy un 1300 Subutex tablešu, Latvijas Republikas iedzīvotājiem tika izņemti vairāk nekā 10 kg amfetamīna un 38 000 tablešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizvien vairāk igauņu viesstrādnieku no Somijas sāk atgriezties mājās

LETA----YLE, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru