Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Visticamāk, 2023.gada sākumā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets, pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.

Tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023.gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas, skaidroja Ašeradens.

Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu, atzīmēja JV politiķis.

Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023.gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.

Kā iepriekš līdzīgi informēja Finanšu ministrijā (FM), tiek strādāts pie risinājumiem, lai nodrošinātu to, kam jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, piemēram, grozījumos Darba likumā paredzētais minimālās algas kāpums līdz 620 eiro.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām būtu jānovirza veselībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.

Viņa atzina, ka ar šī gada budžetu grūti lepoties, domājot par veselības aprūpi, kam ir nepietiekams budžets. Tomēr partneru starpā ir panākta vienošanās, ka 12% no kopbudžeta ir robeža, kas veselības budžetam ir ļoti nozīmīga. Tāpēc katrreiz, kad tiks ietaupīti kādi līdzekļi, valdība lems par finansējuma piešķiršanu veselības nozarei kā prioritārajai, pauda Meņeģelsone.

"Šī bija ļoti svarīga vienošanās, bez kuras droši vien nebūtu budžeta balsojuma," atklāja politiķe.

Viņa akcentēja, ka būtu svarīgi noteikt konkrētu procentu no Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja patlaban no šīs iemaksas veselībai atvēlēts ir 1%, tad "skaidrs, ka mums vajag vismaz 14% no šī nodokļa, lai tas būtu definēts kā veselības budžets". Ministre skaidroja, ka tas nodrošinātu, ka veselības aprūpes joma nevis katru gadu lūgsies, bet tai būs summa, kas tai pienāksies no sociālās aizsardzības nodokļa.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

“2024. gada veselības aprūpes budžetam jābūt efektīvi izmantotam,” trešdien, atklājot konferenci “Veselības budžets 2024 – quo vadis?", uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Savā uzrunā "Ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu Latvijā" viņš pauda gandarījumu par nozares vēlmi kopīgi risināt veselības aprūpes problēmas.

FOTO: Konference Veselības budžets 2024 – quo vadis? 

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā...

Abu Meri uzsvēra, ka līdztekus tam, ka pats rūpēsies par nozares attīstību, pretimnākšanu gaida arī no citiem nozarē, jo viņa mērķis ir uzlabot slimnīcu pārvaldību, medikamentu pieejamību, stiprināt ģimenes ārstu komandu un veikt sistēmisku digitalizāciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra arī pacienta uzticēšanās nozīmi veselības aprūpes veicējiem, jo pacienta pieredze ir viena no mērauklām, kā veselības aprūpes sistēma tiek vērtēta, un tai “jāatrod dzirdīgas ausis”.

Laikā, kad tiek aktualizēti jautājumi par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjomu un tā sadalījumu, izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci "Veselības budžets 2024 – quo vadis?", kurā nozares profesionāļi un viedokļu līderi diskutē par nākamā gada budžeta prioritātēm, pieejamajiem resursiem un izaicinājumiem: četrās paneļdiskusijās tiek apspriesti slimnīcu pārvaldības, kompensējamo medikamentu, laboratorijas pakalpojumu pieejamības un ģimenes medicīnas kvalitātes jautājumi.

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2023.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Latvijā, strauji palielinot finansējumu armijai, atalgojuma ziņā veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, jo cilvēki no iekšējās drošības spēkiem dodas strādāt aizsardzības jomā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka 2024.gada valsts budžets ir adekvāta atbilde tai ģeopolitiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies, un arī ekonomiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies.

"Valsts budžetā ir iestrādāts mehānisms, kādā veidā mēs pārliecinoši virzāmies uz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izdevumiem aizsardzībai. Tas ir ļoti svarīgs mehānisms. Tas ir skaidrs signāls gan ārējiem apdraudētājiem, gan arī mūsu partneriem, ka mēs esam atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks," sacīja finanšu ministrs.

Savukārt, runājot par neatrisinātajiem jautājumiem, Ašeradens norādīja, ka joprojām drošība ir "lielais jautājums", jo, strauji palielinot finansējumu aizsardzībai jeb armijai, veidojas nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem, proti, līdz šim nav izdevies rast līdzvērtīgu finansējumu arī robežsargiem, policistiem un ugunsdzēsējiem.

Datora klaviatūra ir diezgan plašs termins, pastāv daudz un dažāda veida klaviatūras, ieskatīsimies populārākās datora klaviatūru kategorijās, kas atvieglos iegādes procesu:

Multivides klaviatūra

Multivides klaviatūrā ir pogas, kas ļauj kontrolēt multivides atskaņošanu datorā. Varat ieslēgt vai izslēgt skaļumu, pāriet uz nākamo dziesmu vai videoklipu vai iepauzēt to. Katrai funkcijai ir īpaša poga vai taustiņu kombinācija. Dažām šāda tipa klaviatūrām ir arī īpašas pogas, lai atvērtu e-pasta vai interneta pārlūkprogrammu.

Mehāniskā klaviatūra

Tradicionālā mehāniskā klaviatūra ir ar atsperes principa taustiņu darbību. Mehāniskās klaviatūras taustiņu darbība ir gandrīz kā rakstāmmašīnai. Rakstnieki vai žurnālisti tieši šī iemesla dēļ labprāt izmanto savā darbā mehāniskās klaviatūras.

Bezvadu klaviatūra

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.

ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.

Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.

Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.

Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu, 21.janvārī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Budžeta ieņēmumi 2021.gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Budžeta iestāžu ieņēmumi paredzēti 22,5 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko budžeta izdevumu daļu veido izglītība, kurai paredzēts novirzīt 404 miljonus eiro. 247,5 miljoni eiro iekļauti sadaļā ekonomiskā darbība, 112,3 miljoni paredzēti sociālajai aizsardzībai, bet 105,6 miljoni eiro - vispārējiem valdības dienestiem.

Vērtējot pašvaldības izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, gandrīz 860 miljoni eiro paredzēti uzturēšanas izdevumiem, bet 180,6 miljoni eiro - kapitālajiem izdevumiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.