Dizaineri Čārlzs Bušmanis un Elīna Bušmane sadarbībā ar dizaina domāšanas eksperti Signi Adamoviču izdevuši pirmo dizaina domāšanas atbalsta materiālu latviešu valodā «Dizaina domāšanas instrumentu komplekts».

Dizaina domāšanas metožu apkopojums izdots kāršu formātā. Tas sastāv no 56 kārtīm, kurās ietilpst 46 uzdevumi, kas vada kāršu lietotāju cauri dizaina domāšanas procesam. Uzdevumi papildināti ar ilustrācijām un shēmām. Kāršu komplekts iepakots metāla kārbiņā, lai to būtu ērti nēsāt līdzi somā.

«Tā kā mūsu sabiedrība strauji attīstās un mainās, ir nepieciešami jauni instrumenti, lai radītu un adaptētu produktus un pakalpojumus jaunajai klientu realitātei. Jaunuzņēmumiem un publiskajam sektoram dizaina domāšanas metodes kalpo kā instrumenti, kas palīdz iegūt detalizētu priekšstatu par klientiem un dod iespēju pakalpojumiem kļūt efektīvākiem un lietotājiem draudzīgiem – mazāk rindu, atvieglotas procedūras, uzlaboti e-pakalpojumi,» saka E. Bušmane.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Bērnu izglītība lielā mērā ir pašu vecāku atbildība, tāpēc domāšanas attīstības uzdevumu e-veikala dzene.com īpašniece Ilze Dzene piedāvā krājumus pirmsskolas vecuma bērnu prasmju apguvei.

«Pirms gada augustā Facebook publicēju pirmo domāšanas attīstīšanas uzdevumu krājumu bērniem no četriem līdz astoņiem gadiem, un trijās dienās man bija 5000 sekotāju,» stāsta Ilze. Šobrīd viņas Facebook lapai Domāšanas attīstīšanas uzdevumi ir 14 tūkstoši sekotāju. 30% ir no ārzemēm – Norvēģijas, Vācijas, Turcijas u.c. «Priecājos, ka varu palīdzēt arī mammām ārzemēs, piedāvājot materiālus latviešu valodā,» saka Ilze. Ja viņai izdosies atrast sadarbības partneri, ir domāts par iespēju attīstīt šo biznesu arī citās valstīs.

Ilze ir absolvējusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, bet savu pirmo uzdevumu krājumu izveidoja 15 gadu vecumā. «Tolaik ar to ieguvu pirmo vietu Latvijā. Pagāja 20 gadi, atsāku gatavot šādus uzdevumus saviem bērniem un aizdomājos, ka tie varētu būt noderīgi arī citiem vecākiem,» viņa teic.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Pagājušā un arī šī gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu.

Arī šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.

Procentu likmju kāpums

Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt Euribor likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

No 12. novembra apmeklētājiem tiek slēgts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa informācijas centrs "Magnetic Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga", informē LIAA.

"Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem pasažieru skaits lidostā ir samazinājies par 85%. Būtiski krities arī biznesa informācijas centra apmeklētāju skaits, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu slēgt šo centru un meklēt jaunas sadarbības formas ar lidostu, izmantojot digitālos risinājumus," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrs Starptautiskajā lidostā "Rīga" "C" izlidošanas sektorā tika atklāts 2018. gada februārī. Centrs tika veidots kā Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstu un sasniegumu telpa, kas ikvienam lidostas viesim sniedz pirmo iespaidu par Latviju – daudzpusīgu, radošu un uz attīstību orientētu valsti.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Latvijai ir milzu priekšrocības, lai kļūtu par vienu no vadošajām Eiropas valstīm pārejā uz tīru enerģiju, tomēr valdībai šajā jautājumā trūkst izpratnes un skaidras stratēģijas, tā intervijā DB atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš

Viņš uzskata, ka valstī būtu jāattīsta atjaunojamo energoresursu izmantošana, elektromobilitāte un jāmeklē veidi, kā uzlabot industriju, izmantojot emisiju kvotas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai mēs esam gatavi pārejai uz tīru enerģiju, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Kā mums pietrūkst?

Mums trūkst izpratnes par to. Dānijas valdība un parlaments ar visām partijām ir pieņēmuši skaidru stratēģiju - līdz 2050. gadam pārtraukt fosilās degvielas izmantošanu, saprotot, ka tas ir nākotnes ceļš. Dānija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai ir pozitīva bilance enerģētikā - viņi pārdod vairāk, nekā patērē. Saprotot, ka resursi no atradnēm Ziemeļjūrā tuvāko 10 - 15 gadu laikā tiks izsmelti, dāņiem bija jāizlemj - kļūt par importētājiem vai ražot no vietējā vēja un saules. Viņi nolēma ražot.

