Darba devēju manevra iespējas, ko sniedza līdzšinējais augstais bezdarba līmenis pamazām izsīkst un spiediens palielināt algas tuvākajā laikā tikai pieaugs. Šādu darba ņēmējam optimistisku skatījumu attiecībā uz atalgojuma izmaiņām nākotnē sniedz SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Ielūkojoties potenciālajās nākotnes tendencēs, viņš paredz vidējās darba samaksas pieaugumu 4,5 – 5,5% apmērā, rēķinot gada izteiksmē. Tomēr neskatoties uz šīm tendencēm, darba devēji, pēc eksperta domām, atturēsies masveidā iesaistīties pirmskrīzes algu kāpuma sāncensībās ar mērķi noturēt, pārpirkt darbiniekus. Taču, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus, nāksies meklēt alternatīvus risinājumus.
SEB eksperts piebilst, ka mērenajam algu kāpumam atspaids būs valdības veiktie nodokļu samazināšanas pasākumi un labvēlīgās inflācijas tendences. Zemās inflācijas sakarā gan jābilst, ka lielākā pozitīvā ietekme būs no ārējiem faktoriem, kamēr iekšējie faktori, tai skaitā, eiro ieviešana, nākamgad nodrošinās straujāku inflācijas kāpumu.
Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka šogad vidējās bruto algas izaugsme prognozējama nedaudz virs 4% un, ņemot vērā inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš janvāra, nedaudz lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem kopš jūlija), strādājošo pirktspējas kāpums varētu sasniegt vidēji ap 4,6%.
Jau ziņots, ka šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir pārsnieguši 2008. gadā fiksēto 500 latu līmeni un sasniedza 503 latus, kas ir par 4,7% vairāk nekā pirms gada.