Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Nozarē bieži uzskata, ka jādara tā, kā ir citur Eiropā. Bet, ja redzam, ka Latvijas IKP uz personu ir otrajā vai trešajā vietā no apakšas pēc Rumānijas un Ungārijas, ja mēs redzam, ka ekonomikas bāze ir ļoti zema – mums vēl nav trešās vai ceturtās kapitāla uzkrāšanas paaudzes –, ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas

Jūs pārstāvat banku, kuras klienti pārsvarā ir turīgi cilvēki. Kā šī krīze ietekmē jūsu banku un tās klientus?

Krīze, protams, ietekmē visu ekonomiku. Esam tādā krīzē, kas skārusi jau visu pasauli. Ja atskatāmies pagātnē, tad 1998. gada krīze vai it īpaši 2008., 2009. gada krīze, ko mēdz saukt par pasaules finanšu krīzi, skāra daudzas valstis, bet ne visas, savukārt šī pandēmija skārusi visu planētu. Tas mūsu laikmetā ir kaut kas nepiedzīvots. Mūsu bankas pamats ir private banking un, kā jūs teicāt, turīgu klientu apkalpošana. Sākot no 2017. gada, līdz ar jaunas vadības komandas darba sākumu un jaunas stratēģijas apstiprināšanu, mūsu banka orientēta uz to, kā to un tās infrastruktūru padarīt pieejamāku, pieprasītāku vietējiem uzņēmējiem. Mūsu klienti ir tie, kas vēlas saņemt mazliet citādu – personiskāk orientētu – servisu ar individuālu apkal pošanu. Un būtiski, ka šādu apkalpošanu šodien var saņemt arī cilvēki, kas klasiskā, vecās skolas izpratnē pat neskaitās ļoti turīgi. Es teiktu, ka šī ir banka uzņēmējiem. Bet skatāmies uz to arī plašāk. Uzņēmējs, protams, ir uzņēmuma īpašnieks, vadītājs, viņa ģimenes locekļi, bet arī dažāda līmeņa vadītāji, kuri tāpat varētu vēlēties personiskākus bankas pakalpojumus.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Ko mums pateica un ko gribēja pateikt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembra vakarā savā TV uzrunā?

Pirmie runu “tulkoja” iedzīvotāji sociālajos tīklos, šodien to dara mediji un es kā biznesa medija redaktore redzu, ka “tulkojums” nepieciešams arī uzrunas ekonomikas sadaļai, kura 8.55 minūšu garajā runā sākas tieši astotajā minūtē.

Ko tad premjers saka? Premjers vairākkārt savā Covid-19 uzrunā uzsvēra vārdu krīze un nonācis līdz uzrunas sadaļai par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku atzina: “Šī krīze, iespējams, ir lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas.”

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijušas vairākas smagas krīzes un no 2008. gada krīzes mājsaimniecības un arī Latvijas valsts vēl nav atguvusies. Tas redzams valsts parāda apjomā, kurš tieši šīs krīzes laikā strauji auga.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka pasaules politiskā sistēma ir «līdz šim nepieredzētā krīzē», aicinot veidot jauna veida alianses un sadarbības formas, lai atrisinātu pasaules problēmas.

«Mūsu starptautiskajā sistēmā mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā krīzē,» Francijas prezidents norādīja, uzrunājot Parīzes Miera foruma dalībniekus.

Makrons, kurš kopš nākšanas pie varas 2017.gadā centies iegūt nozīmīgu vietu starptautiskajā politikā, uzsvēra, ka valstu un organizāciju starpā esot nepieciešami «jauni sadarbības veidi, jaunas alianses». Viņš sūkstījās, ka pat Apvienoto Nāciju Organizācija «ir iestrēgusi».

Elizejas pils saimnieks žēlojās, ka pasaules politiskās un finanšu sistēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ir darbojušās labi, bet tagad nonākušas krīzē.

«Sistēma iedarbīgi strādāja 70 gadus, bet tā ļāva veidoties jaunām nevienlīdzībām,» paziņoja Makrons un piebilda, ka «mūsu demokrātijas krīze ļāva atdzimt vienpusīgumam».

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.