Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji
Latvijas politiskā nenoteiktība, kuras pamatā ir Tautas Partijas (TP) aiziešana no koalīcijas, varētu veicināt jaunu spiedienu finanšu tirgos, norāda Danske Markets ekonomiste. Latvijas eksperti nelielu spiedienu pieļauj uz latu ilgtermiņa likmēm.
DB jau rakstīja, ka trešdien, 17. martā, TP nolēma atsaukt savus ministrus no valdības, to pamatojot ar neapmierinošo premjera atbildi šīs partijas aicinājumam slēgt vienošanos par neatliekamiem darbiem.
«Atjaunojušies politiskie riski un nenoteiktība, kas varētu sagraut ticību Latvijas tautsaimniecībai un atjaunot spiedienu finanšu tirgos. Tirgus reakcija uz šo notikumu varētu būt relatīvi negatīva,» savu viedokli interviā Bloomberg pauž Danske Markets vecākā ekonomiste Beltijas valstīs Violeta Klivīne.
Iespējams, 17.marta notikumi varētu nedaudz atsaukties uz latu ilgtermiņa likmēm (Rigibor 6, 9 un 12 mēnešu likmēm), bet īstermiņa likmes tas neietekmēs, jo latu likviditāte šobrīd ir laba, atzina Nordea bankas finanšu eksperts Andris Lāriņš.
Viņš skaidroja, ka bankās kontu atlikumu rezerves ir virs 600 milj. Ls, tāpēc naudas tirgū saspringums nevar būt, tiesa, kamēr vien Latvijas Banka nav veikusi intervences. Vienlaikus A. Lāriņš gan uzsvēra, ka naudas pārpalikums šobrīd kopumā saistīts ar aizdoto naudu. «Šis ir mānīgs miers, jo reāli tas ir uz aizdotās naudas rēķina,» tā A. Lāriņš. Tādējādi viņš pauda vēlmi, lai politiķi tomēr šobrīd vairāk koncentrētos nevis uz politiskām ambīcijām, bet uz ekonomikas ilgtermiņa perspektīvām, jo jāsāk atmaksāt aizdotā naudā, vai arī jābūt tādiem kredītu reitingiem, kas varētu sekmēt aizņēmuma atmaksas termiņa pagarināšanu.
Elmārs Zakulis, Latvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs: «Jebkura papildus nestabilitāte Latvijas situācijas vērtētājiem, tai skaitā naudas tirgiem, reitingu piešķīrējiem liek vērtēt – vai pamats satraukumam. Skaidrs, ka lielākās koalīcijas partijas aiziešana no valdības risku uztveri tikai palielina.»
Tomēr viņš norāda, ka nav gaidāms, ka konkrētais lēmums pats par sevi spēs nopietni sašūpot tirgu un būtiski palielināt procentu likmes: nevienam nav jaunums, ka Latvijā šoruden gaidāmas vēlēšanas un tas, ka daži līdzšinējās koalīcijas partneri labi nesatiek. Komercbanku rīcībā pašlaik ir bagātīgi latu resursi un RIGIBOR indeksi šodien turpināja samazināties.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) vakar jau norādīja, ka pauž gatavību vadīt mazākuma valdību un par būtiskāko uzdevumu pašlaik uzskata finansiālās stabilitātes nodrošināšanu.
Parex bankas valstij piederošo akciju turētāja Privatizācijas aģentūra (PA), komentējot situāciju, norādīja, ka valsts ir pārņēmusi Parex banku, lai to atveseļotu.
«Latvijas valsts bankā ir ieguldījusi līdzekļus gan kapitāla, gan Valsts Kases depozītu formā. Pagājušajā oktobrī un šā gada martā ir veiktas nepieciešamās kapitāla palielināšanas. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie bankas restrukturizācijas modeļa, kuru paredzēts tuvākajā laikā apstiprināt valdībā. Restrukturizācijas mērķis ir panākt, lai banka atgrieztos Latvijas finanšu tirgū kā atveseļota un darboties spējīga. Ne šobrīd, ne pēc restrukturizācijas klientu materiālās intereses nav apdraudētas,» uzsvēra PA Ārējo sakaru daļas pārstāve Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.
Pēc viņas teiktā, bankā ir ieguldīti lieli valsts līdzekļi, jau gandrīz gadu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir otrs lielākais akcionārs, kas nodrošina bankas stabilu darbību. Šonedēļ Ministru kabinets iepazinās ar starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International plc piedāvātajiem bankas restrukturizācijas priekšlikumiem. Šobrīd konsultants turpina precizēt jaunās bankas izveides modeļa detaļas, lai valdība tuvākajā laikā varētu pieņemt gala lēmumu. Saskaņā ar darba grafiku konsultants darbu pie modeļa pabeigs jau šonedēļ, norāda PA.
-7°C
Sekojiet ziņām