Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Ķīnas fonds Touchstone Capital Partners plāno ieguldīt 15 miljardus eiro zemūdens tuneļa būvniecībai, kas savienos Tallinu un Helsinkiem, raksta Helsingin Sanomat.

Touchstone un projekta attīstītājs FinEst Bay Area Development, ko vada uzņēmējs Pēters Vesterbacka, ceturtdien parakstīja memorandu par 15 miljardiem eiro, un ziņoja, ka sīkāka vienošanās par finansēm tiks panākta tuvāko sešu mēnešu laikā.

Viena trešdaļa no finansējuma būs privātās investīcijas, bet divas trešdaļas – parāda finansējums. Fonds tuneļa finansēšanai plāno izmantot Ķīnas infrastruktūras projektu One Belt One Road.

Finanšu struktūra izveidota tā, lai arī citi investori varētu pievienoties tuneļa projektam.

Dzelzceļa tunelis starp Somiju un Igauniju ir jauns un ambiciozs projekts, kurā esam gandarīti piedalīties,» saka Touchstone Capital Partners. «Tunelis radīs vienotu metropolītisku teritoriju no Helsinku un Tallinas reģioniem, tādējādi radot lielisku iespēju kļūt par centru, savienojot Āziju un Eiropu.»

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Anniņmuižas biedrība Riga Annenhof publiskojusi dzelzceļa projekta Rail Baltica plānojumu, akcentējot būtiskās satiksmes un dzīvesvides izmaiņas, kas visvairāk skars Imantas un Zolitūdes iedzīvotājus.

«Šis ir pēdējais brīdis, kad ir iespējams censties ievirzīt un apspriest projektētāju piedāvājumus,» mudina biedrība.

Saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju tagadējās dzelzceļa stacijas Imanta un Zolitūde neatradīsies vecajās vietās. Jaunā stacija būs pie Volvo halles.

Tagadējā dzelzceļa pārbrauktuve automašīnām pie dzelzceļa stacijas Imanta tiks likvidēta (tā paliks tikai gājējiem un velosipēdistiem), jaunā dzelzceļa šķērsošana autotransportam būs tunelis pie Volvo halles. Visās citās vietās, kas kartē nav atzīmētas kā gājējiem izbūvētas dzelzceļa šķērsošanas vietas, nebūs iespējams iedomātā vietā pāriet dzelzceļa sliedēm (ātrgaitas vilcieniem tiks būvēts žogs ar skaņas izolāciju).

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

“Plašā teritorijā ap Centrālo staciju - līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. Būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Francijas, Vācijas, Spānijas un Latvijas uzņēmumi parakstījuši divus līgumus par 123 kilometrus garā Rail Baltica dzelzceļa posma projektēšanu.

Pirmais līgums parakstīts par centrālā posma projektēšanu no Upeslejām caur Rīgu uz Misu, savukārt otrais līgums - par pamattrases, kas vijas no Vangažiem caur Salaspili uz Misu, projektēšanu. Salaspilī paredzēts izbūvēt šķirošanas staciju, kas savienos Austrumu un Rietumu sliežu platumu Eiropā.

«Līdz ar šodien parakstītajiem līgumiem projektēšanas darbi jau uzsākti 411 kilometros no Rail Baltica līnijas, kas ir no Kauņas līdz Lietuvas – Latvijas robežai, no Pērnavas līdz Tallinai un Latvijas centrālajā daļā. Latvijā visi galvenie Rail Baltica elementi – dzelzceļa līnija Rīgā un Rail Baltica pasažieru stacijas Rīgas centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga - ir sasnieguši projektēšanas fāzi,» uzrunā klātesošajiem sacīja RB Rail AS izpilddirektors Timo Rihimeki.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Situācija ar garajām kravas automašīnu rindām uz Lielbritānijas robežas, kas saistīta ar noteiktajiem aizliegumiem pārvadājumiem, kravas auto šoferiem rada papildu stresu, bet ne paniku, jo pirmā Covid-19 "viļņa" sākumā šāda veida situācija jau pieredzēta.

