Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Šonedēļ reģistrēti trīs gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, ar viltu iekļuvusi senioru dzīvokļos, informē Valsts policijā.

Vienā gadījumā, novēršot uzmanību, sirmgalvei tika nozagta ievērojama naudas summa, savukārt citos gadījumos noziedzīgie plāni nav izdevušies. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pārbaudīt personas identitāti pirms ielaist svešinieku savā mājoklī!

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par trīs gadījumiem, 2. un 3. jūlijā, kad kāda sieviete ar viltu, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, iekļuvusi senioru mājokļos Rīgā, Ķengaragā. Viltvārde centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt.

E-veselību salīdzinot ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu, acīs duras izmaksu atšķirība

Valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze, izstrādājot elektroniskās sistēmas. Sākot ar e-veselības «slimībām» un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lēkmi, kad 1. martā, kas ir pirmā diena, kad nodokļu maksātāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas, tā nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr ne visos gadījumos šī laikmeta obligātā nodeva – digitālo ērtību nodrošināšana – prasa roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Piemērs ir izmaksās salīdzinoši pieticīgā VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmai pretstatā e-veselības kaitēm. Tās spilgti raksturoja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (22.02.2017. DB): «Produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs». Lai arī nevar arī noliegt, ka daļa ārstu ir iestiguši digitālajā purvainē un to rokas kā pilsētas peles radušas skrapstināt vien papīra lapeļu kalnus.

Laiskais vasaras režīms skāris arī nekustamo īpašumu tirgu. Pārdošanas sludinājumu skaits aug, īpašniekiem laicīgi izliekot pārdošanā objektus pirms nākamās apkures sezonas sākumā. Kopš janvāra dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits Rīgā palielinājies par ceturto daļu, turpretī īrei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājies par vairāk nekā 35%, kas skaidrojams pavisam vienkārši – liela daļa iedzīvotāju šā brīža ekonomiskās situācijas ietekmē lemj par labu īrei, nevis mājokļa iegādei.

Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem ir, darījumi notiek samērā nesteidzīgi. Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” darījumu vadītāji novērojuši – palielinoties izvēles iespējām, mājokļu tirgus izteikti nostājas par labu pircējiem, kuri daudz skrupulozāk izvērtē pieejamās opcijas, bet izvēli apgrūtina pārdevēju noteiktā objekta cena. Jūnijā 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu par pārdošanā izlikto nekustamo īpašumu, kas rezultējas ar zaudētu vai samazinātu pircēju interesi. Likumsakarīgi pieaudzis arī mājokļa pārdošanai nepieciešamo dienu skaits.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūniju:

Ofšoru un banku pakalpojumu slepenības laiks ir aiz muguras, bet informētai savu aktīvu pārvaldīšanai gana daudz uzmanības ir vajadzīgs aizvien, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Fragments no intervijas (intervija pilnā apjomā publicēta 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness):

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Pasaules politiķi arvien vairāk zaudē pietāti pret brīvā tirgus jēdzienu un atbalsta savus vietējos ražotājus – t.i. iejaucas privātā biznesā.

Par to liecina Eiropā pašlaik notiekošie megadarījumi – Francijas uzņēmuma Alstom un zviedru - britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca tirgošana. Par abu šo uzņēmumu kapitāldaļu iegādi interesi citu starpā izrādījušas ASV kompānijas – Alstom gadījumā General Electric (GE) un AstraZeneca gadījumā – Pfizer. Nobīstoties no pasaulē lielākā farmācijas uzņēmuma radīšanas, kas britiem varētu nozīmēt daudzu darbavietu zaudēšanu, AstraZeneca tomēr galu galā noraidījusi Pfizer izteikto pirkšanas piedāvājumu. Savukārt Alstom gadījumā, kur cīņa starp potenciālajiem investoriem GE un Siemens pieņēmusi teju jau biznesa kriminālromāna cienīgus apgriezienus, Francijas valdība vispār izdarīja gājienu ar zirdziņu, izdodot dekrētu, kas ļauj valdībai bloķēt ārvalstu investoru tīkojumus pēc stratēģiski svarīgiem franču uzņēmumiem. Jēdziens «stratēģiski svarīgs» gan ir no gumijas un ļauj sevī vajadzības gadījumā satilpināt praktiski jebko.

