Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis teju 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, ekonomikai ciešot no sankcijām par iebrukumu Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 19,8 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2015.gadā, liecina Krievijas oficiālās statistikas aģentūras Rosstat dati.

Krievijā ienākumi sezonās mēdz ievērojami atšķirties un nabadzības robeža ceturtajā ceturksnī bija noteikta 9691 rubļu (162 eiro) līmenī.

2014.gadā pirms Krievija ieslīdēja recesijā krītošo naftas cenu un Rietumu noteikto sankciju dēļ nabadzībā dzīvoja 16,1 miljons Krievijas iedzīvotāju.

Recesiju pavadīja cenu kāpšana, kas smagi ietekmēja patērētāju pirktspēju, lai arī rubļa kurss pēdējos mēnešos ir pieaudzis.

Pērn nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija lielākais kopš 2006.gada, kad ar ienākumiem zem minimālās robežas dzīvoja 21,6 miljoni cilvēku. Tomēr nabadzības līmenis ir divreiz zemāks nekā 2000.gadā, kad oficiāli nabadzībā dzīvoja 40 miljoni cilvēku.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Absolūtais vairākums (97%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veikts pētījums.

No aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma, 74% uzskata, ka tā ir ļoti aktuāla, bet 23% - ka drīzāk aktuāla problēma.

To, ka Latvijā nabadzība nav aktuāla, uzskata tikai divi procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. No tiem 1% uzskata, ka nabadzība Latvijā drīzāk nav aktuāla un 1% - ka noteikti nav aktuāla.

Savukārt vienam procentam aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadam nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012. gada 6. novembra līdz 8. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

«Es nevaru dzīvot turīgi, ja arī citi nedzīvo turīgi. Esmu salīdzinājis tos pakalpojumus, kurus sniedzu šeit Latvijā. Ja es šos pašus pakalpojumus sniegtu kādā no lielajām ekonomikām...,» sacījis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Jautāts, vai jāreizina ar desmit, advokāts laikrakstam Neatkarīgā teicis: «Vismaz. Ja ne ar 100. Pasaules kontekstā esmu diezgan trūcīgs advokāts. Protams, advokātu ir tik daudz, un viedoklis, ka visi ir turīgi, ir nepareizs. Vienai daļai iet ļoti smagi. Jo tirgus ir tik liels, cik ir. Un tendence tirgum ir samazināties. Tieši tā dēļ, ka no Latvijas cilvēki aizbrauc. Tas neattiecas tikai uz advokatūru. Tas attiecas uz jebkuru sfēru. Jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo mazāk iespēju nopelnīt.»

«Mana vēlme ir dzīvot pārtikušā Latvijā, kur labklājība ir katrā ģimenē. Ar nožēlu jāsaka, ka tas tā nav. Liela iedzīvotāju daļa dzīvo nabadzībā, reālā nabadzībā. Galvenais iemesls, kāpēc mēs dzīvojam nabadzībā, ir jāmeklē mūsos pašos - Latvijas iedzīvotāju zemajā pašapziņā, zemajā pašnovērtējumā. Un tāpēc piedzīvojām treknos gadus, kad gribējām izrādīties kas vairāk nekā esam, un dabūjām tās smagās sekas, kas ir šodien. Un, ja šodien kāds saka, ka Latvija ir piedzīvojusi veiksmes stāstu, tad tam negribu piekrist. Negribu piekrist, raugoties uz statistikas rādītājiem. Tik daudz iedzīvotāju ir aizbraukuši no Latvijas. Aizbraukuši ir ne tikai vājākie un nevarīgākie, aizbraukuši ir tie, kas ir sociāli, ekonomiski aktīvi. Neaktīvie nodzeras un neko nedara. No manas juridiskās tēmas raugoties... Aizvien vairāk fizisko personu ir spiestas pieteikt savu maksātnespēju. Tas nebūt neliecina par veiksmes stāstu ekonomikā,» skaidrojis advokāts.

Pērn Igaunijā 18,7% iedzīvotāji dzīvoja relatīvā nabadzībā, kamēr absolūtā nabadzīvā dzīvoja 7,3% valsts populācijas. Šogad šie rādītāji ir attiecīgi 19,9% un 6,5%, citējot Igaunijas oficiālo statistiku, vēsta portāls BBN.

Igaunijā par relatīvā nabadzībā dzīvojošu personu uzskata tādu, kura ikmēneša ienākumi ir zem 329 eiro, bet par nabadzībā dzīvojošu personu tiek uzskatīta tāda, kura mēneša ienākumi ir zem 196 eiro.

Šādus datus Igaunija ieguvusi no soicālā pētījuma, ko kopš 2004. gada veic Igaunijas statistikas birojs.

