Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Banka Citadele piešķīrusi teju 2,5 miljonus eiro pašmāju investīciju uzņēmuma “Merito Partners” pārvaldītajam SIA “Valmieras SES” jaunas saules elektrostacijas būvniecībai Valmieras novada Kauguru pagastā.

“Valmieras SES” elektrostacijas projekta kopējās izmaksas paredzētas vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet no bankas Citadele piesaistīts finansējums 2 485 000 eiro apmērā. Plānots, ka būvniecības darbi spēkstacijā tiks pabeigti līdz šī gada septembrim. Jaunā saules spēkstacija ar 12 000 saules paneļiem gada laikā saražos 6900 MWh atjaunīgās enerģijas. Aprēķini liecina, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu zaļu enerģiju aptuveni 3400 Valmieras un tuvējo novadu mājsaimniecībām.

Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" pēdējā gada laikā realizējis piecu jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā un Kalkūnē ar kopējo jaudu 38,3 MW. "Valmieras SES" un vēl divu elektrostaciju projekti Koknesē un Cēsīs tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim. Astoņu spēkstaciju kopējā jauda ļaus ar zaļo enerģiju apgādāt 35 000 mājsaimniecības visā Latvijā, gada laikā saražojot elektrību 70 000 MWh apmērā.

Vidzemē pērn būvēts spraigi un intensīvi – pabeigti ievērības cienīgi objekti, tostarp vairāki peldbaseini, kultūras centrs, pils komplekss, atjaunotas un no jauna uzbūvētas izglītības iestādes, pilnveidota ceļu infrastruktūra.

Vērienīgākie objekti tapuši Valmierā. Vasaras sākumā ekspluatācijā tika nodoti valstī pirmie daudzdzīvokļu īres nami ar 150 jauniem dzīvokļiem, tā sperot mazu, bet būtisku soli dzīvojamā fonda trūkuma problēmas risināšanas virzienā. Kopējās projekta izmaksas ir 6,598 miljoni eiro bez PVN, summā ietverot daudzdzīvokļu ēku projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību, kā arī piecu gadu garantijas perioda nodrošināšanu. Pēc pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Valmieras namsaimnieks pasūtījuma darbus veica konkursa kārtībā uzvarējušais SIA Monum.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pabeidzot dabaszinātņu un matemātikas mācību korpusa visu nesošo konstrukciju montāžu, turpinot fasādes apdares un inženierkomunikāciju izbūves darbus, nosvinēti Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa spāru svētki, informē Siguldas novada pašvaldība.

«Investīcijas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā ir kā pierādījums izglītības nozares izaugsmei novadā, jo prognozējam, ka pretēji tendencei valstī Siguldas novadā turpmākajos gados skolēnu skaits varētu palielināties par aptuveni 500 audzēkņiem,» spāru svētku skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.

Ikdienā būvniecības darbos strādā gandrīz 60 darbinieku, kuri rūpējas par jaunbūvējamās ēkas arhitektoniskajiem un konstruktīvajiem risinājumiem – dažādu materiālu pielietošanu un savienojamību. Būvuzņēmējs SIA «Monum» informē, ka janvāra vidū tiks demontēts celtnis, jo paredzēts pabeigt ēkas karkasa norobežojošo konstrukciju montāžas darbus.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Atklāts Valmieras šķeldas katlumājas būvniecības pirmais posms.

Šķeldas katlumājas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm – pašvaldības informatīvā izdevuma «Valmiera» un vietējā laikraksta «Liesma» 10. septembra numuri, kā arī divas zīmīgas lietas – Valmieras izaugsmes medaļa un Latvijas Bankas jubilejas monēta, kas veltīta valmierietim Jāzepam Vītolam.

Plānots, ka šķeldas katlumāja uzsāks darbību 2020./2021. gada apkures sezonā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Vēstījumā uzsvērts, ka mūsu valsts spēks rodams spējā pašiem plānot, radīt un uzturēt savu saimniecību, tāpēc šīs katlumājas tapšana ir spilgts piemērs tam, kā ilgtspējīgas idejas piepildās dzīvē.

