Ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs
Dienas mediju arhīvs
Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.
Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.
Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.
«Bijušais premjers varēja izmantot devalvācijas sniegto naudas atspaidu, lai veiktu strukturālās reformas, - samazināt birokrātisko aparātu un palielināt investīcijas infrastruktūrā. Piemēram, veselības aprūpē varēja slēgt mazās slimnīcas, tajā pašā laikā investējot centralizētās slimnīcās, kā arī atvēlēt finanšu resursus mazo slimnīcu restrukturizācijai par aprūpes centriem un medicīnas tūrisma privātklīnikām. Tāpat varēja samazināt uzpūsto valsts štatu, bet palielināt naudu ceļu būvei un zinātnei, kā arī slēgt slikti apmeklētas vidusskolas un investēt skolotāju atalgojumā un tālākizglītībā. Godmanis varēja investēt riska kapitāla fondos Latvijas industrializācijai, lai radītu inovatīvus, eksportējošus uzņēmumus. Tās būtu ilgtspējīgas strukturālās reformas, kas celtu Latvijas konkurētspēju, nevis kā tagad - strukturālo reformu nav, viena apgriešana, jo nav naudas kompensējošām investīcijām,» uzsvēra ekonomists.
Ošlejs informēja, ka Godmanis izvēlējās neparastu, kopš 30.gadiem pasaulē gandrīz nelietotu, ar ārkārtīgiem riskiem apveltītu krīzes risināšanas mehānismu - saglabāt lata kursu nemainīgu.
«Valūtas kursa saglabāšanas loģika prasa, lai netiktu patērēts imports. Importu var apstādināt, mazinot pirktspēju. Tāpēc Godmaņa ideja, kurai beidzot negribīgi piekrita SVF, bija, ka jāsamazina algas, jāapgriež pensijas un citi sociālie pabalsti nolūkā stabilizēt budžetu un mazināt pirktspēju, palielināt vietējā patēriņa nodokļus un samazināt valsts tēriņus. Turklāt tiktu apstādinātas valsts investīcijas infrastruktūrā,» vērtēja Ošlejs, uzsverot, ka Godmaņa sāktais greizais, bezatbildīgais kurss novedis Latviju visdziļākajā krīzē pasaulē.
Ošlejs atzinīgi vērtēja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) valdības spēju prasmīgi stabilizēt ekonomiku, tomēr esošā Latvijas ekonomikas kursa turpināšana novedīs pie bezcerīgi lēnas izaugsmes, kas līdzīga stagnācijai. «Vienīgais attaisnojums šādai politikai ir cerība ieviest eiro. Diemžēl pat Godmanis ir spiests atzīt, ka nodokļu paaugstināšanas dēļ Latvijā 2014.gadā būs pārāk augsta inflācija un līdz ar to tiks apdraudēta iestāšanās eiro zonā, un, iespējams, kopējais parāda līmenis pārsniegs eiro kritērijos prasīto. Tāpat patlaban Briselei pietuvinātu ekonomistu aprindās runā, ka tiks mainīti eiro iestāšanās kritēriji,» sacīja Ošlejs.
Viņš norādīja, ka eiro zonai nepieciešama nopietna reforma, pirms tajā vispār iestāties. «Es atbalstu Eiropas integrāciju, tomēr ne uz ekonomiski pilnīgi nepareiziem pamatiem, un eiro patlaban ir greizi uzbūvēts,» tā ekonomists.
Sekojiet ziņām