Kopumā 2015.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums var sasniegt 2%, bet inflācija - 1%, prognozē Ekonomikas ministrija (EM).
EM publicētajā ziņojumā Par makroekonomisko situāciju valstī teikts, ka, ņemot vērā lēno eksporta dinamiku, līdzīgi kā tas bija vērojams iepriekšējos divos gados, lielāks devums izaugsmē būs privātajam patēriņam. Privātais patēriņš šogad varētu pieaugt līdzīgos tempos kā 2014.gadā.
Privātā patēriņa dinamiku pamatā noteiks darba samaksas kāpums, bet nodarbinātības pieaugums būs lēns. Investīcijas 2015.gadā joprojām ietekmēs uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika.
Privātais patēriņš sekmēs izaugsmi uz iekšējo tirgu orientētās pakalpojumu nozarēs - komercpakalpojumos un tirdzniecībā. 2015.gadā izaugsme saglabāsies būvniecības nozarē, vienlaikus pieauguma tempi būs lēnāki nekā iepriekšējos gados.
Lai arī apstrādes rūpniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, sagaidāms, ka kopumā nozarē šis gads būs veiksmīgāks nekā 2014.gads. Apakšnozarēs, kur jau līdz šim ražošanas apjomi stabili auga, piemēram, kokapstrādē, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā izaugsme turpināsies.
Jaunais īpašnieks AS KVV Liepājas metalurgs ir pārņēmis maksātnespējīgās kompānijas Liepājas metalurgs aktīvus un 2015.gadā plāno atsākt darbību. Tas pozitīvi ietekmēs gan metālapstrādes nozares, gan kopējo apstrādes rūpniecības izlaidi. Vienlaikus EM atzīst, ka metalurģijas milža darbības atsākšana būs pakāpeniska un lieli ražošanas apjomi vismaz šī gada pirmajā pusē nav gaidāmi.
Ministrijā arī informē, ka 2015.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis būs augstāks nekā 2014.gadā. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori, piemēram, spiedienu uz patēriņa cenām radīs arī elektroenerģijas tirgus atvēršana no 2015.gada 1.janvāra.Vienlaikus inflācija būs cieši saistīta ar ārējiem faktoriem - naftas un pārtikas cenu dinamiku pasaulē.
EM prognozē, ka kopumā 2015.gadā sagaidāma mērena inflācija un gada vidējā inflācija var būt ap 1% ar nosacījumu, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās mērenu dinamiku un nav sagaidāms to straujš pieaugums.