Tā sacīja Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas (LAFF) ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.

Saistībā ar svētdienas, 20.decembra, vakarā slēgto tuneli zem Lamanša šauruma starp Lielbritāniju un Franciju, pie robežas veidojas kilometriem garas rindas ar kravas auto pārvadātājiem, starp kuriem ir arī Latvijas pilsoņi. Kā norādīja Dreimanis, arī viņi Ziemassvētku laikā cenšas nokļūt mājās, tomēr daudziem tas šogad neizdosies un svētki būs jāpavada automašīnā.

Vienlaikus šoferiem ir iespēja doties uz Nīderlandi vai citām ostām, izmatojot prāmjus, taču tas joprojām ir sarežģījums šoferiem, jo uz prāmjiem iespējams tikt tikai ar kravas mašīnām, kam ir piekabes. "Arī tur jau veidojas rindas, kas noved pie papildu izmaksām pārvadātājiem, sūtot pretī šoferus, kas var turpināt tālāk ceļu ar šiem transportlīdzekļiem. Pēc robežu atvēršanas būs nepieciešams transporta nodrošinājums aiz robežas palikušajiem šoferiem, lai tiktu uz mītnes zemi," sacīja Dreimanis.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome plānoja panākt to pārvietošanu vienotā šahtā. Bija iecerēts, ka Čaka iela varētu būt pirmā, kurā, īstenojot pilotprojektu, tiktu izbūvēts betona tunelis, kurā visas komunikācijas atrastos līdzās. Tomēr šis pilotprojekts ir izgāzies. Tā konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018, atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš norāda, ka plāns izgāzies, jo neviens no komunikāciju turētājiem nebija gatavs investēt šāda tuneļa izveidē. Savukārt, pašvaldībai pašai to būvēt būtu pārāk dārgi. Līdz ar to šī ideja ir atmesta. E. Jakrins arī piebilst, ka remontdarbus Čaka ielā plānots uzsākt 2019. gadā. Tās profils netiks mainīts un Čaka iela tiks atjaunota tādā pat stilā kā citas ielas, proti, atjaunots asfalta segums uz braucamās daļas, bet ietve veidota no bruģa.

Iepriekš E. Jakrins DB norādīja, ka šobrīd komunikācijas, sākot ar optiskajiem kabeļiem un beidzot ar televīzijas, ūdens, siltuma un gāzes vadiem iet katra pa savu mazāku vai lielāku gaitenīti, un katram komunikāciju turētājam ir piekļuve savam īpašumam, lai remontētu, regulētu utt. Pārliekot uz vienu tuneli, tām tiktu nodrošināta vieglāka piekļuve, nebūtu neskaitāmu komunikācijas aku vāku un nebūtu tik daudzās vietās jāuzlauž asfalts.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Steidzot pabeigt vēl pēdējos uzpošanas darbus, Ķīnā šomēnes gatavojas pasaules garākā jūras tilta atklāšanai, kas savieno Honkongu, Džuhai un Makao.

55 kilometru garā tilta būvniecība ilga astoņus gadus. Tilts sastāv no sešām joslām un četriem tuneļiem, viens no tiem ir 6,7 garš zemūdens tunelis. Izveidotas arī četras mākslīgās salas infrastruktūras atbalstam. Tilta būvniecībā izmantotas aptuveni 420 tūkst. tonnas tērauda – salīdzinājumam ar to pietiktu, ​​lai izveidotu 60 Eifeļa torņus, piebilst Business Insider. Tilts būs paredzēts tikai auto satiksmei, gājēji un velosipēdisti tur nedrīkstēs pārvietoties.

Precīzas tilta būvniecības izmaksas nav zināmas, taču tiek lēsts, ka tas izmaksājis vismaz 15 miljardus dolāru. Dārdzības, būvniecības kavējumu, kā arī iespējamas korupcijas skandālu dēļ tilts ne reizi vien pievērsis uzmanību un bijis strīdu objekts.

Vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā.

Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.