Neformālās nodarbinātības līmeni ietekmē likumdošanas stingrums, kā arī minimālās algas apjoms. Situācijā, kad darba vides regulējošā likumdošana ir stingra un minimālā alga palielinās, Austrumeiropas valstīs novērojama neformālās nodarbinātības apjomu pieaugšana.
Tā, prezentējot savu pētījumu Neformālā nodarbinātība Eiropas valstīs: darba tirgus institūciju ekonomiskās izaugsmes un migrantu loma, LU 70. konkurences ietvaros notikušās plenārsēdes Ekonomika, vadības zinātne, demogrāfija sacīja Spīdolas balvu ekonomikā saņēmušais Mihails Hazans.
Minētajos apstākļos kļūst dārgāks formālais darbaspēks un tāpēc pieaug bez darba līguma strādājošo darbinieku skaits. Tomēr šim aspektam arī ir savas pozitīvās puses. Neformālie darbinieki strādā, kas ir labāk nekā sēdēt uz pabalsta, sacīja M. Hazans.
Tomēr – uzņēmumam, kurš izmanto neformālos darbiniekus, ir zemāks izaugsmes potenciāls, kā arī zemākas juridiskās aizsardzības iespējas un ierobežotas iespējas ņemt kredītus, norādīja ekonomists.
Savukārt uzņēmumi, kuri ar darbiniekiem slēdz darba līgumus, ir pārslogoti ar nodokļiem un saskaras ar negodīgu konkurenci. Tāpat arī valsts budžets saņem mazākus nodokļus, bet tam ir jāmaksā lieli pabalsti.
Pētījuma ietvaros novērots, ka pieprasījums pēc neformālas nodarbinātības pieaug ātras izaugsmes periodā. Tāpat ekonomists skaidroja, ka redzama atšķirība starp Austrumeiropas un Rietumeiropas – Ziemeļeiropas valstīm. Pirmajā gadījumā, valstī kurā valda stingra likumdošana – vairāk cilvēku strādā bez darba līguma, jo striktāka likumdošana padara formālu darbu dārgāku. Kopumā Eiropā šī situācija gan esot savādāka. Pētījumā netika apskatītas aplokšņu algas, kas Latvijā ir diezgan izplatītas.
Db.lv jau vēstīja, ka pērn kopumā 2011. tika veikti teju 12 tūkstoši dažādi nodokļu kontroles pasākumi, tajā skaitā vairāk nekā 11 tūkstošiem juridisku personu un 866 fiziskajām personām. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai budžetā papildus aprēķināti 192,2 miljoni latu, kā arī piemērots naudas sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 1,5 miljoni latu.
Sekojiet ziņām