Volstrītā otrdien akciju cenu kāpumu nomainīja neliels kritums, tirgiem reaģējot uz jaunākajiem datiem par koronavīrusa pandēmiju, savukārt pasaules naftas cenas saruka nestabilā tirdzniecības sesijā pirms gaidāmajām naftas ieguvējvalstu sarunām.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Volstrītā cenu kāpums izplēnēja, tirgiem atzīstot, ka ekonomika varēs atgrezties normālās sliedēs tikai pēc Covid-19 pandēmijas pakļaušanas kontrolei.

Investorus sākumā iedrošināja dati par to, ka Ņujorkā Covid-19 pacientu hospitalizācijas temps esot palēninājies, kā arī dažas uzlabošanās tendences datos no Itālijas un citiem karstajiem punktiem.

"Par spīti pēdējā brīža kritumam [Volstrītā], galvenie indeksi saglabāja lielāko daļu no vakardienas kāpuma," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Vakardienas kāpums apsīka šodienas pēcpusdienā, bet Volstrītā nebija nekādu panikas pazīmju, lai gan drūmā ekonomikas perspektīva nomāca noskaņojumu dienas otrajā pusē."

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, investoriem ņemot vērā, ka ASV-Irānas konflikts neeskalējas un drīz ir gaidāma ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšana.

Ņujorkas akciju biržā kāpums bija otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, augot pārliecībai par ASV-Irānas konflikta nesaasināšanos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu trešdien paustiem paziņojumiem.

"Pieņemot, ka Irānas-ASV saspīlējums turpina gruzdēt, nevis vārīties, tirgi, domājams, pārfokusēsies uz globālās tirdzniecības perspektīvu un tirdzniecību, un 15.janvārī ir gaidāma ASV-Ķīnas pagaidu tirdzniecības vienošanās parakstīšana," sacīja "National Australia Bank" analītiķis Tapass Striklends.

Investoru noskaņojumu tālāk uzlaboja Ķīnas paziņojums, ka vicepremjers Liu He nākamnedēļ dosies uz Vašingtonu, lai parakstītu "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos, kas ir samazinājusi saspīlējumu tirdzniecības jomā starp pasaules divām lielākajām ekonomikām.

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Volstrīta met acis uz jauniem superdatoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pasaules investīciju nozares milži turpinājuši aktīvi sacensties par sekundes miljonajām daļām. Proti, daudzas investīciju bankas un citi Volstrītas milži iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta attīstīšanā un algoritmisko programmu pilnveidošanā, kuras vienas sekundes laikā var pieņemt neaptveramu lēmumu skaitu.

Rezumējot - algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā. Tādējādi šajā jomā ļoti svarīga ir pat sekundes miljonā daļa, jo tā ļauj informāciju saņemt un pozicionēties finanšu tirgū ātrāk nekā konkurentu robotu tirgoņi.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam pēc pārsvarā labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, un kāpums bija arī Eiropas biržās.

Noskaņojumu uzlaboja arī bažu mazināšanās par Tuvo Austrumu krīzi, kamēr tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Starp kompānijām, kuru akciju cenas Volstrītā pieauga pēc ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošanas, bija "General Electric", "Spotify Technology" un "Kimberly-Clark".

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ziņām par eirozonas biznesa aktivitātes uzlabošanos šomēnes. Pieauga arī Londonas biržas indekss, ko pēdējās nedēļās ir veicinājusi britu mārciņas vērtības samazināšanās, sevišķi pret ASV dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 38 503,69 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 5070,55 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 15 696,64 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari pirmdien debitējis Milānas fondu biržā, taču kompānijas akciju vērtība piedzīvojusi kritumu.

Biržas atvēršanas brīdī Ferrari akciju cena veidoja 43 eiro, taču pēc 15 tirdzniecības minūtēm tā nokritās par gandrīz 4% un uz brīdi tika apturēta to tirdzniecība.

Ferrari oktobra beigās Volstrītā veiksmīgi debitēja fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Ferrari īpašnieks - Itālijas un ASV autobūves grupa Fiat Chrysler Automobiles (FCA) - Ņujorkas biržā kotēja 9% struktūrvienības akciju.