2013. gadā pētījumā piedalījās vairāk nekā 5 700 valsts mājsaimniecības.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Vienotajā eiro maksājumu telpā 2012. gadā pirmoreizi kopš 2008. gada pieauga krāpniecība ar maksājumu kartēm, ko lielākoties veicināja krāpniecības gadījumi internetā, liecina Eiropas Centrālās bankas apkopotā informācija.

2012. gadā no katriem 2635 eiro, kas tika iztērēti, maksājot ar kredītkarti vai debetkarti, viens eiro tika izkrāpts, kas veido 0,038% no kopējā 3,5 triljonu eiro darījumu apjoma.

Kopējā izkrāpto naudas līdzekļu vērtība 2012.gadā pieauga par 14,8%, sasniedzot 1,33 miljardus eiro.

60% no izkrāptā apjoma veidoja maksājumi no attāluma – pasta, telefona vai interneta, un tikai 25% bija POS termināļos, bet viena sestdaļa – bankomātos.

Zemkopības ministrijai pauž nopietnas bažas par Krievijas rīcību aizliegt dzīvo cūku importu attiecībā uz visām ES valstīm un pamatot to ar eksporta prasību pārkāpumiem, jo 2011. un 2012. gadā Krievija attiecībā uz dzīvo cūku importu Latvijai nav izteikusi nevienu aizrādījumu.

Vien nebūtiski pārkāpumi tika konstatēti pārtikas produktu eksporta jomā, kas nav saistīti ar pašu produktu, bet gan ar redakcionālas dabas jautājumiem eksporta dokumentos.

Saskaņā ar Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta publicēto informāciju, dzīvo cūku importa aizliegums tiek pamatots ar eksporta prasību pārkāpumiem un sākot ar šī gada 20. martu šāds aizliegums tiks īstenots attiecībā uz visām ES dalībvalstīm kopīgi ar dzīvo liellopu, aitu un kazu importa aizliegumu, kas savukārt tiks īstenots balstoties uz Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem.

Šis Krievijas importa aizliegums, kas būtiski skars ES un Latvijas eksportētājus, nav palicis nepamanīts ES. Ņemot vērā, ka sarunās ar trešajām valstīm Latviju un pārējās ES dalībvalstis pārstāv Eiropas Komisija (EK), tad arī šīs sarunas par importa aizliegumu risina EK. Jau šobrīd EK ir nosūtījusi Krievijas pusei lūgumu pagarināt importa aizlieguma sākumu par vienu mēnesi – no 20. marta uz 20. aprīli, kā arī šā gada 15. un 16. martā EK veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG SANCO) ģenerāldirektora vietnieks Ladislavs Miko kopīgi ar pārstāvjiem no EK Potsdamas darba grupas (tiek skatīti sanitārie un fitosanitārie jautājumi, lai atvieglotu tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augu un augu izcelsmes produktiem ar trešajām valstīm), t.sk. arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, dosies uz Krieviju, lai pārrunātu šo jautājumu un iespējamos risinājumus.

Līdz 2025. gadam, ja Eiropas valdības turpinās piemērot izdevumu samazināšanas un taupības politikas, nabadzībā varētu nonākt pat 25 miljoni eiropiešu, aplēsusi starptautiskās palīdzības organizācija Oxfam.

Organizācija izstrādājusi pētījumu, kurā norāda, ka Eiropas valstīm jāņem vērā bēdīgā pieredze ar sociālo izdevumu samazināšanu Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Šiem reģioniem, lai atgūtos, pēc tam bijuši nepieciešami aptuveni divdesmit gadi.

«Šādas politikas bija izgāšanās – zāles, kas mēģināja ārstēt slimību, pacientu nogalinot. Tas nedrīkst atkārtoties. Oxfam aicina Eiropas valstu valdības atteikties no taupības pasākumiem un to vietā izvēlēties ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, kas cilvēkiem, sabiedrībai un videi nodrošina labāku iznākumu,» palīdzības organizācijas pausto citē Euobserver.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Naudai un dzīvesvietai ir nozīmīga loma, ietekmējot paredzamo dzīves ilgumu ASV, liecina pirmdien publiskota pētījuma rezultāti.

1% bagātāko amerikāņu dzīvo vidēji par 15 gadiem ilgāk nekā 1% nabadzīgāko, norādīts Stenfordas universitātes ekonomista Radža Četija vadītajā pētījumā, kas publicēts Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā.

Rezultāti iegūti, apkopojot ASV pensionēšanās un nodokļu iestāžu datus. Pētījumā noskaidrots, ka bagātie dzīvo ilgāk neatkarīgi no dzīvesvietas, toties nabadzīgāko iedzīvotāju gadījumā dzīvesvietai ir lielāka nozīme.

