Veisbrots: Latvijas piemērs eirozonas krīzes risināšanā ir apšaubāms  25

2008. un 2009. gadā, kad vairākas valstis krīzes iespaidā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, Latvijas IKP kritums bija lielākais pasaulē. Laika posmā no 2007. gada nogales līdz 2009. gada nogalei Latvijas ekonomika saruka par aptuveni 24%. Tajā pat laikā bezdarba līmenis valstī pieauga no 5,3% 2007. gada beigās līdz 20,5% 2010. gada sākumā.

«Jebkurš apgalvojums, ka «iekšējā devalvācijas» stratēģija ir ekonomisks panākums, var vienīgi tikt balstīts tikai uz hipotēzi, ka [valūtas] devalvācija ar ekspansīvu makroekonomisko politiku būtu bijusi sliktāks scenārijs,» savā ziņojumā norāda Veisbrots.

Viņš par piemēru valūtas devalvācijas gadījumam min Argentīnu, kas ar savu rekordlielo parādu 95 miljardu ASV dolāru apmērā piedzīvoja defoltu un finansiālo sabrukumu. Šajā laikā Argentīna pirms ekonomikas izaugsmes atsākšanās zaudēja vien 4,9% no sava IKP.

Veisbrots norāda, ka valstis, kas krīzes risināšanai izvēlas valūtas devalvāciju, zaudē vidēji 4,5% no IKP, kamēr Latvija, piekopjot «iekšējās devalvācijas» scenāriju, zaudēja 24,1% no sava IKP.

Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists arī norāda, ka lielākā daļu valstu, kas krīzes rezultātā izvēlējušās devalvēt savu valūtu, trīs gadus pēc krīzes sākšanās jau ir pārsniegušas pirmskrīzes IKP apmērus, kamēr Latvijas IKP pēc trim gadiem joprojām ir 21,3% zem pirmskrīzes līmeņa.

Vesibrots arī min Latvijas sociālo uzupurēšanos «iekšējās devalvācijas» scenārija izpildei – bezdarba līmeņa pieaugumam no 5,3% līdz 20,1%, kā arī darbaspēka aizplūšanu uz citām valstīm, ņemot vērā darbaspēka izmaksu samazināšanas pasākums.

Ekonomists vērš uzmanību arī uz to, ka pēc ekonomiskās izaugsmes atsākšanās Latvijā joprojām ir ļoti augsts bezdarba līmenis, kas, viņaprāt, saistāms ar vājo ekonomikas attīstību.

Savā ziņojumā Vesibrots secina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi pēdējā pusotra gada laikā neveicināja eksports, bet gan vadības lēmums nepieņemt Starptautiskā Valūtas fonda ieteiktos fiskālos ierobežojumus attiecībā uz 2010. gadu, kā arī ekspansīva monetārā politika, ko veicināja inflācijas pieaugums. Tādējādi viņš par pretrunīgu uzskata pieņēmumu, ka Latvijas pieredze rāda veiksmīgu «iekšējās devalvācijas» piemēru.

Jau ziņots, ka veiksmīgai krīzes risināšanai starptautiskā mērogā vairākkārt piesaukts Latvijas piemērs, īpaši tas tika attiecināts uz Grieķiju, kas ar savu apjomīgo parādu un lielajām aizņemšanās izmaksām bija spiesta pieņemt starptautisko aizdevēju palīdzību, lai paglābtos no defolta.

Šeit gan jāpiemin fakts, ka nereti, runājot par Latvijas piemēru krīzes pārvarēšanā, starptautiskajā mediju vidē tiek pieminēta Latvijas iedzīvotāju izturība. Tā, piemēram, Baltijas un ziemeļvalstu samitā Londonā, kas norisinājās šā gada sākumā, Lielbritānija un ziemeļvalstis apbrīnojušas Latvijas sabiedrības spēju pašorganizēties krīzes laikā. «Sabiedrības spēja patstāvīgi attīstīt uzņēmējdarbības garu laikā, kad valdība īstenojusi smagu «askēzes» politiku, ir prasme, kuru no Latvijas vēlas iemācīties Lielbritānija un ziemeļvalstis,» izteikušies šo valstu vadītāji.

Arī prominentais laikraksts Financial Times, runājot par Latvijas piemēru krīzes pārvarēšanā, uzsver sabiedrības uzupurēšanos, pieminot tos 10% iedzīvotāju darbspējas vecumā, kas izvēlējušies valsti pamest, un atgādinot, ka «tikai tagad Latvija sāk saprast aizvadīto gadu krīzes un konsolidācijas «izmaksas» ilgtermiņā».