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Pat neesot tiešā kontaktā ar eirozonas drudža pacientu, Latvijai jau sāk parādīties tā simptomi. Proti, par fiskālās un budžeta politikas mērķi tiek uzstādīti dažādi cipari, un to sasniegšanai par labiem tiek atzīti jebkuri līdzekļi. Vai tie ir tiešām jēdzīgi, vai tikai īslaicīgi manipulē ar atskaišu ailītēm, nekrīt svarā, un diemžēl tas ir viens tiešām kārtīgs eirozonas vēsturiskā kleinuma simptoms.

Eirozonai kaišu ir vairāk nekā sunim blusu - gan laika gaitā iegūtu, gan jau šūpulī ieliktu. Viena no izteiktākajām tās ģenētiskajām kroplībām ir vēlamā uzdošana par esošo. Tā teikt, ja fakti neatbilst manām iedomām - jo sliktāk faktiem.

Slaveno Māstrihtas kritēriju līgšanas laikā pirms 20 gadiem politiskais entuziasms bija noteicošais virzītājspēks ceļā uz vienoto valūtu. Ekonomikas realitāte, sākot ar nopietnību pret optimālās valūtas zonas principu, lielos vīrus maz interesēja. Attiecīgi vienotās valūtas ieviešanas laikā dažādas pašreizējās eirozonas valstis Māstrihtas parametros «ierakstījās» atšķirīgi, tomēr ar tiešām nepiespiestu eleganci - praktiski tikai Luksemburga.

Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām - efektivitātes vai valsts mazspējas apliecinājums?

Jānis Jurkāns, kādreizējais ārlietu ministrs (Vienoti Latvijai):

Situāciju vērtēju kā ļoti smagu. Redzam, ka mūsu valsts nebija gatava šādai Krievijas pretreakcijai, kaut mums jau sen bija jābūt aprēķiniem, kādā veidā mūs ietekmēs sankcijas, kas vērstas pret Krieviju, un kā iespējamā atbilde uz tām. Nekādi aprēķini nav veikti, cik es zinu. Sabiedrībai mēģina stāstīt, ka nemaz tik traki nav, ka mēs nemaz tik ļoti necietīsim un ka vēl tikai domāsim, vai Briselei prasīt kompensācijas. Visiem aprēķiniem jau sen bija jābūt gataviem, lai tagad tos varētu celt galdā Briselē, sakot: kur ir kompensācijas, jo mēs no visa šī pasākuma cietīsim visvairāk.

Par pašiem nedisciplinētākajiem autovadītājiem Eiropā atzīti itāļi, liecina Lielbritānijas ceļojumu vietnes Zoover aptauja. Itāļus par nedisciplinētiem autovadītājiem atzinuši 23,7% aptaujas dalībnieku.

Otrajā vietā iekļuvuši grieķu autovadītāji, kurus par nedisciplinētiem atzinuši 15,6% vietnes lietotāju. Par nedisciplinētiem autovadītājiem atzīti arī poļi (tos minējuši 14% aptaujas dalībnieku).

Savukārt ceturtie Eiropas nedisciplinētākie autovadītāji ir vācieši (7,9%), bet piekto vietu ieņem franči (7,7%). Holandieši (5,6%) iekļuvuši sestajā vietā, spāņi (5%) - septītajā, briti (4,1%) - astotajā, beļģi (3,9%) - devītajā un zviedri (2,7%) desmitajā vietā.

Aptaujā arī secināts, ka 28% Itālijas autovadītāju ir pārliecināti, ka viņu tautieši tiešām ir sliktākie vadītāji Eiropā. Savukārt 36% grieķu uzskata, ka pirmā vieta sliktāko autovadītāju topā pienākas viņiem.

«Katrai zemei un sabiedrībai ir savs veids, savs trends. Grūti ir to atklāt, noteikt un izmantot. Bet ne precīzi kopēt kādu citu. Tāpēc ekonomiskās izaugsmes izaicinājums ir atrast pieņemamu un oriģinālu veidu, kā iekļauties globālajā attīstībā,» intervijā biznesa žurnālam LD sacījusi UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sesila Duvelle.

«Konkrēts piemērs tam ir ekonomiskās veiksmes stāsts IKEA, un tas ir kultūras modelis, kas šo veiksmi radīja,» viņa skaidrojusi.

«Esmu francūziete, un kad IKEA ienāca Francijā, viņi sev līdzi ienesa veselu jaunu dzīvi - Ziemeļvalstu dzīvesveida komfortu. Mums tas bija pilnīgi eksotisks, bet arī ļoti, ļoti interesants, lai tajā ieietu,» stāstījusi UNESCO pārstāve.

«Mēs, franči, esam vairāk uz estētiku, bet viņi nāca ar komfortu. Domāju, ka tā bija neliela revolūcija daudzās zemēs - šis IKEA modelis. Un viņi savus produktus nemainīja Itālijas vai Francijas tirgum. Nē, viņi pārdeva savu kultūru, un tas nostrādāja. Šis ir vēl viens piemērs tam, ka tā vietā, lai mīkstinātu vai izņemtu kulturālo aspektu, produkts no tā ir tikai ieguvis,» uzskata S. Duvelle.

Franču aktieris, kurš kļuvis par Krievijas pilsoni - Žerārs Depardjē, uzstājies Krievijas televīzijā, paužot atbalsta vārdus valstī pie varas esošajiem, ziņo euronews.com.

Tā, piemēram, Depardjē paziņojis, ka valsts opozīcija nav reāla alternatīva. «Ir daži cilvēki, piemēram, Kasparovs,» viņš sacījis, «kuri ir ļoti gudri, bet viņi ir labi, tikai spēlējot šahu. Politika ir daudz sarežģītāka.»

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Francijas datu aizsardzības regulators gatavojas uzsākt izmeklēšanu, kas saistīta ar Google jauno privātumu politiku. Franči apņēmušies izpētīt, vai tā nav pretrunā ar Eiropas likumdošanu par personas privātuma aizsargāšanu.

Vēstulē, kas nosūtīta Google, Francijas regulators Commission Nationale de l'Informatique et des Libertes (CNIL) norāda, ka Eiropas regulatoru vārdā veiks izmeklēšanu un marta vidū nosūtīs savus jautājumus ASV interneta gigantam.

Šā gad janvārī Google pavēstīja, ka uzsāks savas privātuma politikas vienkāršošanu, apvienojot visu savu servisu privātuma noteikumus, kas pēc tam būs vienādi gan YouTube, gan Gmail un Google+. Tāpat Google paredz apvienot visus dažādo servisu uzkrātos datus. Kompānija uzsver, ka tas tai ļaus uzlabot pakalpojumu sniegšanu.

Atzīmējot divsimto slavenās Borodinas kaujas gadskārtu, netālu no Maskavas tūkstošiem vēstures entuziastu Krievijā sarīkojuši tās rekonstrukciju. Pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas aicināja valsts iedzīvotājiem kļūt vienotākiem.

Borodinas kauja notika 1812. gadā, un tā bija viena no Napoleona Krievijas kampaņas nozīmīgākajām epizodēm. Kaujā gāja bojā vairāki tūkstoši krievu un franču karavīru, bet pārliecinošu uzvaru neguva neviena puse. Krievijā kauja tiek uzskatīta par nozīmīgu uzvaru, kas apgrūtināja tālākos Napoleona plānus.

Pēc kaujas Napoleons ieņēma Maskavu, bet Krievijas impērijas karaspēks sekmīgi pārgrupējās. Vēlāk franči bija spiesti uzsākt atkāpšanos, kuras laikā no aukstuma un bada gāja bojā lielākā daļa Napoleona armijas.

Kaujas rekonstrukcijā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši entuziastu gan no Krievijas, gan no Francijas, un to novēroja vairāk nekā 160 tūkstoši skatītāju. Borodinas kauja notika 7. septembrī.

ASV aicinājušas neļaut diplomātiem stiprā alkohola reibumā piedalīties ANO budžeta sarunās. Budžeta sarunas ievelkas vairākas dienas pēc kārtas un nereti diplomāti sevi atspirdzina ar grādīgā glāzi.

ASV vēstnieka vietnieks Džozefs Torselja uzsver, ka vēršas pret piedzeršanos sarunu laikā, nevis pret alkohola lietošanu kā tādu. «Vienmēr ir bijusi laba un atbildīga tradīcija ar alkohola palīdzību uzlabot sarunas. Tomēr mēs šajā gadījumā vairs nerunājam par diplomātiem, kas aizmieg ar galvu uz bāra letes. Mūsu piedāvājums paredz, ka sarunu telpai nākotnē jābūt brīvai no alkohola,» sacīja ASV vēstnieka vietnieks.

Viņš arī norādīja, ka, lai gan ASV ir pateicīgas par stratēģiskajām iespējām, kuras iepriekš ir dāvājušas šādas tradīcijas, šampanieša dzeršana būtu jāatliek uz sesijas beigām.

Uzņēmēja gars salīdzinoši nesen izveidotajam holdingam Amber Beverage Group nav ļāvis laist garām izdevību, un nu Rīgas Melnā balzama ražotāja produktu portfelī ir arī tekila un tuvākās nākotnes plānos – arī ekspansija Amerikā, stāsta holdinga vadītājs Sīmurs Pols Fereira.

Fragments no DB intervijas:

Jūsu nesen iegādātā Fabrica de Tequilas Finos akciju pakete Meksikā, Tekilas pilsētā, acīmredzami ir ambiciozs solis. Taču ko tas īsti nozīmē?

Tas noteikti ir ambiciozi. Ražotne Tekilā acīmredzami ir ļoti tālu no mūsu mājām, un nudien – arī mums pašiem tā nešķistu pirmā acīmredzamā izvēle biznesa paplašināšanai, tomēr tā nāca kā ļoti laba iespēja, un to nevarēja laist garām. Šādas iespējas nāk, kad nu tās nāk, un ne tad, kad plānojat.

Šī iespēja pieteicās, un mums tajā patika viss – kompānijas lielums, produktu portfelis, zīmoli, un mums jau bija stratēģiskas ambīcijas, ka gribam izplest biznesu Amerikas kontinentā. Tekilas kompānija dod iespēju uzreiz ieiet šai tirgū un paralēli jau tur esošajiem zīmoliem ieviest arī mūsu oriģinālos zīmolus daudz ātrāk. Šis pirkums dod resursus, labu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī zīmolu portfeli vienā no straujāk augošajām spirtoto dzērienu kategorijām pasaulē.

Eiropas sociālisti ir iespiesti savā kreisajā stūrī, no kura laukā ir tikai viens ceļš – pa labi

Eiropas Sociālistu partija (PES), kas apvieno ES sociāldemokrātu un sociālistu partijas, nule kā Madridē notikušajā sanāksmē ir sprieduši par hrestomātisko jautājumu – ko darīt? Ministru portfeļi, kuros ietilpst kreisajiem tradicionāli mīļās valstu budžetu sociālās sadaļas, kļuvuši ne vien plāni, bet līdz ar to arī politiski neērti un nepatīkami. Sociālistu ideoloģiskie uzstādījumi kā patstāvīgas politikas pieteikumi līdz ar to izklausās vien pēc tukšas skaņas.

Piemēram, PES vadītāja bulgāru sociālista Sergeja Staņiševa par programmatisku domātais uzstādījums, ka «mums jāveicina iekļaujoša, iecietīga sabiedrība, kas respektē mūsu demokrātiskos principus un likuma varu» (tas – uz Parīzes un Dānijas terora aktu fona) un «jāformulē skaidri rīcības principi ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai» ir... Nu ja – tas ir jebkas. To pilnīgi mierīgi varētu būt teicis superkonservatīvs angļu lords‒investīciju banku lobijs.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.