Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Modes un izklaides centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem tiks sniegta iespēja izvēlēties un atskaņot visā tirdzniecības centrā sev vēlamo dziesmu, ko dzirdēs ikviens centra apmeklētājs.

Īpaši Valentīndienai radītu 210 mīlas skaņdarbu izlasi tirdzniecības centram izveidojis dīdžejs Toms Grēviņš.

Mīlas skaņdarbi ir apkopoti no visas mūzikas vēstures un pirmatskaņojumu tie tirdzniecības centrā piedzīvos 7. februārī.

Mīlas balāžu mūzikas liste būs pieejama informācijas centra digitālajā ekrānā. Darbības princips: cilvēks izvēlas kādu no skaņdarbiem, dziesma automātiski tiek reģistrēta sistēmā un nekavējoties atskan visā tirdzniecības centrā.

Sistēmu izstrādājuši "Rīga Plaza" digitālie sadarbības partneri "BrandBox Digital".

Šāda iespēja tirdzniecības centra klientiem gan tiks piedāvāta tikai limitētā laika posmā - no 7. līdz 16. februārim.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

#Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu.

Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu. Lai gan diskusijas par pērnā gada bestselleru vēl nav rimušās, šonedēļ grāmatnīcu plauktos nonācis jau otrais Karīnas Račko erotiskais mīlas stāsts – Debesis pelnos

Zobārste, pasniedzēja un rakstniece intervijā DB atklāj, ka prognozēt, kādi būs šīs grāmatas panākumi, ir ļoti grūti, taču liela tirāža nekad nav bijis viņas pašmērķis – viņa turpinātu rakstīt arī tad, ja manuskripti netiktu izdoti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko, jūsuprāt, skaidrojama romāna Saplēstās mežģīnes pārsteidzošā popularitāte?

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Daudzfunkcionālās “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas – ērts un ekonomisks palīgs jebkuram pielietojumam visu gadu, piemēram, ainavu veidošanai, ietvju, ielu un laukumu tīrīšanai, tāpat arī sniega šķūrēšanai, apūdeņošanai un ceļa segumu mazgāšanai. Iespējams izvēlēties iekārtas dažādiem darba apstākļiem, specifikai un atbilstoši kopjamās teritorijas lielumam, sākot no kompaktām mašīnām šaurām ietvēm ar viena kubikmetra gružu tvertnēm līdz lieljaudas slaucīšanas mašīnām, kas savāc līdz sešiem kubikmetriem netīrumu.

Risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē

Viena no būtiskām priekšrocībām, izvēloties “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas ielu tīrīšanai, ir daļiņu PM₁₀ koncentrācijas samazināšana gaisā, jo iekārtas spēj uzreiz visus netīrumus no ceļiem un ietvēm iesūkt atkritumu tvertnē. Tādējādi tīrīšanas laikā neveidojas putekļu mākoņi, padarot tīrīšanas procesu draudzīgāku gan videi, gan arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Komunālās mašīnas ir sertificētas atbilstoši augstākajiem putekļu kontroles standartiem. To dzinēji atbilst stingrām izplūdes gāzu emisiju standarta ierobežojumu prasībām, un tām ir zems CO₂ izmešu līmenis. Turklāt šie transportlīdzekļi ir pietiekami klusi, tādēļ tos var izmantot naktīs un vietās, kur nedrīkst pārmērīgi trokšņot.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju, un šī iemesla dēļ cieš arī aizsardzības nozare, jo tai aiziet secen investīcijas, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš atzina, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu un augstāku prasību izvirzīšana bankām un to klientiem ir atbalstāma, taču pēdējā laikā šī tendence ir kļuvusi pārspīlēta.

"Mūsu nozarei sāk arvien vairāk izskatīties, ka tās prasības, kas ir izvirzītas Latvijas bankām, metodes, ar kurām Latvijas bankas strādā vai ir spiestas strādāt, rada situāciju, kurā Latvijas uzņēmēji, Latvijas komercvide vairs nespēj konkurēt ar nevienu kaimiņvalsti," skaidroja aizsardzības ministrs.

Politiķis norādīja, ka no tā tiešā veidā cieš arī militārā industrija, proti, partneriem, ar kuriem Aizsardzības ministrija sadarbojas, "pilnīgi bez jebkāda pamatojuma, bez atbildēm uz vēstulēm (..) tiek vienkārši traucēts strādāt Latvijas vidē". Pēc politiķa teiktā, tas ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc viņš aicina pārskatīt standartus un kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēti Latvijas finanšu vidē darbojošies spēlētāji.

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Laimīgus bērnus izaudzina laimīgi vecāki – lai sasniegtu šādu mērķi, apģērbu zīmola Be-With radītājas Anna Andersone un Monta Kairēna strādā pie īpaša apģērba

«Be-with ir pilnīga inovācija. Mēs pie idejas strādājam pusotru gadu, esam izpētījušas, ka nekā tamlīdzīga pasaulē nav. Produkts ir īpaši konstruēts apģērbs ar atverēm, caur kuru var pieskarties otra cilvēka ādai. Mērķis ir, lai cilvēki viens otram vairāk pieskartos, veidotos ciešākas un mīļākas attiecības. Tas ir apģērbs pāriem, kas dzīvo kopā ilgāku laiku, jo, laikam ejot, mēdz pazust iemīlēšanās sajūta, un, lai uzturētu siltas un mīļas attiecības, pieskārieni ir ļoti svarīgi. Ieejot ikdienas rutīnā, esot aizņemtiem, ar visām savām lomām mazlietiņ aizmirstam par to, vēl jo vairāk tad, kad ģimenē ienāk bērni. Mēs gribam runāt par to, ka pieskārieni ir ļoti svarīgi, un mēs radām iespēju pieskarties un arī atgādinām, ka ir jāpieskaras,» stāsta Anna.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Lielbritānijas uzņēmums Sorry as a Service, kura līdzīpašniece ir arī latviete Sabīne Pole, ļauj uzņēmumiem paplašināt komunikācijas iespējas ar neapmierinātiem klientiem emocionālu dāvanu veidā

«Viens no sarežģītākajiem punktiem attiecībās ir tad, kad kaut kas noiet greizi. Cilvēki taču nepārskaita viens otram 20 eiro kā atvainošanos, jo nepieiet attiecībām tik racionāli, bet mēģina darīt kaut ko tādu, kas iepriecina, – uzdāvina ziedus, atvainojas emocionālākā veidā. Līdzīgi mēs to cenšamies ieviest korporatīvajā vidē, kur klienti to nav gaidījuši,» saka Sabīne Pole, Sorry as a Service līdzdibinātāja.

Visbiežāk neapmierinātajiem klientiem dāvina šokolādi, ziedus, ar roku rakstītas kartītes, dažādus gardumus no vietējiem ražotājiem, kuru produkti nav pieejami lielveikalos. «Tādas ļoti mīļas un cilvēcīgas dāvanas,» viņa teic. Dāvanu vērtība ir vidēji no piecām līdz 20 mārciņām. Uzņēmums necenšas risināt lielas problēmas, kur kāds ir cietis vai tiesājas. Tā specializācija ir reizes, kad, piemēram, meistars ir solījis ierasties vienā dienā, bet neieradās un tādējādi radīja neērtības, bet notikušais nav nekas katastrofāls. «Kad sākam sadarbību ar klientu, strādājam gan ar mārketinga, gan komunikāciju nodaļu un nonākam pie lietām, kas vislabāk

Open AD arhitekte, dizainere Zane Tetere-Šulce kopā ar māsu dizaineri Elīnu Teteri arhitektūras biroju izveidojusi pirms 11 gadiem. Tā veikumu saraksts ir plašs un daudzveidīgs – privātmājas, restorānu interjers, biroju iekārtojums un daudz kas cits. Garš ir arī paveiktā novērtējumu – vietējo un ārvalstīs gūto balvu un atzinību – saraksts.

Fragments no DB intervijas:

Vai nākotnē vairums biroju būs tādi kā Google, kur ir daudz dažādu izklaides elementu? Kāpēc, jūsuprāt, tāda tendence vispār ir parādījusies?

Zane: Šobrīd visi runā par activity based workplace (no angļu val. – uz aktivitātēm bāzēta darba vide, kura vērsta uz kolektīvas produktivitātes paaugstināšanu. Pamatā ir atvērta tipa darba telpu iekārtošanas pieeja, fleksibla struktūra, kur darbinieks nav piesiets konkrētai darba vietai – DB). Šajā virzienā esam strādājuši, ar to saskārušies jau pirms laba laika. Protams, savulaik vairāk balstījāmies paši uz savu izpēti, intuitīvi, nevis pieaicinot speciālistus – antropologus, sociologus. Tādā veidā esam izveidojuši gan McCann Erickson, gan Inspired biroju.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Godātā redakcija, lai arī liktens vēju virpuļi aiznesuši mani tuvāk ekvatoram, sirdī esmu ar jums un visiem tiem grūtumiem, kas šai laikā mūs piemeklējuši. Tā kā tiešā veidā palīdzēt šobrīd nevaru, lūdzu pieņemt vienīgo, kas man atlicis: dot vērtīgus padomus.

Ne jau valdības veidošanas pūliņos, nē, - tur loģika un pieredze, pat ja nedaudz lietota, jau ir pierādījusi savu nevajadzību, es pat teiktu, arhaisku nolemtību. Šai jomā ļausim jaunajiem, post-postmodernās politikas spēkiem izspēlēt absurda teātri visā tā krāšņumā, atturoties no vecišķiem komentāriem.

Varu līdzēt saistītā jomā, proti, politikas vērotāju plašo masu rūpestu un nedrošības mazināšanā. Kā dzirdu no vēstīm, kas mani sasniedz no sniegotās dzimtenes, daudzus vajā rūpju izraisīti miega traucējumi, bet ierastā aitu skaitīšana aizmigšanai nelīdzot.

Iemesls te manuprāt tāds, ka vecā formula - skaitīt aitas no simta atpakaļ un tad atkal uz priekšu - daudziem jaunlaiku izglītības upuriem ir par grūtu (skaitīt māk tikai uz priekšu, un tad arī putrojoties), bet vecmodīgiem tā pārāk vienkārša miega uzdzīšanai. Tālabad piedāvāju sadalīt šo metodi divās apakšmetodēs: vienu vispār bez matemātikas, kas noderēs pēdējās desmitgades sabiedrisko attiecību un žurnālistikas specialitāšu produkcijai, un otru ar nopietnāku rēķināšanu, iepriekšējo paaudžu midzināšanai.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.