Foto

Tradicionālā alus vietā Filipīnās vīrieši dodas uz skaistumkopšanas saloniem

Gunta Kursiša, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Filipīnu vīrieši gadiem ilgi centušies spodrināt savu «mačo» tēlu, dodoties pie bārddziņa un metot līkumu skaistumkopšanas saloniem, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Lielākā daļa skaistumkopšanas nozares uzņēmumu tērē miljoniem peso, lai panāktu, ka vīriešu kārtas slavenības un politiķi izmanto viņu pakalpojumus un rāda piemēru, ka skaistums nemazina vīrišķību, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras fotogrāfe Šerila Ravelo (Cheryl Ravelo) devusies iemūžināt fotogrāfijās vīriešus, kas cenšas uzlabot savu ārieni skaistumkopšanas salonā. «Mana pirmā pietura bija skaistumkopšanas salons Flawless - tas ir viens no pirmajiem šādiem saloniem Filipīnās, kas savam klientu lokam vēlējās piesaistīt abu dzimumu pārstāvjus,» savā blogā stāsta fotogrāfe.

«Neesmu svešiniece skaistumkopšanas salonos, tomēr spilgti rozā flīzes un dīvāni uzgaidāmajā telpā, kā arī tikpat košas krāsas darbinieku uniformas varētu «satriekt» vairumu vīriešu,» pieļauj Reuters fotogrāfe, stāstot, ka, gaidot ierodamies kādu vīriešu kārtās apmeklētāju, kas piekritīs, ka viņu fotografē skaistumkopšanas procedūras laikā, spilgti rozā krāsas uzgaidāmajā telpā viņai nācies pavadīt vairākas dienas.

Pēc pāris dienu pacietīgas gaidīšanas kāds Flawless apmeklētājs, kas gan atteicās tikt iemūžināts fotogrāfijas, pastāstīja, ka parasti dodas uz skaistumkopšanas salonu, lai saņemtu sejas procedūras. Savukārt kāds 58 gadus vecs filipīnietis, kas, pēc ziņu aģentūras fotogrāfes stāstītā, izskatījies «pārsteidzoši jaunāks par saviem gadiem», atklāja, ka ir Flawless klients jau desmit gadus un šajā skaistumkopšanas salona apmeklējuma reizē vēlas saņemt sejas masku, kas pasargā ādu no apkārtējās vides ietekmes, baro ādas šūnas un veicina audu atjaunošanos. Tāpat fotogrāfe stāstīja, ka Flawless centrā satikusi arī gados jaunu vīrieti, kas atnācis uz skaistumkopšanas salonu kopā ar savu māti. Viņš skaidroja, ka nāk uz «džentelmeņa sejas maskas» procedūru regulāri un ka tā uzlabo viņa pašapziņu un priecē viņa draudzeni. Tāpat pāris stundas pirms Flawless slēgšanas ciet skaistumkopšanas centrā ieradās arī 32 gadus vecais Jans Sagunsins (Jan Saguinsin), uz kura rokām bija vairāki tetovējumi.

Kādā citā skaistumkopšanas centrā Paradise Bliss Reuters fotogrāfe iepazinās ar vīriešu kompāniju, kas «tā vietā, lai piektdienas vakarā kopā iedzertu, kopā aizgājuši uz salonu uzlabot sejas ādu».

2004. gada pētījums liecina, ka 84% vīriešu Filipīnu galvaspilsētā Manilā uzskata, ka «izskats ir viss». Šis viedoklis attiecināms arī uz laukos dzīvojošajiem vīriešiem – lai arī viņiem nepietiek līdzekļu skaistumkopšanas salonu apmeklējumam vai ādas balinošo līdzekļu iegādei, vīriešiem nav vienalga, kā viņi izskatās, raksta Reuters.

