AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Krievijas Centrālā banka piektdien paziņoja, ka līdz gada beigām izveidos jaunu reitingu aģentūru, kas varētu konkurēt ar ASV aģentūrām, kuras nesen samazināja valsts kredītreitingu.

Maskava šā gada sākumā asi kritizēja reitingu aģentūru Moody’s un Standard & Poor's lēmumus samazināt valsts kredītreitingu līdz tā dēvētajam atkritumu jeb investīcijām nepiemērotam līmenim, nodēvējot tos par politizētiem.

Aģentūras šādi rīkojās laikā, kad Krievijas ekonomika nonāca recesijā rietumvalstu noteikto sankciju un naftas cenu krituma dēļ.

«Krievijas tirgum ir nepieciešama spēcīga kredītreitingu aģentūra ar augstu korporatīvās pārvaldes un profesionālisma līmeni, spēju ievērot ekonomikas intereses un būt cienījamai gan starp krievu, gan ārvalstu investoriem,» piektdien norāda centrālā banka.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook), informē Valsts kase.

Aģentūra informē, ka kredītreitingu esošā līmenī uztur spēcīgā institucionālā pārvaldība, kā arī veiksmīgā publisko finanšu vadība, kas atspoguļojas mērenā budžeta deficītā un zemā vispārējās valdības parāda līmenī. Fitch norāda, ka, lai arī pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā ir negatīvi iespaidojuši Latvijas reputāciju, tomēr institūciju veiktās darbības riska mazināšanai un sektora attīstībai atstāj pozitīvu iespaidu, kā rezultātā 2018. gada februārī nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sektorā bija 30 %, pretēji 55 % 2015. gada nogalē.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kas pēdējo piecu gadu laikā sasniegusi vidēji 2,8 % un ir vienlīdzīgā līmenī ar līdzvērtīgām augstās «A» kredītreitingu grupas valstīm. «A» grupā esošo valstu vispārējais valdības parāds vidēji ir 47,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Latvijas vispārējais valdības parāds 2017.gadā bija 40,1 % no IKP, kas apliecina valdības īstenoto fiskālās politikas disciplīnu.

ASV Senāta republikāņu un demokrātu līderi panākuši vienošanos par valsts maksātnespējas novēršanu. Saskaņā ar panākto vienošanos, līdz 7. februārim tiks nodrošināta iespēja valstij aizņemties, bet valdības darbs atjaunots ar pagaidu budzētu līdz 15. janvārim. Senātā panākto vienošanos apstiprinājusi arī ASV Kongresa apakšpalāta.

Vienošanās panākta tikai dažas stundas pirms ASV būtu beigusies nauda, kas nepieciešama esošo saistību segšanai. Paredzēts, ka federālā līmeņa darbinieki savās darba vietās atgriezīsies jau ceturtdien. ASV valdības darbs bija paralizēts kopš oktobra sākuma, kad republikāņi un demokrāti nespēja vienoties par valsts budžetu. Panākto vienošanos Senāta demokrātu vairākuma līderis Harijs Rīds raksturojis kā tādu, kas nodrošinās ASV ekonomikai stabilitāti, kas tai ir ļoti nepieciešama. «Mūsu valsts nonāca pavisam tuvu katastrofai,» atzina H. Rīfds. Vienošanos parakstījis arī ASV prezidents Baraks Obama.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils.

«Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's saglabājusi Lielbritānijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, vienlaikus atkārtoti brīdinot par Brexit iespējamo ietekmi.

Aģentūra Lielbritānijas kredītreitingu apstiprināja «AA» līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu, kas nozīmē, ka vidējā termiņā tas varētu tikt samazināts.

«Mēs uzskatām, ka Brexit rada ievērojamus riskus Lielbritānijas ekonomikas spēcīgajai veiktspējai un jo sevišķi apjomīgajam finanšu sektoram,» vēsta Standard & Poor's.

Tāpat aģentūra norāda uz neskaidrību saistībā ar Lielbritānijas dalību Eiropas vienotajā tirgū.

Standard & Poor's neilgi pēc 23.jūnijā Lielbritānijā notikušā referenduma par turpmāku dalību Eiropas Savienībā samazināja valsts kredītreitingu no «AAA» līmeņa.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's piektdien apstiprināja Slovākijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, norādot uz efektīviem pasākumiem, ko īstenojusi valdība budžeta deficīta samazināšanai.

Aģentūra valsts kredītreitingu apstiprināja A līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's uzskata, ka Slovākijas varasiestādes turpinās darbu parādsaistību sloga stabilizēšanai, īstenojot fiskālo konsolidāciju.

Tāpat aģentūra prognozē, ka Slovākijas banku sektors saglabāsies stabils, bet ārējais parāds būs zems. Standard&Poor's vēsta, ka valdības pūliņi konsolidēt valsts finanses, visticamāk, palīdzējuši samazināt 2013.gada budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus aģentūra gan brīdina, ka tādas ekonomikas problēmas kā strukturālais un jauniešu bezdarbs, zema nodarbinātības aktivitāte un iedzīvotāju turības līmenis rada riskus Slovākijas kredītreitingam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's pirmdien samazināja Brazīlijas kredītreitingu par vienu pakāpi, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju valsts fiskālo situāciju un gausu ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra valsts kredītreitingu pazeminājusi līdz «BBB-», nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's kredītreitinga samazināšanu skaidro ar prognozēm, ka Brazīlijas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās nākamo gadu laikā samazinās valdības spēju stiprināt finansiālo stāvokli.

Tāpat aģentūra norāda uz zemo investīciju līmeni Brazīlijā, kas pērn veidojis vien 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Standard&Poor's arī prognozē, ka Brazīlijas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet nākamgad - par 2%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Islandes kredītreitingu un apstiprinājusi Beļģijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī.

Aģentūra Islandes kredītreitingu paaugstinājusi līdz BBB+ līmenim, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Fitch lēmumu paaugstināt kredītreitingu skaidro ar kapitāla plūsmas kontroles pasākumu atvieglošanu valstī.

Tikmēr Beļģijas kredītreitingu aģentūra apstiprināja līdzšinējā - AA - līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu.

Izvērtējot Beļģijas kredītreitingu, aģentūra norāda uz valsts augsto parādsaistību līmeni un nesenajām fiskālo mērķu novirzēm, kuras kompensē augstie iedzīvotāju ienākumi, dažādotā ekonomika un makroekonomiskā stabilitāte.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's piektdien apstiprināja Slovēnijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, norādot uz valsts finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Aģentūra valsts kredītreitingu apstiprināja «A-» līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Lai arī ekonomika saglabājas salīdzinoši turīga, to negatīvi ietekmē valsts parādsaistību sloga pieaugums, norāda Standard&Poor's.

Aģentūra prognozē, ka Slovēnijas ekonomika šogad samazināsies trešo gadu pēc kārtas, ņemot vērā vāju iekšzemes pieprasījumu. Pēc atgriešanās pie pārpalikuma tekošā konta pārpalikumu norma turpmāko gadu laikā būs 6%-6,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tikmēr turpmākas privatizācijas, visticamāk, stiprinās Slovēnijas konkurētspējas pozīcijas, palielinās tiešās ārvalstu investīcijas un samazinās valsts atkarību no ārējiem uzkrājumiem, lai finansētu izaugsmi, teikts Standard&Poor's paziņojumā.

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Pirmdien, 15. janvārī, Japānas kredītreitingu aģentūra R&I paziņoja par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra R&I uzsver, ka kredītreitinga paaugstināšanu sekmējusi valdības īstenotā fiskālā politika, stabilā valsts finanšu un banku sistēma, kā arī ekonomikas attīstība. Latvija veido atbildīgu politiku un uzrāda stabilu ekonomikas izaugsmi, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, salīdzinoši lēnu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un pieaugošajām darbaspēka izmaksām.

Atskatoties uz 2017. gadu, jāsecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt 2018. gadā stimulu tautsaimniecības stiprināšanai nodrošinās Nodokļu reformas ieviešana, kas ir vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Līdz šim 3 lielākās kredītreitingu aģentūras Latviju novērtējušas A grupā, bet līdz ar Japānas kredītreitingu aģentūras R&I novērtējuma kāpumu varam būt gandarīti, ka Latvija šobrīd ir pilnvērtīga A grupas valsts, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.