Makroekonomika

Situācija labklājības jomā nedaudz stabilizējusies

Mārtiņš Apinis, 14.09.2011

Jaunākais izdevums

Gada otrajā ceturksnī sarucis to mājsaimniecību skaits, kuras ziņo par sava labklājības līmeņa samazināšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie aptaujas dati.

Gada otrajā ceturksnī labklājības līmeņa samazināšanos atzinuši 48% aptaujāto mājsaimniecību. Lai gan faktiski katrs otrais cilvēks dzīvo aizvien sliktāk, nedaudz priecīgāku skatu uz pašreizējo situāciju rada fakts, ka situācijas pasliktināšanos atzīst aizvien mazāks mājsaimniecību skaits.

Salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni ekonomiskās situācijas pasliktināšanos atzinušo mājsaimniecību skaits ir sarucis par četriem procentpunktiem, savukārt gada izteiksmē šis rādītājs krities par 18 procentpunktiem.

Interesanti, ka vairāk pasliktinājusies pilsētās dzīvojošo mājsaimniecību labklājība (49% no respondentiem), kamēr laukos sava labklājības līmeņa pasliktināšanos atzinuši 46% aptaujāto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valsts kontrole: Labklājības ministrija neefektīvi pārvalda nekustamos īpašumus

Lelde Petrāne, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas, tās padotības iestāžu, kā arī VSIA Šampētera nams darbība, nodrošinot valstij un tās kapitālsabiedrībai piederošo nekustamo īpašumu pārvaldību, nav bijusi tiesību aktiem atbilstoša, profesionāla un efektīva. Tā likumības revīzijā par Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā nodoto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas efektivitāti un likumību secina Valsts kontrole.

Revīzijā ir konstatēts, ka padotības iestādes un VSIA Šampētera nams neveic visas īpašumu pārvaldīšanas darbības. VK uzsver, ka revidenti galvenos pārmetumus vērš tieši uz VSIA Šampētera nams, kas ir izveidota ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un faktiski pārvalda tikai piecus no 63 ministrijas īpašumiem. Revidentu vērtējumā kapitālsabiedrības darbība nav bijusi profesionāla, jo tā nav veikusi nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes, nav uzkrājusi informāciju par īpašumu stāvokli, nav veikusi visus paredzētos kārtējos remonta darbus, bet remonta darbus ir veikusi, ja iestādes ir piedāvājušas segt to izmaksas papildus nomas maksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis

Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.

Retorikai der jebkas

Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimenes valsts pabalstiem piešķir vairāk nekā 11 miljonus latu

Egons Mudulis, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piešķīris Labklājības ministrijai 11,2 miljonus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalsta izmaksu šā gadā otrajā pusgadā.

Lai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi valsts budžetā, tas ir, lai nepalielinātu valsts budžeta deficītu, Labklājības ministrijai ir jānodrošina izdevumu ietaupījums valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā Nodarbinātības speciālais budžets vismaz palielinātās apropriācijas apmērā budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram par to vēl ir jāinformē Saeima, tāpat ir jāsaņem Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu apropriācijas palielināšanai, par ko Finanšu ministrijai ir jāinformē Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ierosinātās disciplinārlietas mērķis bija nevis izskatīt un noskaidrot objektīvos apstākļus, bet atbrīvot... Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka vienkārši ir jāatbrīvo mani no amata. Un, protams, ka arī pēc šāda lēmuma pieņemšanas es vērsīšos tiesā,» norāda uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādinātā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Disciplinārlieta pret NVA direktori tika ierosināta 11.janvārī, un sākotnēji to bija plānots pabeigt mēneša laikā, taču vēlāk to pagarināja vēl uz mēnesi. Paševica atstādināta no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, un NVA tiek veikts audits, jo, Labklājības ministrijas (LM) ieskatā, šogad aģentūras algu fondā varētu veidoties deficīts 188 000 latu apmērā.

«Nē, tā nav, jo arī faktiskie aprēķini, ko es esmu iesniegusi vairākkārt Labklājības ministrijā – pēdējo reiz vēl pagājušonedēļ, 7. martā, rāda skaidri, ka, ja netiek veikti nekādi pasākumi, atlīdzības fondā 2012. gadā veidojas atlikums 13 tūkstošu latu apmērā. Ja tiktu reāli veikti un realizēti NVA jau decembrī un janvārī paredzētie pasākumi, tad atlikums veidotos 65 tūkstošu latu apmērā, ko varētu novirzīt filiāļu darbinieku atalgojuma palielināšanai – kā jau tas bija plānots,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja B. Paševica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labklājība un aplokšņu algas ministres izpildījumā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normālos apstākļos normālā rietumu demokrātijā Ramona Petraviča nekad nekļūtu par labklājības ministri. Jo parasti ministra amats ir loģisks karjeras vainagojums, tas nozīmē, ka neviens nekur no malas neielec, atšķirībā no R. Petravičas, kurai par ļoti daudziem fundamentāliem sociālās sistēmas jautājumiem pat nav sava viedokļa.

Bet varbūt labi, ka tā. Tā ka Latvija atkal ir līderos, jo mums ir labklājības ministre, kuras kompetence ir stipri apšaubāma, turklāt par kuru ir aizdomas, ka viņas pārstāvētais uzņēmums ir maksājis aplokšņu algas. Ar to arī sevi apsveicam. Turklāt atšķirībā no rietumu demokrātijām ministre par apsūdzībām blēdībās ar nodokļiem neklapē ne ar ausi un ne par kādu atkāpšanos nedomā. Vēl vairāk, lai sevi labāk pasargātu, viņa pat negrasās nolikt Saeimas deputāta mandātu. Tomēr tās ir zināmas cerības uz imunitāti.

Labklājības ministre nav pakautrējusies arī melot, sakot, ka Valsts ieņēmumu dienests savu pārbaudi jau ir pabeidzis un neko nav atklājis. Ministre gan nerēķinājās ar to, ka riebīgie žurnālisti nepaslinkos un pajautās pašam dienestam, kas tad īsti ir ar pārbaudi. Izrādās - tā pat vēl nav uzsākta. Pieķerta melos, ministre nemaz neapmulst un teic, ka iedevusi visus dokumentus pārbaudei un tas taču, viņasprāt, nozīmē, ka pārbaude ir beigusies ar viņai pozitīvu rezultātu. Dzelžaina loģika. Ja nopietni un bez ironijas, tad līdztekus anonīmiem ziņojumiem Valsts ieņēmumu dienestam ir parādījies R. Petravičas vīram piederošajā uzņēmumā, kurā ministre bija grāmatvede, kādreiz strādājošs darbinieks, kurš atklāti ar savu vārdu un uzvārdu ir liecinājis, ka saņēmis aplokšņu algu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi

«Sociālā uzņēmuma likums ir liels notikums sociālās uzņēmējdarbības nozarei Latvijā, jo ar šo likumu sociālajiem uzņēmumiem ne vien tiek radīts juridisks ietvars, kurā strādāt un attīstīties, bet arī noteikti atbalsta instrumenti, kas ilgtermiņā palīdzēs sasniegt gan biznesa, gan sociālās ietekmes mērķus,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur sociālajai uzņēmējdarbībai radīts tiesiskais regulējums.

Viņas skatījumā šis likums ir pietiekami nopietns politiskais signāls, ar ko valsts no savas puses atzīst sociālos uzņēmumus par «īstiem» uzņēmumiem, un rada skaidri saprotamus spēles noteikumus tiem, kuri vēlas šajā nozare strādāt. «Liels izaicinājums, par ko jādomā arī par likumu atbildīgajai Labklājības ministrijai, ir šī likuma ieviešana dzīvē un skaidrošana sabiedrībai, parādot likuma radītās iespējas un ieguvumus, kā arī skaidrojot likumā ietvertos atbalsta un kontroles mehānismus. Redzam, ka likums komplektā ar Labklājības ministrijas un Altum atbalsta programmu būs labs tramplīns veiksmīgu un sabiedrībai nozīmīgu sociālo uzņēmumu attīstībai,» saka M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viņķele: VSAA un NVA vadību darbs ir kā diena pret nakti

Ritvars Bīders, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības darbs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir kā diena pret nakti, jo, atšķirībā no NVA, par VSAA finanšu plūsmu, par atalgojuma fondu, par personālu, par štatu sarakstu Labklājības ministrijas rīcībā ir absolūti pilnīga informācija.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Mēs redzam [VSAA] procesus – kur ir šaurās vietas, kur ir finansējuma papildus pieprasījums nepieciešams. Turpretī NVA diemžēl šādu informāciju [Labklājības] ministrijai nav spējusi piestādīt. Līdz ar to man tomēr ir jādomā, ka šeit ir runa par vadītāja profesionalitāti un atbildību,» saka I. Viņķele.

«Runājot par Nodarbinātības valsts aģentūru, jāsaka, ka šobrīd Labklājības ministrijas rīcībā esošā informācija par finanšu vadību liecina, ka direktore savu finanšu plānošanas atbildību nav veikusi profesionāli, līdz ar ko šī gada budžets ir sastādīts un pieprasīts, un arī piešķirts valsts budžetā tāds, kas faktiski nespēj nodrošināt algu izmaksu līdz gada beigām,» tā ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena īpaši tālāk zem 50 USD vairs nekrītas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cena pēc faktiski nemitīgā krituma jau kopš pagājušā gada jūnija vidus šobrīd, šķiet, nosacīti stabilizējusies nedaudz zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Kopumā gan nosacījumi naftas tirgū daudz mainījušies nav un, visticamāk, tuvākajā laikā tie arī īpaši krasi nemainīsies – pasaules ekonomikas izaugsme nepārliecina, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc melnā zelta augs ļoti pakāpeniski; tāpat lielos apjomos naftu turpina iegūt šī resursa ražotājvalstis.

Vēl šonedēļ Irākas Naftas ministrija paziņoja, ka valstī šobrīd tiek iegūti četri miljoni barelu naftas vidēji dienā, kas ir visvairāk vēsturē. Tādējādi tiekot plānots palielināt naftas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumnieku novada kūdras uzņēmumu vadītāji ir pārliecināti, ka ražotnes darbojas labi un bizness attīstās pareizā virzienā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Pagājušās desmitgades «uzrāvieni» vainagojušies ar panākumiem, secina akciju sabiedrības «Misas kūdra» valdes loceklis Andris Ieviņš un Valles pagasta SIA «Florabalt» valdes loceklis Gunārs Cankalis.

«Gads vēl nav beidzies, bet var jau teikt – tas ir labs,» saka A. Ieviņš. G. Cankalis piebalso: «Ja augusts būs tāds pats kā visa vasara, viss būs kārtībā.»

Kūdru, ko savāc šogad, turpinās apstrādāt, pakot un pārdot vēl pēc gada.

G. Cankalis atzīst, ka ražotnes izvietošana Vallē savulaik bijis labs lēmums. Tuvu Rīgas osta, un uzņēmumam katru gadu palielinās konteineru pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jurševska: izteikumi par pensiju atcelšanu grauj valsts stabilitāti

Gunta Kursiša, 01.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sociālajā politikā pašlaik visvairāk ir vajadzīga stabilitāte attiecībā uz pensiju sistēmu. Paziņojumi publiskajā telpā par to, ka nākotnē pensiju nebūs, bet būs tikai sociālie pabalsti, grauj valsts stabilitāti,» intervijā laikrakstam Diena norādīja Labklājības ministre Ilona Jurševska.

«Sabiedrība tiek sagatavot tam, lai pensiju sistēmā varētu notikt budžeta griezieni. Labklājības ministrija tam nepiekrīt. Ja ar vieglu roku griežam pensijas, cilvēkiem zūd motivācija maksāt nodokļus. Jau šī gada bilancē ir 122 miljonus latu nesamaksāts sociālais nodoklis,» stāstīja Labklājības ministre.

«Labklājības ministrija vairākkārt tika aicināta veikt samazinājumu sociālajā jomā – būtībā mehānisku lineāru samazinājumu, lai budžetā iegūtu tādu un tādu summu, neskatoties ne uz cilvēku struktūru, ne pensiju saņēmēju skaitu. Tika piedāvāts vienkārši lineāri samazināt pensijas, kas no finansiālā viedokļa šķiet ļoti pareizi, taču pensiju sistēma ir ļoti sarežģīts sociāli ekonomisks mehānisms, un aiz katra cipara stāv cilvēks,» skaidroja I. Jurševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi, norāda FM.

Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, - kā ģimenes ar bērniem, bērni, t.sk. bērni ar īpašām vajadzībām, pieaugušie ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas un citu vajadzību nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elko vadītājs: Konflikts Ukrainā var viest korekcijas izaugsmes plānos

Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru