Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji laikrakstam Diena norādījuši, ka sākumdeklarēšanās principu atbalsta.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks skaidrojis, ka brīdī, kad ekonomika būs atkopusies, dažās jomās, piemēram, būvniecībā, atkal parādīsies pelēkā nauda. Viņš norādījis, ka bieži vien nav informācijas par personu, kas VID nav iesniegušas deklarācijas, mantisko stāvokli. Tas arī ļauj milzīgus uzkrājumus izskaidrot, piemēram, ar tulpju tirgošanā nopelnītiem miljoniem, kas ir jau folklorizējies piemērs.

A. Vilks arī nepiekrīt loģikai, ka lielāku naudu var «paņemt» no juridiskajām personām, jo pelēkās ekonomikas nauda «nogulsnējas» tieši fizisko personu kontos.

Dienas aptaujātie eksperti par nulles deklarāciju ieviešanu izteikušies pretrunīgi.

Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēde Lienīte Caune esot skeptiska, jo uzskata, ka «viss ir nokavēts». No sākumdeklarēšanas jēga būtu 90.gados, taču esot apšaubāms, ka tagad vēl kādam ir tādi uzkrājumi, ko nevar uzrādīt. Pozitīvi viņa vērtē prasību uzrādīt aizņēmumus un aizdevumus, jo tad varētu pārbaudīt to pamatu.

Kā vēstīts, mantiskā stāvokļa nulles deklarācija būs jāiesniedz ikvienam, kura mantība vai parādsaistības pārsniegs 50 minimālās algas jeb šobrīd – 10 tūkstošus latu. Skaidras naudas uzkrājumus deklarēt nevarēs, tie būs jānogulda bankā.

Šādu kārtību paredz Finanšu ministrijas izstrādātais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums.