(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums janvārī par 4 %, salīdzinot ar decembri liecina par patērētāju noskaņojuma uzlabošanos, tomēr vēl ir pāragri lēkāt no prieka, jo viena mēneša dati vēl nenozīmē, ka situācija turpinās strauji uzlaboties arī turpmāk.
Banku eksperti mazumtirdzniecības uzņēmumu pieaugumu kopumā vērtē kā patīkamu pārsteigumu, tomēr skaidro nevis ar faktisko apgrozījuma pieaugumu, bet kā akciju ietekmi uz patērētāju aktivitātēm, kas daļēji veicinājis, piemēram, nepārtikas preču apgrozījuma diezgan spēcīgo pieaugumu par 7%. Savukārt par patērētāju attieksmes maiņu daiļrunīgi runā pieaugums par 32,3% specializētajos pārtikas, dzērienu un tabakas veikalos, kur galvenokārt pārdot luksusa lietas. Arī datorus un mēbeles nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības precēm, bet to tirdzniecība ir strauji pieaugusi.
«Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums janvārī ir neliels «mīksto datu» jeb sabiedrības noskaņojuma mērījumu triumfs. Gan DnB NORD Latvijas barometrs, gan Eurostat publiskotais patērētāju konfidences indekss janvārī rādīja, ka patērētāju pesimisms krasi samazinās,» tā DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vienlaikus brīdinot, ka viens labs mēnesis nenozīmē, ka patēriņā ir sākusies vispārēja augšupeja, taču tā nav pārgalvīga cerība.
«Cenas negribīgi tomēr tiek mazinātas, tiek rīkotas akcijas. Diemžēl nereti tā ir pēdējā izpārdošana. Tomēr tas liecina, ka no patērētāja puses ir atsaucība, ja piedāvājums tam šķiet izdevīgs un ir atbilstošs viņa pirktspējai,» uzskata SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis, lēšot, ka kritums nozarē pamazām turpinās rukt un situācija pamazām stabilizējas.
«Janvāra mazumtirdzniecības attīstība ir pirmā mazā atkopšanās pazīme. Tomēr vēl ir pāragri lēkāt no prieka – viena mēneša dati vēl nenozīmē, ka situācija turpinās strauji uzlaboties arī turpmāk. Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs vēl noteikti redzēsim kādus mīnusus atsevišķos mēnešos, bet, tuvojoties gada beigām, tie arvien biežāk mīsies ar pieaugumiem,» tā Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Patēriņa tendences līdz šim būtiski ietekmēja bezdarba līmeņa pieaugums, taču joprojām ir svarīgi iemesli būt pesimistam, jo bezdarbs strauji pieaudzis arī šogad februārī. Tiesa, P. Strautiņš nešaubās, ka, ja turpmāk augs ne tikai eksports, bet arī patēriņš, tad bezdarba kāpumam drīz jāapstājas, kas savukārt var jau iegriezt īstu pozitīvo spirāli ekonomikā - pretstatā iepriekšējos divos gados dominējošajai negatīvajai spirālei.
«Sabiedriskās diskusijas toņkārta pašlaik ir mainījusies neatgriezeniski, uzmanība ir pārslēgusies no vaimanāšanas uz risinājumu meklēšanu un agri vai vēlu tam ir jāietekmē arī cilvēku rīcību ikdienā. Ilgu laiku esam pieraduši no ekonomikas saņemt tikai nepatīkamus pārsteigumus, tāpēc sagaidu, ka janvāra notikumus mazumtirdzniecībā daudzi interpretēs kā izņēmumu. Varbūt tas tiešām ir izņēmums, bet varbūt ne,» sprieda P. Strautiņš.
Sekojiet ziņām