Lielbritānijas mārciņa drīzumā varētu testēt sešu gadu augstāko līmeni pret dolāru, uzskata Barclays Plc eksperti.

Šomēnes mārciņas vērtība sarukusi par 1%, kas ir sliktākais rezultāts starp lielākajām valūtām. Kopš 15. jūlija, kad tā sasniedza 1,7192 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada oktobra, mārciņas vērtība ir sarukusi par 3,2%.

Augustā Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēra, ka bankas pārstāvji uzmanību vērsīs vājajam algu kāpumam, spriežot par likmju celšanu, taču pirmdien viņš Sunday Times atzinis, ka lēmums celt likmes varētu tikt pieņemts pirms algu kāpuma atgūšanās.

Barclays eksperti paredz, ka Anglijas Banka cels likmes novembrī. Tāpat tiek lēsts, ka mārciņa līdz nākamā mēneša beigām varētu sasniegt 1,71 dolāra līmeni un pat to pārspēt.

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Pēc Anglijas Centrālās bankas inflācijas atskaites publicēšanas mārciņas vērtība sasniegusi pēdējo septiņu gadu augstāko līmeni, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš, piebilstot, ka mārciņa atkal tādējādi ir zirgā.

Eiro paslīdēja zem 0,737 mārciņu atzīmes.

Anglijas Banka uzskata, ka inflācija sasniegs plānoto 2% līmeni divu gadu laikā un šāda prognoze atkal no jauna uzjundīja diskusijas par iespējamo procentu likmju paaugstināšanu nākamā gada sākumā.

Tuvākajā laikā naftas cenu uzvedības dēļ sagaidāmi negatīvi inflācijas rādītāji, bet pēc centrālās bankas vadītāja vārdiem tas nenozīmēas, ka ekonomika nokļuvusi deflācijā, saka eksperts. Centrālā banka paaugstinājusi arī savas ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi izskatās, ka mārciņa ir saņēmusi labu bāzi vērtības kāpumam, piebilst A. Lāriņš.

Tirgus dalībnieku uzmanības centrā visu pagājušo mēnesi turpināja būt ar Brexit saistītie jautājumi. Tas nozīmējis, ka oktobra skatījumā britu sterliņu mārciņa tās cenas izmaiņu ziņā bijusi viena no «sliktākajām» pasaules valūtām, liecina Bloomberg apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piemēram, mārciņas cena ASV dolāros oktobrī saruka par 6% un paslīdēja zem 1,22 ASV dolāru līmeņa. Savukārt eiro cenai mārciņās izdevās palielināties par 4%, un drīzumā liels brīnums var nebūt situācija, kad Eiropas kopējās valūtas vērtība atrodas virs 90 pensu līmeņa.

Pašlaik tirgus dalībnieki daudz spekulē, ka Apvienotā Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību tiks sarautas straujāk (britu pieeja vienotajam Eiropas tirgum tiks ziedota lielākas imigrācijas kontroles labā), un līdz ar šādu situāciju mārciņu iegāde daudziem liekas visai nepievilcīgs pasākums. Ja būs vērojams tā saucamais «Hard Brexit» scenārijs, tad potenciāli lielāki izaicinājumi varētu gaidīt arī britu ekonomiku, un neskaidrība par nākotni aug.

Mārciņa divu gadu augstākajā līmenī; Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru pieaugusi līdz vairāk nekā divu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka mājokļu cenas pieaugušas līdz vairāk nekā desmit gadu augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Mārciņa sasniedza 1,6466 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada augusta.

Pēdējo sešu mēnešu laikā mārciņas vērtība ir pakāpusies par 5,8%, kas ir labākais rezultāts starp desmit attīstīto valstu valūtām.

Lielbritānija pēdējo mēnešu laikā uzrāda labākus rezultātus nekā citas ES valstis, tomēr Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka ekonomikas atveseļošanās procesam jānotiek vēl kādu laiku, lai tā būtu pietiekami spēcīga, lai izturētu augstākas procentu likmes.