«Mums jau ir tumša āda, un mēs būsim neglīti, ja kļūsim vēl tumšāki,» saka 59 gadus vecais zvejnieks Romeo Apelado (Tomeo Apelado). Dodoties zvejā, viņš uz sejas liek no krekla izgatavotu masku, kas pasargā ādu no saules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sarkanā krusta vadītājs: Filipīnas pēc taifūna grimst pilnīgā juceklī

Gunta Kursiša, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Nosaukti Latvijā labākie interneta veikali astoņās kategorijās

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijā labāko interneta veikalu apbalvošanas ceremonija The Latvian Ecommerce Award 2018, informē digitālās mārketinga aģentūras iMarketings.lv pārstāvji.

Kopumā balvas tika piešķirtas astoņās kategorijās: apģērbi un apavi, elektrotehnika, auto rezerves daļas, skaistumkopšana, smaržas, pārtika un saimniecības preces, preces bērniem, biļešu tirdzniecība.

Visaugstāko pircēju novērtējumu un balvas kā labākie interneta veikali Latvijā saņēma: apģērbi un apavi – Membershop.lv, elektrotehnika – RD Electronics (rdveikals.lv), auto rezerves daļas – Trodo.lv, skaistumkopšana – Douglas.lv, smaržas – 220.lv, pārtika un saimniecības preces – Barbora.lv, preces bērniem – Babystore.lv, biļešu tirdzniecība – Bilesuserviss.lv.

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs norāda, ka starp TOP5 veikaliem gandrīz katrā kategorijā bija ļoti sīva konkurence. «Tas norāda uz to, ka interneta veikaliem ir nemitīgi jāattīstās, lai noturētu līdera statusu. Regulāri ir jāpilnveido iepirkšanas pieredze, ieviešot jaunus un mūsdienīgus risinājumus mājaslapā, tādus kā papildināta realitāte, satura pielāgošana, izmantojot mašīnmācīšanās tehnoloģiju, ērts checkout, ātrākā piegāde, operatīvs lietotāju atbalsts tiešsaites režīmā utt. Ceram, ka pircēju augstais novērtējums un balvas saņemšana par labāko interneta veikalu būs nozares spēlētājiem vēl viens papildu stimuls attīstīties vēl augstākā līmenī,» rezumē S. Volvenkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana skaistumkopšanā – vai jāatgriežas pie patentmaksas?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investori atbrīvojas no jaunattīstības valstu akcijām

Žanete Hāka, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Filipīnās bažas par saziedoto līdzekļu nonākšanu mantraušu rokās

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Spriež par nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoši laika plānotāji, veselīgi našķi kārumniekiem un vegāniem, džemperi, kas viegli transformējami spilvenos un vēl virkne aizraujošu, inovatīvu produktu, ko radījuši skolēni no visas Latvijas, būs atrodami lielākajā skolēnu mācību uzņēmumu pasākumā Cits Bazārs, kas 9. martā notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Šogad noskaņoties pavasarim un gūt iedvesmu ikdienas un dzīves kvalitātes izkrāsošanai ļaus 270 skolēnu mācību uzņēmumos veidotie produkti. Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

«Skolēnu mācību uzņēmumu programma ļauj skolu jaunatnei attīstīt līdera garu un rosina jauniešus domāt plašāk, radīt iespējas pašiem sev. Ja arī ne visi no viņiem kļūs par milzīgu uzņēmumu vadītājiem vai nacionāla mēroga ekspertiem, mēs palīdzam augt profesionāļiem, kuri veidos mūsu nākotni. Cits Bazārs sniedz iespēju parādīt savu veikumu plašākai sabiedrībai, novērtēt radīto preču un produktu dzīvotspēju reālā vidē un pārliecināties par savu uzņēmējdarbības potenciālu. Topošajiem nākotnes uzņēmējiem svarīgs ir atbalsts, tādēļ aicinu ikvienu šajā nedēļas nogalē novērtēt jauniešu paveikto un, ja iepatīkas – sniegt savu ieguldījumu viņu attīstībā, iegādājoties skolēnu radītos produktus,» aicina Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 16.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtības visiem kaut kas ir apsolīts. Bet, lai resursus izmantotu pārdomāti, kādam ir jāpasaka arī “nē”, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šādos apstākļos īpaša uzmanība pievērsta Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektam un tā tapšanas gaitai - cik un kam tiks novirzīts finansējums, kas paredzēts ekonomikas transformācijai Eiropas Savienībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. februāra numurā:

▶️viedokļi – Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts un tā tapšanas gaita

▶️tēma – jāatrod dzinējspēks, kas aptur tukšumu galvaspilsētas centrā

▶️intervija – Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks

▶️aktuāli – strīds par atveseļošanās miljoniem Latvijai

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 19% patērētāju nav būtiski, vai uzņēmumiem, no kuriem viņi iegādājas produktus vai pakalpojumus, ir saistība ar Krieviju, secināts komunikāciju aģentūras "Miltton" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktajā aptaujā.

"Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā daudz runāts un darīts, lai atteiktos no Krievijas precēm, taču, diemžēl, pētījums apliecina, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir augstākā tolerance pret zīmoliem vai uzņēmumiem, kuriem joprojām ir kāda saistība ar Krievijas tirgu," norāda "Miltton Latvia" vadītāja Marta Mackeviča.

Viņa atzīmē, ka Lietuvā tikai 9% atzinuši, ka tas nav svarīgi, bet Igaunijā - 11%. Latvijā šādu patērētāju skaits ir aptuveni divas reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 41% aptaujāto Latvijas respondentu tas ir ļoti svarīgs aspekts. Lietuvā uz to kā būtisku aspektu norādīja 47% respondentu, bet Igaunijā - 48%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Radīs noteikumus blogeriem

Monta Glumane, 09.11.2018

Līdz šim neviens šajā nozarē nav skaidrojis juridiskos jautājumus, bet tikai to, kā iegūt vairāk sekotājus, uzskata komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule (no labās), asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva un nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā - 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā - 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

"Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī," sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī - 42 356 strādājošie, maijā - 37 109, bet jūnijā - 25 628 strādājošie.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA, 06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcija (VI) veic ārstniecības iestāžu pārbaudes, kurās, iespējams, tiek veikti skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru sniegšana šobrīd epidemioloģijas ierobežojumu dēļ ir liegta, radot negodīgu konkurenci, informē VI.

Ārkārtējās situācijas laikā, kas valstī ir noteikta no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.655, ir aizliegts sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus (sejas procedūras, kosmetologa pakalpojumi, lāzerprocedūras, lāzerepilācijas u.c.). Liegums attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu, kurā piedalās divas puses: fiziskā persona - pakalpojumu saņēmējs un saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs.

Pastāv ārstnieciskās procedūras, kuras tiek veiktas līdzīgi kā procedūras skaistumkopšanā, bet ar būtisku atšķirību - tās tiek sniegtas pēc medicīniskajām indikācijām. Un robeža starp šīm procedūrām un manipulācijām ir ļoti precīza - ja pacientam šī procedūra netiks veikta savlaicīgi, cilvēkam iestāsies veselības kaitējums, līdzīgi, kad netiek veikta savlaicīgi operācija vai zoba ārstēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana“ atver jaunu veikalu iepirkšanās centrā „ Akropole Alfa“

Sadarbības materiāls, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliski jaunumi - „Lieliska dāvana“ 27. jūnijā svinīgi atklāj savu 10. veikalu Latvijā!

„Lieliska dāvana“ ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piedzīvojumu dāvanu karšu pārdošanu un kuras mērķis ir piedāvāt klientiem plašu dāvanu izvēli vienuviet. „Lieliska dāvana“ ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma „Gera dovana“ filiāle, kas Latvijas tirgū veiksmīgi darbojas kopš 2011. gada.

„Lieliska dāvana” piedāvājuma klāstā ir vairāk nekā 1700 oriģinālu un aizraujošu dāvanu ideju – aktīvā atpūta, ūdens piedzīvojumi, SPA, masāžas, skaistumkopšana, romantiski brīvdienu galamērķi, lidojumi, lēcieni, dāvanas gardēžiem, kvesti, fotosesijas, izjādes ar zirgiem, kino u.c. Visi produkti ir pieejami vietnē www.lieliskadavana.lv, ka arī mazākos apmēros - „Lieliska dāvana” veikalos. Dāvanu stendi ir atrodami arī Rimi, Stockmann un Maxima lielveikalu telpās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru