Bankas vēlas kreditēt, taču, lai kreditēšanas tirgus aktivizētos, Latvijas ekonomikai ir jāaug straujāk, ceturtdien Swedbank diskusijā sacīja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Viņš arī piebilda - lai aktivizētos kreditēšanas tirgus, ir jāsamazinās neziņai par Latvijas ekonomikas izaugsmi, jāsaprot, kas notiks ar nodokļu politiku un kā tiks īstenotas strukturālās reformas.
Saskaņā ar Kazāka teikto banku kreditēšanas vēlmi apliecina vairāki fakti, tostarp viens no tiem ir procentlikmju kritums.
Viņš gan arī prognozēja, ka šajā gadā kopējais banku izsniegtais kredītu portfelis Latvijā turpinās samazināsies, neskatoties uz kreditēšanas atsākšanos, jo buma laikā kredītu kopējais apmērs bija nepamatoti augsts.
Bankas galvenais ekonomists norādīja, ka buma laikā kreditēšana bija aktīva dažādos tirgus segmentos, savukārt pašlaik bankas ir vairāk atgriezušās pie klasiskā segmenta - stabilu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas.
Viņš atzina, ka Latvijā nav attīstīti riska kapitāla piesaistes instrumenti un tas kavē mazo un jauno uzņēmumu attīstību, kuriem ir grūti piesaistīt finansējumu. Savukārt, lai tiktu realizēti lieli projekti, no projektu īstenotājiem pašlaik tiek prasīts lielāks pašu finansiālais ieguldījums. «Buma laikā projekta realizētāju ieguldījums projektos tika prasīts neliels, taču pašlaik, lai attaisnotu riska cenu, īpašnieku ieguldījumam jābūt krietni lielākam. Taču projektu īstenotājiem diemžēl šīs naudas nav,» paskaidroja Kazāks.
Ekonomists pastāstīja, ka savukārt mājsaimniecības pašas ir kļuvušas krietni piesardzīgākas. «Ja runājam, par hipotekārajiem kredītiem, tad pēc šīs recesijas diez vai ir ļoti daudz tādu mājsaimniecību, kurās joprojām ir ļoti labs ienākumu līmenis, kuras jūtas droši par saviem ienākumiem un var atļauties nekustamo īpašumu, kuru nav nopirkušas buma laikā,» klāstīja galvenais ekonomists. Kazāks piebilda, ka līdz ar to mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem, lai arī bankas labprāt aizdotu, ir zems.
Banku sektora izsniegto kredītu apmērs 2010.gada novembra beigās veidoja 14,494 miljardus latu, kas ir par 935 miljoniem latu jeb 6% mazāk nekā 2009.gada beigās. Salīdzinot ar 2009.gada novembra beigām, izsniegto kredītu apmērs sarucis par 6,7%, bet salīdzinājumā ar oktobra beigām - par 0,2%.
Latvijā kopumā ir 31 banka, tostarp desmit ārvalstu banku filiāles, no kurām divas vēl nav sākušas darbu.