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos", ieguldot 8,5 miljonus eiro, būvē divas piecstāvu dzīvojamās ēkās.

Pirmo projekta ēku plānots pabeigt 2020. gada decembrī.

"Neskatoties uz šī brīža izaicinošajiem apstākļiem, aktīvi turpinām darbu pie dzīvojamo māju "Divi krasti" celtniecības un jau jūnijā svinēsim pirmās ēkas spāru svētkus. Lai gan "Kaamos" Latvijas tirgū ienāca salīdzinoši nesen - 2019. gadā, mums ir ambiciozi mērķi un saskatām potenciālu arī turpmākajai attīstībai. Esam uzsākuši divu jaunu projektu projektēšanu - vienu Āgenskalnā pie Māras dīķa, otru - Mežaparkā," komentē "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Projekts top pie Dienvidu tilta, Ķengaraga ielā 8A. Katrā mājā būs 66 dzīvokļi ar kopējo platību no 33 līdz 74 kvadrātmetriem. Jaunajiem māju iedzīvotājiem būs pieejama slēgta teritorija ar autostāvvietu, velosipēdu un bērnu ratiņu novietnes, apzaļumota teritorija un bērnu rotaļu laukums, kā arī videonovērošana. Katram dzīvoklim ir savs balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - terase 11 kvadrātmetru platībā.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Pēc pārbūves ekspluatācijā nodots Siguldas novada Kultūras centrs, kurš tika uzbūvēts 1962.gadā un kopš tā laika bija kalpojis bez būtisku remontdarbu veikšanas. Arhitekts Aldis Polis ēkas fasādē izmantojis dekoratīvus fasādes paneļus, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Pārbūvētajam kultūras centram izveidotas ieejas abās ēkas pusēs, nodrošinot piekļuvi gan galvenajām pilsētas ielām, gan funkcionālajam autostāvlaukumam, kurā uzstādīta elektroautomobiļu vidēja ātruma uzlādes iekārta. Ēkā izveidotas četras īpaši pielāgotas mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, kuras būs pieejamas novada amatiermākslas kolektīviem. Deju mēģinājumu zālē izbūvēta kustību amortizējoša grīda.

Pārbūvētajā ēkā ir laba akustika ar mazu reverberācijas laiku, kas piemērota koncertiem ar apskaņošanu un ļaus veikt augstvērtīgus audio ierakstus vai tiešraides no kultūras notikumiem. Šī ir pirmā ēka Baltijas valstīs, kurā uzstādīta «Meyer Sound» apskaņošanas sistēma. Tāpat visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet lielā zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Kultūras centra apjoms palielināts ar tehnisko korpusu.

Ir izraudzīts Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) piebūves Alejas ielā 18/20 būvnieks.

Par konkursa uzvarētāju atzīta SIA «UPTK», taču pagaidām līgums vēl netiek slēgts, jo ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi.

«Izvērtējot piedāvājumus, tika pieņemts lēmums, ka uzvarētāja ir SIA «UPTK». Visa informācija ir nodota izvērtēšanai Kultūras ministrijai. Sadarbībā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek meklēti risinājumi trūkstošā finansējuma piesaistei, attiecīgi tikai pēc tam varēs slēgt līgumu ar uzvarētāju,» ziņo LMMDV.

Iepirkuma konkursā piedāvājumus pavisam bija iesniegušas trīs firmas: SIA «Bildberg», kuras piedāvājums bija 1 987 671,86 eiro (bez PVN), SIA «Būvalts R», kuras piedāvājums – 2 001 725,07 eiro (bez PVN), SIA «Monum», kuras piedāvājums – 2 141 193,85 eiro (bez PVN), un SIA «UPTK» par 1 985 428,46 eiro (bez PVN).

Līdzās pagājušajā gadā uzbūvētajai Ādažu sākumskolas pamatēkai tagad slejas jauna būve. Uzbūvēts jauns korpuss 16 specializētajiem mācību priekšmetu kabinetiem, informē Ādažu novada dome.

Jaunās telpas izvietotas divos stāvos, un šobrīd tajās tiek iekārtotas mēbeles. Jaunajā korpusā divi kabineti paredzēti datorikas prasmju apgūšanai, tikpat daudz mūzikas, dabaszinību un vizuālās mākslas apguvei, trīs kabineti – svešvalodu apguvei, kā arī kabineti dizaina un tehnoloģiju pasaules iepazīšanai.

FOTO: Atklāta par vairāk nekā 15 miljoniem eiro tapusī Ādažu sākumskola 

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu...

Jaunajā korpusā būs iekārtota arī virtuve mājturības nodarbībām, speciāla telpa paredzēta fiziskajām aktivitātēm – aerobikai, vingrošanai, ritmikas nodarbībām, dejošanai, džudo un citām sportiskām un attīstošām nodarbēm. Jaunajā korpusā izbūvētas arī vairākas palīgtelpas un saimnieciskās telpas, kurās glabāt mācību materiālus un citas saimnieciskas lietas. Uzbūvēta arī klase dabā, "Zaļā klase", kurā bērni varēs stādīt dažādus augus un vērot, kā pašu stādītais pieņemas spēkā un plaukst.

Būvdarbu izmaksas – 2 203 272 eiro bez PVN. Būvdarbus veica SIA "Monum" Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta "Vispārējās izglītības iestādes mācību vides uzlabošana Ādažu novadā" ietvaros. Būvuzraudzību veica SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību – SIA "Nams".

Projekta Deglava Gleznotāju rezidence attīstītāji nodevuši pirmās divas 10 stāvu mājas ekspluatācijā ar 152 jauniem dzīvokļiem.

Zīmīgi, ka visi piedāvātie dzīvokļi bija rezervēti jau maijā. Projekta 2 ēkās atradīsies gan dzīvokļi, gan komerctelpas.

Mājas būvniecība tika uzsāka 2020. gadā, kopā ir plānotas 6 desmit stāvu ēkas ar vairāk kā 70 dzīvokļiem katrā mājā.

Šobrīd tiek plānots, ka visi pirmās kārtas dzīvokļu īpašnieki līdz gada beigām būs ievākušies jaunajās mājās.

“Neskatoties uz notikumiem pasaulē un Covid-19 situāciju, kas ietekmēja gan darba spēka resursus būvniecības laikā, gan materiālu piegāžu kavēšanos, projekta nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši plānotajos termiņos,” piebilst kopuzņēmuma SIA Unico Deglava Gleznotāju rezidences projekta vadītājs Kristaps Lukašinskis.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā Latvijas Mikroķirurģijas centram jaunas specializētas slimnīcas būvniecībai Rīgā.

Topošā slimnīca sniegs iespēju vienuviet veikt augstas kvalitātes diagnostiku un rokas, estētiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumus, nodrošinot to lielāku pieejamību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Baltijas valstīs, kas Latvijā nodrošina pasaules līmeņa mikroķirurģijas pakalpojumus. Pieaugot gan sniegto pakalpojumu klāstam, gan arī pacientu skaitam, ārstniecības iestādei ir nepieciešamas plašākas telpas, kas ļautu apkalpot pastāvīgi augošo klientu plūsmu. Šim nolūkam iegādāts nekustamais īpašums Brīvības gatvē, Rīgā, kuru pārbūvējot un paplašinot līdz 1750 m2, plānots izbūvēt specializēto slimnīcu, tai skaitā ambulatoro medicīnas iestādi.

Atzīmējot apjomīgāko būvdarbu konstrukciju izbūves pabeigšanu, 15.novembrī Ādažos tika svinēti Ādažu vidusskolas jaunās ēkas spāru svētki. Plānots, ka darbs jaunajā mācību iestādē varēs sākties nākamā gada rudenī, informē pašvaldības pārstāve Laima Jātniece.

Ievērojot senās tradīcijas, celtnieki ēkas jumta karkasam piestiprināja ozollapu vainagu. Ādažu sākumskolas Spāru svētki notika valsts svētku noskaņās – nākamajā simtgadē pašvaldība ādažniekiem dāvās jaunu skolu.

Līdz šim jau uzbūvēti ēkas trīs stāvi, daļēji izbūvēts jumts, kā arī izbūvēti pazemes komunikāciju tīkli, daļai ēkas salikti logi, jau uzsākta arī iekšējo komunikāciju izbūve.

«Šajos spāru svētkos esmu pateicīgs visiem būvniecības procesā iesaistītajiem par ieguldīto darbu un kvalitāti, lai Ādažu jaunākajai paaudzei jau drīzumā būtu pieejama jauna un mūsdienīga skolas ēka. Ticu, ka 2019. gada rudenī Ādažu sākumskola varēs vērt savas durvis skolēniem,» atzīmē Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Ekspluatācijā nodots Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunais dabaszinātņu un matemātikas korpuss Ata Kronvalda ielā 7, kas pedagogiem un skolēniem tiks atklāts līdz ar jaunā mācību gada sākumu, informē Siguldas novada pašvaldība.

Četrus stāvus augstajā un vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā piebūvē izveidotas 11 mācību klases ar laboratorijām un palīgtelpām, multimediju auditoriju un informācijas centru, kas aprīkots ar digitālu bibliotēku.

Klases iekārtotas ēkas dienvidu pusē ar stiklotu fasādi, lai mācību laikā būtu pietiekams dabiskais apgaismojums, savukārt korpusa otrā pusē atrodas publiskās telpas – pirmajā stāvā ir ēdamzāle un virtuves bloks, kā arī tehniskās telpas, otrajā stāvā – bibliotēka ar daudzfunkcionālu zāli, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā – lielā pasākumu zāle ar balkonu.

Ēkas inženiertehniskie risinājumi ir ar dabīgu un mehānisku telpu vēdināšanas sistēmu, tostarp ventilējamā gaisa dzesēšanu karstās dienās. Apkure klasēs ir nodrošināta ar radiatoru sistēmu, bet vestibilos, pasākumu zālē un ēdnīcās izvietoti griestu līmeņa sildpaneļi. Telpu apgaismojumā izmantoti LED vai zemas enerģijas patēriņa gaismekļi un spuldzes. Tāpat jaunajā celtnē ir ievērotas vides pieejamības prasības un, lai pārvietošanās izglītības iestādē būtu iespējama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ierīkots lifts.

Turpinot atbalstu Latvijas nekustamā īpašuma attīstības projektu realizācijai, atbilstoši “Rietumu Bankas” stratēģiskajiem biznesa mērķiem, banka piešķīrusi 8 miljonu eiro finansējumu jauna nekustamā īpašuma projekta – “Deglava Gleznotāju rezidences” – attīstībai Rīgas mikrorajonā – Pļavniekos.

“Deglava Gleznotāju rezidences” ir sešu daudzstāvu ēku komplekss, kas sadalīts 3 būvniecības kārtās, no kurām divas ēkas ir jau pabeigtas un tuvākajā laikā tiks uzsākts vēl divu ēku būvniecības process Projekta otrajā kārtā paredzēti 142 dzīvokļi, ar kopējo platību 8 250 m2.

Katrai no ēkām atbilstoši kompleksa nosaukumam – “Deglava Gleznotāju rezidences”, dots kāda ievērojama mākslinieka vārds: Degā, Renuārs, Dalī, Monē, van Gogs un Rembrants.

“Nekustamā īpašuma projektu attīstītībai, it sevišķi galvaspilsētas mikrorajonos, ir būtiska nozīme, domājot par jaunu, modernu un energoefektīvu dzīvokļu pieprasījumu Rīgas nekustamā īpašuma tirgū, turklāt ne tikai pilsētas centrā, bet arī mikrorajonos,” norāda “Rietumu Bankas” Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Atzīmējot būtisku būvdarbu posma pabeigšanu, jaunajā nekustamo īpašumu projektā “Deglava Gleznotāju rezidence” tika nosvinēti 2. kārtas spāru svētki.

Rīgā, Pļavnieku apkaimē, iepretim Dreiliņu kalnam 2. kārtā top 2 jaunas 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk nekā 140 dzīvokļiem.

Teritorijā jau ir uzbūvētas 2 ēkas un tiek plānotas vēl 4 desmit stāvu ēkas. Otrajā kārtā būvnieki ir pabeiguši jumta būvniecību 2 ēkām, tās plānots nodot ekspluatācijā šī gada noslēgumā. Jau līdz šim 67% piedāvāto dzīvokļu ir rezervēti. Lai gan kopējās tendences nekustamā īpašuma tirgū norāda par mazāk aktīvu dzīvokļu pirkšanu, “Deglava Gleznotāju rezidences” pārdošana nav apstājusies un šis projekts ir pieprasīts vietējā tirgū.

Kā min projekta pārdošanas vadītājs Oskars Lubavs: "Galvenā jaunā projekta īpašība ir tā A klases energoefektivitāte un mūsdienīgā vide, tie ir galvenie aspekti, ko apsver pircēji. Piemēram, 2 istabu dzīvoklim “Deglava Gleznotāju rezidencē” vidējā apkures maksa aizvadītā gada decembrī bija vien 30 eiro, kas ir daudzkārt zemāka par padomju vai vecāka laika dzīvokļiem".

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu ventilācijas sistēmu, no Skandināvijas aizgūtu ēdināšanas kārtību, mīkstā seguma iekšpagalmiem, ar krāsu navigācijas sistēmu, āra basketbola laukumu un sporta zāli.

Skolā izbūvēti 2 iekšpagalmi ar mīksto segumu, kas no ārpuses nav redzami. Vienā iekšpagalmā ierīkota aktīvā zona - ar 2 izmēru pumpām, pa kurām var skriet un lēkāt, bet otrā - līdzena virsma ar dažādām spēlēm (šahs, Riču-Raču u.c.).

Visi gaiteņi mācību korpusā izkārtoti ap stikloto iekšpagalmu, lai tajos nodrošinātu dabisko gaismu. Lai bērniem skolā būtu vieglāk orientēties, visas 32 mācību klases katrā stāvā sadalītas 4 blokos, kur katram piešķirta sava krāsa. Katrā stāvā ir 4 oranžas, 4 zaļas, 4 sarkanas un 4 zilas klases. Atbilstošā krāsā ir linoleja fragmenti, ko var redzēt no gaiteņa tālākā gala, pie klases ieejas durvīm un pašā klasē.

Jaunajā sākumskolā izstrādāta ēdināšanas sistēma, kas plaši izplatīta Skandināvijā un pat Igaunijā, bet Latvijā vēl tikai sāk veidoties. Tā ir skolēnu pašapkalpošanās, kad bērni, sākot no 1. klases, paši izvēlas ēdienu, kas, pirmkārt, nodrošina to, ka bērns tiešām ir paēdis, otrkārt, tā ir pedagoģijas sastāvdaļa, treškārt, šāda ēdināšanas sistēma mazina atkritumu daudzumu un, ceturtkārt, tā ļauj dubultā samazināt ēdamzāles platību, izveidojot tikai 100 sēdvietu. Lai nodrošinātu bērnu ēdināšanu 2 lielajos starpbrīžos un izvairītos no bērnu drūzmēšanās, izveidotas 2 atsevišķas ēdamzālēs - pirmajā un otrajā stāvā. Liels ieguvums Ādažu novada iedzīvotājiem ir arī sporta zāles izbūve, jo ārpus mācību procesa laika sporta zāle tiks izīrēta dažādu sporta veidu treniņiem un sacensību norisēm.