Vēsturiski uzņēmumu darbības pamatvirzītājs ir bijusi peļņa – un faktiski visa finanšu uzskaite ir vērsta uz to, kā pareizi atspoguļot uzņēmuma dažādo aktīvu pielietojumu ceļā uz peļņas gūšanu. Taču šī pieeja šobrīd patiesi mainās.

Ilgtspējīgas investīcījas kļūst par arvien izplatītāku aktīvu veidu un no biznesa organizācijām tiek gaidīts, ka tās radīs ilgtermiņa vērtību visām iesaistītajām pusēm, ne tikai akcionāriem. Nesen notikušajā Pasaules Ekonomikas Forumā tika plaši runāts par jaunu, četru ambīciju pīlāriem, kas uzņēmējdarbību balstītu uz pārvaldības principu, planētas, cilvēku un pārticības pamatiem. Šis ir iekļaujoša kapitālisma modelis, kuru vēl pilnībā neatspoguļo nedz uzņēmumu darbības modeļi, nedz attiecīgi to finanšu pārskati. Šobrīd biznesa un pārvaldības līderi meklē veiksmīgākos risinājumus, kā pareizi salāgot jaunās sabiedrības gaidas ar tradicionālo uzņēmējdarbību. Arī no EY puses esam aktīvi iesaistījušies šajā procesā.

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Investoriem galvu vienmēr jauks emocijas. Viens ir apzināties, ka vari iekrist emocionālos savas domāšanas slazdos, bet pilnīgi kas cits – reāli no tiem arī izvairīties. Šajā ziņā var citēt slavenā boksera Maika Taisona teicienu: «Visiem ir plāns līdz brīdim, kad tie dabū pa seju.»

Mēdz teikt, ka tendences Volstrītā nosaka bailes un alkatība. Proti, tirdzniecība ir emocionāla, kas nozīmē, ka liela daļa investoru laikos, kad cenas kāpj, ir pārāk pašpārliecināti un uzņemas pārlieku lielus riskus. Savukārt, plaukstot pirmajām problēmām, daudzi kapitulē un aktīvi mēģina ierobežot zaudējumus. Tiek arī norādīts, ka esam bioloģiski programmēti tā, lai savstarpēji nesaistītā informācijā mēģinātu saskatīt kādas dziļākas sakritības.

Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron’s raksta, ka vērtspapīru tirdzniecības uzņēmumiem ir augoša interese par tādiem speciālistiem, kas palīdz citiem saprast to, kā to emocijas ietekmē investīciju lēmumus, un palīdz mazināt krišanu dažādos ar emocijām saistītos domāšanas slazdos. Tiek norādīts - bieži tas ietver tehnoloģiju iesaistīšanu, kuras analizē vēsturiskos tirdzniecības datus.

Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi, gan slikti.

Mazajiem investoriem dažkārt var rasties sajūta, ka tiem ir grūti konkurēt ar Volstrītas investīciju banku armijām, kurām ir pieeja milzīgam kapitālam, pašai labākajai informācijai un kuru galvenais uzdevums ir domāt par arvien pilnvērtīgākas investīciju stratēģijas pielietošanu. Ne viss gan šajā ziņā ir tik drūmi, un var izcelt arī dažas mazo investoru priekšrocības.

Viena no galvenajām šādām priekšrocībām ir tā, ka mūsdienu pasaulē ir iespēja lēti vai pat pilnībā par velti mācīties no citu pieredzes. Tāpat mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru, lai veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu tikt pie peļņas (protams, ja cena dodas pareizajā virzienā).

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmē, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka Latvija nekādā gadījumā neatvērs savu darba tirgu mazkvalificētam darbaspēkam. Tajā pašā laikā uzņēmēji aizvien uzstājīgāk teic, ka trūkst darbaspēka, pēdējie kliedzieni izskanējuši no ēdināšanas nozares. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un arodbiedrības pie visa vaino darba devēju maksātās zemās algas un apgalvo – ja būs augstāka darba samaksa, no strādāt gribētājiem ne atkauties nevarēs. To, ka lēto darbaspēku Latvijā ievedīs tikai pāri viņu līķiem, nerimstoši postulē arī Nacionālā apvienība.