Pirms šīs kotēšanas FCA piederēja 90% Ferrari akciju.

Šis IPO bija pirmais solis FCA iecerē atsevišķā uzņēmumā atdalīt struktūrvienību Ferrari.

Lēmums pārdot Ferrari mazākuma akciju daļu skaidrojams ar FCA nepieciešamību iegūt finanšu līdzekļus, lai finansētu ambiciozu attīstības stratēģiju, kas paredz automašīnu pārdošanas apjomu pasaulē līdz 2018.gadam palielināt līdz septiņiem miljoniem vienību.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās otro dienu pēc kārtas, reaģējot uz Covid-19 omikrona paveida pirmā gadījuma konstatēšanu ASV, bet citos tirgos akciju cenas pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesijas lielāko daļu akciju cenas bija kāpušas, bet kāpumu nomainīja kritums pēc ASV valdības paziņojuma par pirmo omikrona paveida gadījumu ASV.

"Mēs šo ainu esam redzējuši iepriekš, un domājams, ka Volstrītas virzienu turpinās noteikt ziņas par šo paveidu, līdz būs iespējams skaidri izvērtēt šo vilni," atzīmēja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

Kritās arī naftas cenas, bet ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga, tirgu dalībniekiem pagaidām nepievēršot lielu uzmanību ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,3% līdz 34 022,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,2% līdz 4513,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,8% līdz 15 254,05 punktiem.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazemināja procentlikmes un deva signālu, ka paredz pagaidām atturēties no turpmākām procentlikmju izmaiņām.

ASV centrālā banka samazināja procentlikmes trešo reizi pēc kārtas. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības kari un breksita neskaidrība ir smagi ietekmējuši biznesa investīcijas, tomēr ASV ekonomika palikusi «elastīga».

«Mēs spērām šo soli, lai palīdzētu saglabāt ASV ekonomiku stipru globālo notikumu priekšā un sniegtu kādu apdrošināšanu pret notiekošiem riskiem,» teica Pauels.

FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes trešdien paziņoja, ka pazemina bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,5% - 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pirms šī paziņojuma maz mainījās, bet pēc tā pieauga. Indekss «Standard & Poor»s 500» pieauga par 0,3% līdz 3046,77 punktiem, sasniedzot otro rekordu trīs dienu laikā.

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) izsludināja starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, bet neieteica ierobežot cilvēku pārvietošanos.

Biržu indeksi Tokijā, Parīzē, Londonā un Frankfurtē saruka par vairāk nekā 1%, turpinot pieaugt koronavīrusa infekcijas gadījumu skaitam un aizvien vairāk uzņēmumiem paziņojot par savas darbības ierobežošanu Ķīnā.

Kritās arī naftas cenas, jo tirgus dalībnieki paredz naftas pieprasījuma samazināšanos Ķīnā un pastāv risks, ka šis vīruss ietekmēs arī citas ekonomikas.

Akciju cenas Volstrītā lielu tirdzniecības sesijas daļu bija kritušās, bet noslēdza to ar pieaugumu pēc WHO paziņojuma, kurš tika uztverts kā pazīme, ka "ļaunākā gadījuma scenārijs nav aktuāls", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Bez ieteikuma ierobežot cilvēku un preču kustību WHO paziņojums "šķietami palīdzēja mazināt bažas, ka citas valstis, sevišķi lielās attīstītās ekonomikas, varētu sekot Ķīnas piemēram, arī ierobežojot cilvēku un preču kustību", teica O'Hērs.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja ievērojama Ķīnas ekonomikas izaugsme, bet Volstrītā akciju cenas maz mainījās pēc atšķirīgu banku peļņas datu publicēšanas.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,5%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, otrdien ziņoja valsts statistikas birojs. Pērnā gada pēdējā ceturksnī valsts ekonomika gada griezumā pieauga par 2,9%.

Ķīnas ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu atcelšana valstī, veicinot iekšzemes patēriņa pieaugumu.

Ķīnas ekonomiku tomēr vēl nomāc vairākas problēmas, tai skaitā parādi nekustamo īpašumu nozarē, globālā inflācija un recesijas draudi citur pasaulē.

Drīz visiem var nākties nēsāt emocijas mērošas aproces

Aktīvi investējot, bieži vien lielākās kļūdas tiek pieļautas stresa situācijās, kad ieguldītāji uzvedas pilnīgi pretēji tam, kā pirms tam bija iecerējuši – portfelis tiek papildināts ar dārgiem vērtspapīriem, kuri savukārt tiek pārdoti lēti.

Pieejamā informācija liecina, ka jau tagad Volstrīta meklē tehnoloģiskus risinājumus tam, kā kontrolēt arī profesionālu tirgoņu emocijas. Piemēram, katram kāda prestiža finanšu uzņēmuma darbiniekam nākotnē var nākties nesāt kādu rokassprādzi, kas kompānijas vadību informē par viņa psiholoģisko stāvokli. Attiecīgi tad tiek pieņemts lēmums, ko īsti šim darbiniekam darīt (vai ko darīt ar viņu). Protams, šādas tehnoloģijas pārkāpj privātuma barjeru, lai gan nav izslēgts, ka kādā brīdī tās kļūs populārākas.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Volstrītā trešdien atjaunojās akciju cenu kāpums, ko veicināja laba mazumtirgotāju peļņa, investoriem ignorējot brīdinošu ASV valsts obligāciju ienesīguma izmaiņu. Pieauga arī Eiropas biržu indeksi.

Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

Nupat kā sācies jau šā gada trešais mēnesis un vismaz vēsturiskā kontekstā būtu jāteic, ka marts pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijis ļoti veiksmīgs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar akciju tirgu veikti dažādi pētījumi par to, kā dažādās nedēļas dienās vai pat gadalaikos uzvedušās vērtspapīru cenas. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Tāpat pastāv teorijas, ka Volstrīta mēdz korelēt ar pavasarīgām izjūtām un intensīvākas saules gaismas parādīšanos.

Ir skaidrs, ka, uzspīdot agrīnajai pavasara saulītei, mēdz uzlaboties garastāvoklis, un tikai cilvēki ir arī investīciju lēmumu pieņēmēji pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos. Jau rakstīts, ka nesen veiktais Kalifornijas Universitātes pētījums liecina, ka dienas saulaino stundu skaitam ir samērā būtiska ietekme uz tirgoņu noskaņojumu Volstrītā un līdz ar to arī šādu stundu skaits samērā cieši korelējot ar tendencēm akciju tirgū. Proti, esot saulainam, labam laikam, investori ir labākā garastāvoklī un mēdz nākotnes potenciālos scenārijus izvērtēt, skatoties caur krietni optimistiskāku prizmu. Savukārt, piemēram, septembris akciju tirgiem tradicionāli ir pats sliktākais mēnesis. Daži arī tā saucamo «septembra efektu» (akciju cenas šajā rudens pirmajā mēnesī tradicionāli sarūk) skaidro ar dažādām psiholoģiska rakstura parādībām, kad omu sabojā aukstāks laiks un mazāk saules gaismas.

Eiropas akciju tirgi ceturtdien demonstrēja kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Saskaņā ar ceturtdien publiskotiem ES statistikas pārvaldes «Eurostat» datiem ES ekonomika trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā pieaugusi par 1,3%, bet eirozonas ekonomika - par 1,2%.

Salīdzinājumā ar otro ceturksni IKP ES palielinājās par 0,3%, bet eirozonā - par 0,2%. Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni IKP audzis par 0,5%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,1%.

«Lai gan trešā ceturkšņa IKP otrais novērtējums eirozonai nav mainījies un Vācija tik tikko izvairījās no tehniskas recesijas, mēs domājam, ka cikliskais kritums reģionā var turpināties,» brīdināja «Capital Economics» analītiķis Endrū Keningems. Volstrītā akciju cenas maz mainījās. Indekss «Standard & Poor»s 500» pieauga par 0,1%, sasniedzot jaunu tirdzniecības sesijas noslēguma rekordu, bet indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Nasdaq Composite» saruka par mazāk nekā 0,1%.