Edmunds Brencis, Dienas Mediji
Pašreizējās pozitīvās vēsmas Latvijas ekonomikā joprojām ir samērā nenoteiktas un vēl nespēj ietekmēt inerci uzņēmušo lejupslīdi. Tādēļ arī patēriņš joprojām uzrāda kritumu, norādījuši ekspreti.
Kā rāda mazumtirdzniecības maija dati, tad mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, ir samazinājies par 0,4%. Savukārt pārtikas preču apgrozījums sarucis par 0,9%, bet nepārtikas preču mazinājies par 0,2%. Ja salīdzina šā gada maiju ar pērnā gadu, tad mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 8,4%. Kritumu pastiprina degvielas apgrozījuma samazināšanās, bez kura mazumtirdzniecības apgrozījums ir krities vien par 6.8%.
«Mazumtirdzniecības dati šogad atgādina amerikāņu kalniņus – vienu mēnesi tie uzrāda strauju pieaugumu, pēc tam atkal ir novērojams kritums. Diemžēl, jaunākā statistika liecina, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums ir novērojams jau otro mēnesi pēc kārtas. Kaut arī tas ir samēra neliels, tomēr pats fakts vēlreiz apliecina, ka joprojām par agru cerēt uz stabilu iekšējā tirgus atgūšanos,» norāda Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Diemžēl, bezdarbs un nepietiekamie ienākumi vēl ilgu laiku ierobežos patēriņa tirgus atveseļošanos. Turklāt, parādījušās ziņas par būtisku rēķinu sadārdzinājumu nākamās siltumsezonas laikā, kas Latvijā ir viens no tiem faktoriem, kas cilvēku pirktspēju ietekmē visbūtiskāk. Rudenī var sekot vairāki nepatīkami notikumi – gan nepopulāri valdības lēmumi, gan rēķinu pieaugums, gan arī kopējā cenu līmeņa kāpums. Tādejādi pirktspējas uzlabošanās tuvākā gada laikā Latvijā diez vai ir gaidāma. Protams, ļaunākais ir jau aiz muguras un tāds kritums, kāds bija pagājušajā gadā, ir maz ticams. Tomēr mazumtirdzniecības apgrozījumam pieauguma potenciāls ir ļoti ierobežots. Visdrīzāk tā būs mīņāšanās uz vietas - solis uz priekšu, pussolis atpakaļ, tā O. Ertuganova.
«Nenoliedzami, krīze ir ieviesusi savas korekcijas iedzīvotāju paradumos. Lielāka uzmanība ir pievērsta pašu iespējām izaudzēt vajadzīgos pārtikas produktus, kā arī pārskatīt nepieciešamību pēc jaunu nepārtikas preču iegādes. Tādēļ izmaiņas mazumtirdzniecības apgrozījumā turpināsies arī uz pieprasījuma struktūras izmaiņām. Piemēram mazāk dominēs luksusa preces, bet lielāka vērība izvēlē būs praktiskumam. Liela loma būs tieši cenu politikai un komersantu spējām būt elastīgam. Iedzīvotāju vēlmes un vajadzības krīze nav mazinājusi, tādēļ tie meklēs alternatīvas citu valstu veikalos un tirgos, arī vairāk pievērsīsies e-veikalu dotajām iespējām. Tādēļ nozares komersantiem ir jāapliecina tirgotāja statuss, kas nozīmē, ka tirgošanās ir nepārtraukts process, kurā labumu gūst abas puses. Patlaban tas vairāk atbilst pārdošanas procesam, ko veic pārdevēji, piebilst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Sekojiet ziņām