Piemēram, nabadzīgākie Sanfrancisko, Losandželosas un Ņujorkas iedzīvotāji dzīvo ilgāk nekā citviet, tomēr eksperti vēl nevar pateikt tam iemeslu.

Pētījumā noskaidrots, ka amerikāņi, kuru ienākumi gadā ir apmēram 230 000 dolāru (202 000 eiro), varētu nodzīvot 89 gadus. Savukārt to, kuri dzīvo nabadzībā Detroitā un citās industriālajās pilsētās, paredzamais dzīves ilgums ir mazāk nekā 74 gadi.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, intervijā laikrakstam Diena atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. Db.lv publicē daļu intervijas.

Šajās dienās izskanēja ziņa par jūsu lēmumu vēlēšanās startēt no Vienoti Latvijai saraksta kopā ar bijušajiem konkurējošu partiju līderiem Kalvīti, Šleseru, Jurkānu, Straumi, kā arī Zalānu. Kāpēc?

Jo «veiksmes stāsta» un «stabilitātes» sludināšanas laiks ir pagājis.

No kā nāca iniciatīva par kopīgu startu vēlēšanās? No Šlesera?

Šlesers mūs uzrunāja. Bet te jāsaprot - šis nav viena cilvēka projekts.

Bet viņa vadītajā partijā jūs visi sastāsieties?

Domāju, ka mēs nestāsimies partijā. Mēs paši esam vadījuši partijas, tā neskraidām no vienas pie otras partijas. Tikai startēsim vēlēšanās no šī saraksta un paskatīsimies, kāds būs rezultāts. Mums arī nebūs viens premjera kandidāts, ko parasti prasa.

Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib

ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.

Bódvalenke valda nabadzība, bet krāsaini sienas gleznojumi, kas attēlo čigānu kultūru un dzīvesveidu, nelielajam Ungārijas ciemam rada cerību, iedvesmu un arī naudu, ko atved tūristi, vēsta AFP.

«Koncepcija ir vienkārša. Romu mākslinieki no Ungārijas un ārpus tās sanāk šeit, lai radītu brīnišķīgus gleznojumus uz mājām,» stāstījusi Estere Pastora (Eszter Pasztor), tulce no Budapeštas, kura šo projektu uzsāka jau 2009. gadā.

55 gadus vecajai sievietei šāda ideja radusies pēc ciemošanās Ēģiptes dienviddaļā. Tur viņa nonākusi ciematā, kas tūristus pievilina ar sienu gleznojumiem.

Spānijas taupības programmai ir postoša ietekme uz bērniem un valsti, secinājusi cilvēktiesību organizācija Council of Europe.

2011. gadā nabadzība bērnu vidū bija sasniegusi 30%, un līdzekļu cirpšana veselības, izglītības un labklājības jomā daudziem bērniem nozīmē nepietiekamu uzturu un pat mājokļa zaudēšanu, norādīts Strasbūrā bāzētās organizācijas ziņojumā. Tāpat nabadzība pieaugusi arī invalīdu vidū. Ziņojumu par situāciju Spānijā sagatavoja cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, ziņo BBC.

Tikmēr Spānijas valdība min, ka pabalsti invalīdiem ir palielināti, tāpat audzis investīciju apjoms zinātnei.

Kopš 2008. - 2009. gada Spānija piedzīvojusi vairākas izdevumu cirpšanas. Bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī veido 26,3%, kas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar rekordu – 27,2% šā gada pirmajā ceturksnī.

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien apliecināja, ka lūgs Eiropas Komisiju (EK) piešķirt Itālijas trūcīgajiem dienvidiem īpašu statusu, lai sekmētu nodarbinātību un aktīvāk vērstos pret organizēto noziedzību.

«Mums ir jācenšas panākt, ka Eiropa atzīst īpašo statusu mūsu dienvidiem, lai mēs varētu veikt ārkārtas pasākumus attīstībai,» sociālajā tīklā «Facebook» pavēstīja premjers pirms došanās uz Briseli, kur viņš tiksies ar EK jauno prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Pateicoties īpašajam statusam, valsts dienvidu reģioni iegūs preferenciālu un tiešu piekļuvi dažām Eiropas Savienības (ES) programmām.

Bezdarba līmenis jaunieši vidū šajos reģionos šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropā.

Dienvidos vairāk nekā 1,8 miljoni ģimeņu 2018.gadā dzīvoja pilnīgā nabadzībā, liecina jaunākie «Eurostat» dati.

Jaunatnes nodarbinātības problēmu dēļ ietekmīgo organizētās noziedzības grupējumu vervētājiem savus mērķus sasniegt kļuvis vieglāk.