Viņš norādījis, ka Lielbritānijas centrālās bankas politika ir bijusi efektīva, turot zemas īstermiņa procentu likmes un stimulējot ekonomiku.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Pirmdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru sasniedza četru gadu augstāko atzīmi, jo spēcīgākas ekonomikas perspektīvas un apvienošanās un pārņemšanas darījumu vilnis veicināja pieprasījumu pēc šīs valūtas, liecina Bloomberg dati.

Mārciņa pirmdien piedzīvoja straujāko kāpumu gandrīz divu nedēļu laikā, tirgus dalībniekiem gaidot otrdienas datus, kas varētu uzrādīt, ka Lielbritānijas ekonomika pirmajā ceturksnī augusi straujākajā tempā kopš 2010. gada.

Rezultātā mārciņas vērtība pakāpās par 0,2% līdz 1,6841 dolāram, kas ir lielākais kāpums kopš 16. aprīļa. Iepriekš mārciņa sasniedza 1,6854 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada novembra. Savukārt mārciņas kurss pret eiro būtiski nemainījās un bija 82,35 pensi.

Bloomberg aptaujātie ekonomisti paredz, ka Lielbritānijas IKP pirmajā ceturksnī audzis par 0,9%, salīdzinot ar 0,7% iepriekšējā ceturksnī. Tā būtu spēcīgākā izaugsme kopš 2010. gada otrā ceturkšņa.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Reaģējot uz Anglijas Bankas lēmumu papildināt savu monetārās stimulēšanas programmu, mārciņas vērtība sarukusi, tādēļ valūta atkal atguvusi savu sliktākās valūtas titulu, raksta Bloomberg,

Šonedēļ mārciņas vērtība saruka par 0,9% līdz 1,2962 dolāru vērtībai, bet pret eiro – par 1,4% līdz 86,06 pensiem par eiro. Šajā gadā mārciņa pret dolāru jau sarukusi par 12%.

Rezultātā mārciņai ir sliktākais rezultāts starp 32 pasaules lielākajām valūtām.

Mārciņa zem sitiena nonāca jau 23.jūnijā, kad briti nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu. Tas licis būvniecības un pakalpojumu sektora noskaņojumam pasliktināties līdz 4,5 gadu zemākajam līmenim.

Brexit licis arī Anglijas Bankai pirmo reizi septiņu gadu laikā pazemināt procentu likmi un palielināt parādzīmju iegādes programmu par 60 miljardiem mārciņu līdz 435 miljardiem mārciņu.

Lielbritānijas referendumam ir arī dažas negaidīti pozitīvas sekas, jaunākajā valūtu apskatā norāda AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Visticamāk, lētā mārciņa ir daļēji palīdzējusi mazumtirdzniecībai.

Pēc jūlija datiem Lielbritānijas mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauguši par 1,4% (vidēji gaidīja +0,2%), bet gada laikā par 5,9%. Šie ir pirmie dati pēc referenduma, bet te gan jāņem vērā, ka šie dati parasti mēdz būt arī ļoti svārstīgi.

Dati ceturtdien pacēla mārciņas vērtību, bet saglabājas risks, ka pozitīvā ietekme uz mārciņu var būt īslaicīga. Pēc paviesošanās virs 0,87 mārciņu atzīmes nedēļas sākumā, eiro cena pēc britu mazumtirdzniecības datu publicēšanas atkāpās uz 0,86 mārciņu līmeni. Mārciņa kopš pagājušā gada nogales pret ārējās tirdzniecības groza valūtām ir zaudējusi aptuveni 18% savas vērtības, jo cenā ir ierēķināts daudz negatīvu lietu. Šāds vērtības kritums varētu būt arī pārspīlēts, bet tā kā uz politiskās skatuves vēl joprojām nav skaidrības, finanšu tirgū ir augsts stresa līmenis, kas mārciņai nākamajās nedēļās nenāks par labu.

Ceturtdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru piedzīvoja straujāko kritumu pēdējā mēneša laikā pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja negaidītu mazumtirdzniecības apjomu kritumu augustā, raksta Bloomberg.

Lielbritānijas valūtas vērtība saruka pret 14 lielākajām valūtām, jo mazumtirdzniecības dati mazināja optimismu par ekonomikas atveseļošanos.

Mārciņas vērtība saruka par 0,5% līdz 1,6074 dolāriem, kas ir lielākais kritums kopš 22. augusta. Par 0,7% saruka tās kurss pret eiro, sasniedzot 84,3 pensus.

Iepriekš, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas paziņojumu par monetārās stimulēšanas programmas atstāšanu esošajā apjomā mārciņas vērtība pret dolāru palecās par 1,5% līdz 1,6163 dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra sākuma.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības apjomi, ieskaitot degvielu, sarukuši par 0,9%, ceturtdien paziņojis Lielbritānijas statistikas birojs. Bloomberg aptaujātie eksperti prognozēja 0,4% pieaugumu, jo iepriekš publicētie dati uzrādīja ekonomikas atveseļošanās pazīmes – ražošana auga, bezdarba līmenis saruka un mājokļu cenas pieauga.

Finanšu pasaulei nākas pārdzīvot kārtējo Flash Crash – šoreiz cietusi mārciņa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī roboti-tirgoņi mēdz sastrādāt dīvainības, un, kad tas notiek, finanšu tirgū ļoti īsā laika posmā ir vērojamas milzīgas svārstības, kas tiek sauktas par mirkļa gadījumiem (Flash Events un Flash Crash). Pagājušajā piektdienā šāds ar tehnoloģijām saistīts cenu sabrukums bija vērojams valūtu tirgū, kad divu minušu laikā sterliņu mārciņas vērtība saruka par 6,3% (pēc tam mārciņai lielu daļu zaudējumu izdevās atgūt).

Tiek norādīts, ka algoritmisko programmu izpārdošana sākusies pēc tam, kad Francijas prezidents Fransuā Olands Brexit sarunās mudinājis Eiropas Savienības politiķus ieņemt ļoti stingru nostāju. Šādi komentāri, protams, var raisīt mārciņas cenas kritumu, lai gan novērotais īslaicīgais cenu krahs ir uzskatāms par pārspīlētu. Par tā saucamajiem Flash Crash lielākoties ir atbildīgas tieši šīs robotizētās algoritmu tirdzniecības sistēmas, kas pēdējo gadu laikā kļuvušas populārākas un krietni izsmalcinātākas. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platforma, kas lasa un analizē ziņu virsrakstus, pēkšņi sāk pārdošanu. Pēc tam tai pievienojas citas automātiskās tirdzniecības sistēmas, kas veido sniega bumbas efektu.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Otrdien ASV dolāra vērtība pret galvenajām valūtām saruka pēc tam, kad nācas apturēt ASV valdības darbību.

Tā, ICE dollar indekss, kas raksturo dolāra izmaiņas pret sešām lielākajām valūtām, saruka par 0,31% līdz 79,98 punktiem. Savukārt WSJ Dollar indekss, kas apkopo datus par plašāku valūtu spektru, samazinājās par 0,35% līdz 72,44 punktiem.

Dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka par 0,11%, bet Lielbritānijas mārciņa pret dolāru spēja pakāpties par 0,27% līdz 1,6230 dolāriem. Eiro cena otrdien pieauga par 0,22% līdz 1,3549 dolāriem.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltā nama budžeta direktore uzdevusi federālajām aģentūrām sākt vērt ciet savas durvis, Kongresam nespējot pieņemt lēmumu par federālo budžetu.

Savienoto Valstu valdībai nācies paziņot par pēdējo 17 gadu laikā pirmo daļējo darba apturēšanu.

Eiro un dolāra savstarpējā cīņā labākas perspektīvas pagaidām redzamas ASV valūtai

Attiecībā uz vietējās naudas pārvēršanu kādā no ārvalstu valūtām mūsdienu Latvijas iedzīvotājam roka jau ir piešauta. Tie, kuriem bija, ko uzkrāt, un kuri spēja tālāk raudzīties nākotnē, šādu iespēju izmantoja pirms PSRS sabrukuma 80.–90. gadu mijā. Vēl jūtams intereses pieaugums par ārvalstu valūtas iegādi bija iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

Tagad nekādā ziņā nav jāuztraucas par esošās naudas vispārēju pirktspējas kritumu un hiperinflācijas draudiem, jo patlaban viena no eirozonas galvenajām problēmām ir saistīta ar varbūtību nonākt ilgstošā deflācijā, tomēr eiro kritums pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru vai britu mārciņa var radīt intereses pieaugumu par valūtas maiņu kā papildu peļņas avotu.

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Viss notiekošais liecina, ka dzīve sadārdzināsies visai apjomīgajai pasaules kafijas tīkotāju armijai.

Jau pērn šī uzmundrinošā dzēriena izejvielas – kafijas pupiņu – cena preču biržā strauji palielinājās. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas cena palēcās par 76% līdz 2,26 ASV dolāru atzīmei par mārciņu (mārciņa ir aptuveni 0,45 kg).

Pagaidām maz kas liecina par to, ka kafija pārskatāmā termiņā varētu kļūt lētāka. Drīzāk pat ticamāks izskatās scenārijs, kad tās cena vien trupina palielināties. Kopš šā gada sākuma tajā pašā ASV preču biržā Arabica cena ir pieaugusi teju par 10% līdz gandrīz 2,5 ASV dolāriem par mārciņu. Tādēļ – ja kafija ir neizbēgama brokastu (un, iespējams, ne tikai) sastāvdaļa, jārēķinās ar dārgāku šo visu pasākumu.

Piektdien Lielbritānijas mārciņas vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu kopš 2009. gada, un pieauga arī šīs valsts akciju tirgus indeksi, reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem, liecina Bloomberg dati.

Mārciņa pieauga par 2% līdz 72,41 pensam par eiro, bet pret dolāru – par 1,3% līdz 1,5448 dolāriem.

Savukārt Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 palielinājās par 1,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka, turpinoties balsu skaitīšanai pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, rezultāti piektdien liecina, ka negaidīti pārliecinošu uzvaru guvuši konservatīvie un ka Deivids Kemerons saglabās premjera krēslu.

Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu Nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 325 deputātu vietas un viņiem pietrūkst tikai viens mandāts līdz absolūtajam vairākumam. Tikmēr leiboristi zaudējuši 26 mandātus un ieguvuši tikai 232 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši 45 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai 12 deputāti.

Augstākas izmaksas Lielbritānijā «nokodušas» savu daļu no populārajām Toblerone šokolādēm, ziņo Bloomberg.

Augstākas izmaksas Lielbritānijā, kur Brexit (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības) ietekmētā mārciņa padarījusi grūtāku dzīvi mazumtirgotājiem un zīmolu īpašniekiem, skārušas arī Toblerone šokolādi.

Mondelez International Inc. paziņojusi, ka Lielbritānijā samazina Toblerone svaru. Kompānija arī mainījusi šokolādes produkta formu, palielinot atstarpes starp gabaliņiem.

«Tāpat kā daudzas citas kompānijas, arī mēs saskaramies ar daudzu izejvielu augstākām izmaksām,» norāda ražotājs. «Mēs cietīsim šīs izmaksas, cik ilgi iespējams, bet, lai nodrošinātu to, ka Toblerone paliek plauktos, ir pieejama un saglabā trīsstūrveida formu, mums Lielbritānijā diviem produkta veidiem ir jāsamazina svars.»

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.