Lai gan Latvija tiek minēta kā piemērs ekonomisku problēmu skartajām Eiropas valstīm, tomēr Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē lielāku IKP kritumu Latvijā un Lietuvā nekā iepriekš.
Vēl janvārī ERAB analītiķi paredzēja, ka Latvijas IKP 2010. gadā saruks par 2%, tomēr sestdien bankas ikgadējā sanāksmē Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā publicētajās prognozēs minēts, ka Latvijas IKP samazināsies par 3%, kas ir lielākais kritums starp Baltijas un Centrāleiropas valstīm.
Savukārt prognozes par Lietuvas ekonomikas kritumu šogad pasliktinātas no 0,5% uz 1,5%. Ekonomisti kļuvuši optimistiskāki par Igaunijas attīstību, paredzot, ka tās IKP samazinājums šogad būs vien 0,4%, lai gan vēl janvārī šim Latvijas ziemeļu kaimiņam tika prognozēts 1,8% kritums.
ERAB prognozē, ka kopumā Baltijas valstu un Centrāleiropas ekonomikas šogad pārvarēs recesiju, sasniedzot vidējo IKP pieaugumu 1,8% apmērā. Analītiķi pasliktinājuši prognozi Sovēnijai (par 0,6 procentpunktiem), Horvātijai (par 0,3 procentpunktiem), kā arī Latvijai un Lietuvai (abām par 1 procentpunktu). Turpretim Igaunija un Horvātijas nākotnes redzējums uzlabots – attiecīgi par 1,4 un 1,6 procentpunktiem.
Tomēr nākamgad, iespējams, Latvijas ekonomika sasniegs un apsteigs pārējās reģiona valstis, sasniedzot 3% IKP pieaugumu. Lielāka ekonomikas izaugsme 2011. gadā tiek paredzēta tikai Igaunijā (par 3,3%) un Slovākijā (3,4%).
ERAB galvenais ekonomists Eriks Berglofs, prezentējot ekonomikas izaugsmes prognozi, vairākkārt uzsvēra Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanas jomā. «Ja citas grūtībās nonākušās valstis darītu to, ko paveikusi Latvija, tās būtu labā formā,» viņš sacīja.
Tomēr E.Berglofs arī norādīja uz riskiem, kas apdraud Centrālo un Austrumeiropu. Ja iepriekš tām nācās tikt galā ar iekšējiem riskiem, piemēram, «sliktajiem kredītiem», tad šobrīd to ekonomiku lielākie draudi ir ārējie riski, piemēram, Grieķijas krīze un lēnā Eirozonas valstu izaugsme, kas varētu palēnināt arī pārējo Eiropas valstu ekonomiku attīstību.