Ražošana

Papīra glāzīšu tirgū mēģinās iespiesties ar individuālu krūzīšu dizainu

Anda Asere, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

SIA Uniform iegulda 300 tūkstošus latu papīra glāzīšu ražotnē

Uzņēmums tirgū mēģinās iespiesties, piedāvājot individuālu krūzīšu dizainu un nelielus apjomus vietējām kompānijām. Līdz šim individuāli apdrukātas krūzītes bija tikai lielu uzņēmumu privilēģija, saka Kristaps Turauskis, SIA Uniform vadītājs. Uzņēmums ražo ne tikai krūzītes, bet arī plastmasas vāciņus tām.

Uzņēmumā ieguldīti aptuveni 300 tūkstoši latu, kas ir Latvijas Pasta bankas izsniegtais kredīts.

Šī gada plāns ir saražot dažus miljonus glāzīšu un apgrozīt 50 tūkstošus latu. Uzņēmumam jau ir vairāki nelieli pasūtījumi (līdz 50 tūkstošiem vienību), kā arī viens liels pasūtījums, kur jāsaražo divi miljoni krūzīšu.

Uzņēmums neplāno nopietni pievērsties eksportam, jo galvenais mērķis ir apkalpot nelielus pasūtījumus Latvijā. «Lielos apjomos mēs nespēsim konkurēt ar ārzemju ražotājiem. Viņu iekārtas spēj ražot ļoti lielus daudzumus un arī cena ir zemāka,» saka K. Turauskis.

Papīra glāzīšu patēriņš Latvijā palielinās – iet pa ielu un dzert kafiju ir sava veida modes lieta. SIA Uniform, veicot tirgus izpēti, atklājis, ka aug pieprasījums pēc līdzņemamās kafijas, un tās patēriņš Latvijā esot tikpat liels kā Lietuvā un Igaunijā kopā. «Pasaules tendences mobilitātes jomā nosaka arī līdzi ņemamo karsto dzērienu apjoma palielināšanos ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tāpēc arī apjoms pieaug un karstajiem dzērieniem nav izteiktas tirdzniecības sezonalitātes, tā ir stabila un augšupejoša,» piekrīt Agnese Aleksējeva, Statoil Fuel & Retail Latvia ātro uzkodu kategoriju vadītāja.

SIA Uniform pievēršanās papīra krūzīšu ražošanai vērtējama pozitīvi, saka A. Aleksējeva, taču, lai notiktu attīstība, liela vērība jāpievērš starptautiskiem iepakojuma standartiem un kvalitātes prasībām, kā arī cenas un kvalitātes attiecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Aktualizējas domēnu vārdu strīdi

Sintija Radionova, zvērinātu advokātu birojs Red, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru